• Tweet

Latvija ir tiesiska valsts, bet būtiski, lai tiesiskums un vienota izpratne par to, kas ir vai nav tiesiski, būtu visos līmeņos, intervijā laikrakstam “Neatkarīgajai” sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Viņš norādīja, ka aizvadītie četri gadi prezidenta amatā bijuši piesātināti ar notikumiem gan personīgajā, gan valsts dzīvē. “Katrā ziņā – visus šos gadus esmu strādājis pēc labākās sirdsapziņas Latvijas tautas labā,” uzsvēra Vējonis.

“Manuprāt, būtiskākais paveiktais manas prezidentūras laikā saistīts ar to, ka nopietni risināti drošības jautājumi. Pirmkārt, tā ir ārējā un iekšējā, sociālā un ekonomiskā drošība. Valsts prezidents nestrādā viens pats, viņš strādā komandā ar saviem cilvēkiem, kā arī ciešā sasaistē ar parlamentu un valdību. Valsts prezidentam kā Nacionālo bruņoto spēku virspavēlniekam ir ļoti nozīmīga loma drošības jautājumu risināšanā. Esmu pārliecināts, ka patlaban mēs varam justies drošāk nekā jebkad agrāk, un tam ir vairāki iemesli. Ļoti nozīmīgi, ka kopš 2018. gada mēs aizsardzībai novirzām 2% no IKP. Uzskatu, ka tas ir mans ieguldījums, jo darbu pie šī mērķa sasniegšanas uzsāku kā aizsardzības ministrs un turpināju kā Valsts prezidents. Arī starptautiski par to esam atzinīgi novērtēti. Par to pārliecinājos bieži. Viens piemērs, kad tas bija īpaši spilgti redzams, saistīts ar tikšanos ar ASV prezidentu Donaldu Trampu. Latvija un mūsu kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva ir paraugs šajā jautājumā NATO dalībvalstu vidū. Pie sarunu galda ar Donaldu Trampu to nepārprotami varēju sajust. Salīdzinājumam: Vācija, piemēram, ir tālu no šī mērķa. Mēs nepārtraukti modernizējam mūsu bruņotos spēkus, ceļam karavīru un virsnieku kvalifikāciju. Par mūsu karavīriem bieži nācies dzirdēt atzinīgus vārdus no ārvalstu partneriem. Tas ir pareizais virziens, kādā esam attīstījuši mūsu bruņotos spēkus. Papildus jāmin Zemessardze, kas šajos gados spēcīgi attīstījusies, un, protams, Jaunsardze. Visu šo laiku esmu bijis Jaunsardzes patrons, esmu sekojis, kā Jaunsardze aug patriotismā un kā jaunie cilvēki tiek gatavoti pieaugušo dzīvei. Ne visi, protams, izvēlēsies militāro karjeru, bet jebkurā gadījumā viņi būs labāk sagatavoti turpmākajam. Gan Valsts prezidents, gan Aizsardzības un Ārlietu ministrija ieguldīja lielu dabu, lai NATO samitā – domāju konkrēti NATO Varšavas samitu – tiktu pieņemti lēmumi par NATO paplašināto spēku izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā. Fakts, ka Kanāda ir uzņēmusies NATO kaujas grupas vadību Latvijā, manuprāt, ir arī Valsts prezidenta nopelns. Jo tikšanās augstākajā līmenī (jāmin gan Kanāda, gan Polija) deva iespējas pārliecināt par šo valstu kontingenta izvietošanu tieši mūsu valstī,” klāstīja prezidents.

Runājot par jauniem izaicinājumiem, viņš minēja migrāciju. “Mums jāsargā sava robeža un jāprot izvērtēt, kādi cilvēki to šķērso. Būtiski ir nekļūdīties: mums jāprot atšķirt, kuri ir tie, kuri bēg no kara zonām, bet kuri – savukārt – ir ekonomisko labumu meklētāji. Cilvēkiem, kuri bēg no kara šausmām, atbalsts ir jāsniedz, tas ir cilvēcīgi. Mūsu valsts vēsturē arī ir bijušas šādas traģiskas lapaspuses, kad cilvēki bija spiesti pamest savas mājas. Mēs zinām, ko tas nozīmē. Tagad mēs varam sniegt savu atbalstu un palīdzību. Bet tas ir jādara, kad tas ir pamatoti un patiešām nepieciešami… Kas vēl man šķitis svarīgi šajos gados? Nepārtraukti esmu aktualizējis jautājumu par tiesiskumu. Tas, protams, nav nekas jauns – cīnīties par tiesiskumu. Šodien redzam, ka atsevišķos gadījumos tiesiskums tiek izmantots kā kara sauklis cīņā ar saviem pretiniekiem,” uzsvēra Vējonis.

Viņš norādīja, ka tieslietu sistēma nav vienkārša, un – kā tas mums nereti ir raksturīgi – tā ir ļoti noslēgta vide. “Tiek novilkts žogs apkārt, un neviens no malas nav gaidīts. Tā diemžēl ir daudzās jomās. Un tomēr pirmās izmaiņas jau ir. Tiesneši paši ir sākuši analizēt, kā jārīkojas un kas tieslietu sistēmā jāpilnveido. Diemžēl pārmetumi par problēmām šajā jomā bieži vien izskan arī starptautiski. Un tas ir kauna traips Latvijai. Tie ir ilgi tiesu procesi, neprofesionāli lēmumi, nebeidzamas to apstrīdēšanas un pārsūdzības, kuru rezultātā var tikt pieņemti pilnīgi pretēji spriedumi utt. Par maksātnespējas procesu pat nerunāsim, jo tas ir cits un ļoti sāpīgs stāsts, kas nopietni traucē attīstīties mūsu valsts ekonomikai, traucē piesaistīt investīcijas. Nesen, runājot ar Vācijas vēstnieku, kurš dodas prom no Latvijas, uzzināju, ka Vācijas uzņēmēji šos maksātnespējas procesus Latvijā vērtē ļoti kritiski un tie viņiem bieži rada pārdomas un bažas – investēt vai neinvestēt Latvijā? Latvija ir tiesiska valsts, bet būtiski, lai tiesiskums un vienota izpratne par to, kas ir vai nav tiesiski, būtu visos līmeņos. Latvijā ir viens likums, viena taisnība visiem, un tas jāievēro gan deputātiem, gan valdībai, gan ikvienam sabiedrības pārstāvim. Nedrīkst būt dažādi tiesiskuma standarti: attiecībā pret iedzīvotājiem ir viena veida tiesiskums, pret valdošajiem – cita veida… Tā, piemēram, runājot par deputātu izdošanu kriminālvajāšanai: nepieļaujama ir situācija, kad tiek nolemts, ka par kāda konkrēta deputāta izdošanu spriedīsim pēc pāris nedēļām, jo izdošanu vai neizdošanu izmantosim citu vajadzību vai neizdarību piesegšanai… Tā rīkoties nedrīkst. Staipīt tiesiskuma jēdzienu, meklējot tajā sev labumu – tas ir aplami,” uzsvēra Vējonis.

Runājot par nākotni, viņš norādīja, ka viņam ir dzīvoklis Ogrē, kurā viņš atgriezīsies. “Ir kaimiņi, ar kuriem biežāk tikšos. Ir tā, kā ir. Protams, zināmā mērā tas rada neērtības, jo četros gados ir izveidojies cits dzīves ritms, un personīgajā dzīvoklī, kas atrodas daudzdzīvokļu mājā, būs visai sarežģīti uzņemt ciemos kādu ārzemju kolēģi. Šobrīd nav atrisināts jautājums par reprezentācijas telpu eksprezidentiem, kur varētu uzņemt ārvalstu kolēģus, ja rodas tāda nepieciešamība. Tās ir tehniskas lietas, kas jāatrisina,” norādīja Vējonis.

Jaunajam prezidentam Egilam Levitam Vējonis novēlēja izturību un neatlaidību, norādot, ka ne vienmēr politiskās partijas piekrīt Valsts prezidenta viedoklim.

Foto: Valsts prezidents