Vēlas panākt, lai Saeimas deputātiem nebūtu iespējas balsojumos atturēties
Sabiedrības iniciatīva portāla “Mana Balss” gana populāra izrādījusies iniciatīva, ar kuru tās atbalstītāji vēlas panākt, lai Saeimas deputātiem nebūtu iespējas balsojumos atturēties. Tā nepilnu sešu mēnešu laikā savākusi 7059 no desmit tūkstošiem nepieciešamo parakstu.
Saeimas deputāti tiek ievēlēti, lai pieņemtu lēmumus, nevis izvairītos no tiem, norāda idejas virzītāji: “Patlaban Saeimas kārtības rullis ļauj deputātiem ne tikai balsot “par” vai “pret” lēmumiem, bet arī “atturas”. Šāda iespēja ir nepareiza un maldinoša, tāpēc ierosinām to likvidēt. Saeimas deputātu darbs ir pārstāvēt tautu lēmumu pieņemšanas procesā — izstrādājot likumus, apstiprinot augstas amatpersonas un lemjot citus būtiskus jautājumus. “Atturēties” no lemšanas nozīmē būtībā atzīt, ka deputāts ar uzdevumiem netiek galā. Kāds var iebilst, ka ir balsojumi, kuros deputātam nebūtu ētiski piedalīties, piemēram, ja tas skar viņa personiskās intereses. Taču jau tagad deputāts var šādos balsojumos vienkārši nepiedalīties, un pašreizējā iespēja “atturēties” šo problēmu faktiski nerisina. Tieši otrādi, tā maldina vēlētājus, jo balsot “atturas” būtībā ir tas pats, kas balsot “pret”. Satversmē rakstīts, ka Saeima “taisa savus lēmumus ar klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu”, tas ir, no visiem balsojošiem deputātiem absolūtam vairākumam ir jānobalso “par”. Līdz ar to, “atturas” balsis faktiski tiek pieskaitītas “pret” balsīm, un ir pat teorētiski iespējami tādi kuriozi, ka balsojumā, kurā piedalās visi 100 deputāti, 50 nobalso “par”, bet lēmums tiek noraidīts, jo pārējie 50 ir “atturējušies”.”
Prakse liecina, ka deputāti izmantot atturēšanos pat valstiski izšķiroši svarīgos balsojumus. Piemēram, 2011.gadā prezidents Valdis Zatlers ierosināja Saeimas atlaišanu tāpēc, ka deputāti neatbalstīja kratīšanas veikšanu Aināra Šlesera dzīvesvietā. Balsojuma rezultāts par šo priekšlikumu bija šāds: “par” – 35, “pret” – 7, “atturas” – 37. Tātad “par” nobalsoja piecas reizes vairāk nekā “pret”, taču jautājumu izšķīra “atturībnieki”, kuri faktiski balsoja “pret”, bet slēpās aiz “atturas” mānīgās neitralitātes. Daudzos citos parlamentos, tai skaitā valstīs ar gadsimtiem ilgām demokrātijas tradīcijām, deputātiem nav iespēju izlikties, ka atturas, bet faktiski balsot pret. Apvienotās Karalistes, ASV, Austrijas, Īrijas, Kanādas, Maltas, Nīderlandes, Slovēnijas un Austrālijas parlamentos nepastāv iespēja balsot “atturas”. Dānijas un Zviedrijas parlamenta deputātiem ir iespēja balsot “atturas,” bet šis balsojums netiek skaitīts kopējā balsojumā un lēmumu izšķir tikai “par” un “pret” attiecība.
Tiek ierosināts no Saeimas Kārtības ruļļa 139.panta 1.daļas pēdējā teikuma – “Par klātesošiem balsošanā uzskatāmi tie deputāti, kas balsojuši “par”, “pret” vai “atturas”” – svītrot vārdus „vai atturas”. Līdz ar to visus Saeimas lēmumus pieņemtu ar “par” balsu vairākumu vai noraidītu ar “pret” balsu vairākumu, un rezultātu nebūtu iespējams izkropļot ar maldinošo, izvairīgo “atturas” balsojumu.
Ja deputātiem būtu liegts balsot “atturas”, mazinātos viņu iespējas slēpt savu viedokli vai maldināt vēlētājus, radot iespaidu, ka viņi ir atturējušies, kad faktiski viņi ir balsojuši pret. Tas palielinātu deputātu atbildību par savu darbu vēlētāju priekšā.
Foto:Saeima/https://www.flickr.com/photos/saeima//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Saeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākOtro gadu Valsts kontroles atzinumi par gada pārskatiem bez iebildēm, tomēr atbilstības jautājumi izgaismo iespējas budžeta līdzekļu ietaupījumam
Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Un arī šogad – jau otro gadu pēc kārtas – visi sniegtie atzinumi par gada pārskata...
Lasīt tālāk