• Tweet

Tas, ka izglītības iestāžu padomes varēs lemt arī par citu mācību līdzekļu iegādi papildus valsts un pašvaldības finansētajiem, mulsina daudzus vecākus.

Viņi pieļauj, ka skolu vai bērnudārzu vadība varētu pierunāt padomes pirkt ko tādu, kas būtu jānodrošina skolām pašām. Tiesībsargs gan uzsver, ka šīs organizācijas ir tiesīgas lemt tikai par individuālo mācību piederumu iegādi.

Latvijas Vecāku kustības (LVK) pārstāve Zane Johansone uzsver, ka šobrīd laba ideja tiek interpretēta tā, kā to noteikti nevajadzēja darīt, radot vecākos pilnīgi nepamatotu satraukumu. Skolas padomei tomēr ir jābūt lojālākai pret vecākiem, nevis skolas vadību! «Savukārt nozares ministrijai būtu jānāk klajā ar rekomendācijām, kā tulkot šo likumu, lai rastu skaidrību situācijā, kāda tā ir izveidojusies – daudzās skolās tiek sasauktas teju vai ārkārtas skolas padomes sapulces, lai spriestu par šiem jautājumiem. Likuma izstrādātāju mērķis noteikti nebija šāds,» teic Z. Johansone.

Savukārt skolu direktori norāda, ka padomēs daudz kas atkarīgs no tajā ievēlētajiem pārstāvjiem, bet jo īpaši – no to vadītāja. Ja viņš esot mērķtiecīgs un aktīvs, ieguvēji esot visi. Par iespēju apvārdot vecākus direktori rausta plecus – šajās organizācijās vecāki tomēr ir izteiktā vairākumā, tāpēc to neesot iespējams izdarīt. Skolu vadītāji gan neslēpj šaubas par padomes lemt tiesīgumu: šobrīd tās ieteikumi ir tikai rekomendējoši un gala vārds ir izglītības iestādes vadītājam. Par to personiski pārliecinājies Rīgas 28. vidusskolas direktors Guntars Jirgensons, kuram Izglītības kvalitātes valsts dienests savulaik uzlika 50 latu naudas sodu, jo viņa vadītā skola nenodrošināja ar visām mācību grāmatām. «Tas, ka par konkrētu grāmatu iegādi nolēma skolas padome, nevienam nešķita pietiekams arguments. Jo tai, lūk, esot tikai rekomendējošs raksturs. Par mācību procesu atbildot es,» noplāta rokas direktors, piebilstot, ka, par laimi, šo sodu galu galā atcēla. Lai izvairītos no šādiem gadījumiem, viņš iesaka padomes statusus apstiprināt pašvaldībā, tad tās lēmumiem būs lielāks spēks.

Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere apliecina, ka arī šīs institūcijas darbiniekiem radušās bažas par iespēju ietekmēt padomes. Tomēr birojs cerot uz vecāku mugurkaulu un atgādinot: runa var būt tikai par personiskajiem piederumiem. Piemēram, var lemt, vai iegādāties visiem vienotu svētku apģērbu vai sporta krekliņus, taču ne par darba burtnīcām vai grāmatām. Viņa norāda, ka šajās padomēs vecāki ir vairākumā, tāpēc viņus neviens nevar piespiest rīkoties tā vai citādi. Tajā pašā laikā nevarot aizliegt nevienam ziedot vai dot no brīvas gribas.

Avots: nra.lv /Aisma Orupe