• Tweet

Pāriešana uz vasaras laiku Latvijā notiek jau vairāk nekā 30 gadu, taču joprojām pret to nav viennozīmīgas attieksmes – arī no ekonomiskā viedokļa. Tautsaimniecībai no pulksteņa grozīšanas minimāls guvums, atzīst enerģētiķi un ekonomisti.

Ekonomikas ministrija (EM), atsaucoties uz starptautiskiem zinātniskiem pētījumiem, norāda, ka pāreja uz vasaras laiku samazina izlietotās elektroenerģijas daudzumu. Skaitļi gan liecina par ļoti mazu ietaupījumu. Kopumā, kā rāda pētījumi, tie ir 0,5%, kas naudas izteiksmē, saskaitot visus plusus un mīnusus, ES ļauj ieekonomēt tikai 200 miljonus eiro. Jo, izrādās, ka ietaupītos kilovatus aprij kondicionēšanas iekārtu un apkures ieslēgšana drēgnajos rītos.

Latvijas enerģētiķi apliecina: jēgas no šādas laika bīdīšanas ir maz. «Analizējot divus galvenos elektroapgādes rādītājus – slodzes nosegšanu un enerģijas piegādes nodrošinājumu –, jāsecina, ka pēc pārejas uz vasaras laiku uzrādītie parametri izmainījās ļoti maz. Pāreja uz vasaras laiku nekādu ietekmi uz Latvenergo komercdarbību nav atstājusi, elektroenerģijas patēriņa ietaupījums valstī nav novērojams,» uzsver Latvenergo preses sekretāre Iveta Bidere.

Daudz lielāku iespaidu uz izmaiņām atstāj atsevišķu uzņēmumu, kas izmanto īpaši jaudīgas iekārtas, darbība, kā arī tās saskanēja ar ilggadējiem novērojumiem par slodzes atkarību no gaisa temperatūras. «To apliecina arī pāreja šā gada martā – piemēram, pirmajā dienā pēc pārejas uz vasaras laiku elektroenerģijas patēriņa pīķis ir tikpat raksturīgs vai pat lielāks, nekā tas bija iepriekšējā nedēļā, jo bija zemāka gaisa temperatūra. Raksturīgi, ka elektroenerģijas patēriņa dinamika un pīķi, lai arī izmainās par stundu, paliek tie paši – iedzīvotāji turpina savas aktivitātes pēc jau pierastā laika režīma,» teic Latvenergo pārstāve.

Arī RTU mācībspēks, energokompānijas BEKKonsult vadītājs Ivars Bekmanis tam visam neredz nekādu ekonomisko pienesumu. «Bija jau domāts, ka ražošanai enerģiju tērēs mazāk. Diemžēl neesmu redzējis nekādus nopietnus pētījumus par reāliem ieguviem,» atzīst I. Bekmanis, piebilstot, ka tā vairāk tāda rutīna – iesākts ir, tad jau jādara tā turpmāk.

Ekonomiste Raita Karnīte pievienojas uzskatam par mazo ekonomisko guvumu, taču atzīst, ka Latvijai ar ES jābūt vienotai. «Ja jau esam ES dalībvalsts, tad jāpievienojas tās uzstādījumiem. Visā ES teritorijā uzņēmēju biroji sāk strādāt vienā laikā, arī transports kursē vienotā režīmā. Tās neērtības būtu visai lielas, ja mēs nepārietu uz vasaras laiku, bet citviet ES to darītu,» uzskata R. Karnīte.

Par spīti visai nelielajiem bonusiem, ne ES, ne Latvija negrasās atteikties no vasaras laika. «Ņemot vērā pozitīvo ietekmi uz atsevišķām tautsaimniecības nozarēm (piemēram, izklaides un atpūtas biznesu), ir nolemts saglabāt šo praksi,» argumentē EM.

Avots: nra.lv /Aisma Orupe