• Tweet

Veidojot nākamā gada budžetu, valdībai nevajadzētu atkārtot pagājušajā gadā pieļautās kļūdas. Tā pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) žurnālistiem sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Viņš norādīja, ka valdībai nevajadzētu atkārtot tās kļūdas, kas tika pieļautas pērn, tai skaitā, “nodokļu putra”.

“Ir apstiprinātas nodokļu likumu izmaiņas, tādējādi dodot bāzi un pamatu, lai budžeta paketē nekas nebūtu jāmaina nodokļos un šis pamatprincips tiks ievērots,” uzsvēra Valsts prezidents, norādot, ka valdībai jāturpina vērtēt arī esošo līdzekļu izmantošanas efektivitāte ministrijās.

Līdzīgi kā iepriekš norādīja premjers, arī Vējonis pauda, ka papildus līdzekļi jāmeklē iekšējās rezervēs.

Jau vēstīts, ka ministri sākuši skatīt ar nākamā gada un vidējā termiņa budžetu saistītos jautājumus.

Šobrīd izskatīšanai Saeimā ir nodoti MK akceptētie ar Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm 2018.-2021. gadam saistītie likumprojekti. Ņemot vērā plānotās nodokļu reformas pasākumu ietekmi uz tautsaimniecību, aktualizēt makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozes būs iespējams vien pēc attiecīgo likumprojektu apstiprināšanas Saeimā.

Ar grozījumiem attiecīgi precizēti termiņi, kad MK tiks izskatīts informatīvais ziņojums par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2018.-2020. gadā, kā arī informatīvais ziņojums par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas 2018., 2019. un 2020. gadam rezultātiem un priekšlikumi par šo rezultātu izmantošanu 2018. gada budžeta sagatavošanai.

Tāpat pārcelts plānotais termiņš fiskālo risku deklarācijas izskatīšanai un apstiprināšanai MK, kā arī attiecīgi diskusija un MK galīgā lēmuma pieņemšana par budžeta prioritārajiem pasākumiem plānota šī gada 22. un 29. augustā.

Plānots, ka budžeta likumprojektu paketes iesniegšana MK notiks šī gada 15. septembrī, izskatīšana – 19. un 26. septembrī. Savukārt, kā jau iepriekš tika apstiprināts, 12. oktobrī 2018. gada budžets tiks iesniegts izskatīšanai Saeimā.

Ministrijas papildu 2018.gada budžetā prioritārajiem pasākumiem prasa gandrīz 760 miljonus eiro. 271,77 miljoni eiro – prioritāro pasākumu nodrošināšanai nepieciešami Veselības ministrijai, kam seko Satiksmes ministrija ar 131,28 miljoniem eiro, Ekonomikas ministrija ar 116,7 miljoniem eiro, Iekšlietu ministrija ar 65,63 miljoniem eiro, Izglītības un zinātnes ministrija ar 48,1 miljonu eiro un Labklājības ministrija (LM) ar 47,4 miljoniem eiro.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai prioritārajiem pasākumiem nākamgada papildu nepieciešami 18 miljoni eiro, Kultūras ministrijai – 10,5 miljoni eiro, Ārlietu ministrijai – 10,1 miljons eiro, ZM – 9,82 miljoni eiro, Tieslietu ministrijai – 8,9 miljoni eiro, bet Finanšu ministrijai – 7,2 miljoni eiro.

Foto: Saeimas kanceleja