• Tweet

Septiņu gadu laikā valsts nav likusies ne zinis par Šveices advokātam Rudolfam Meroni uzticēto daudzu miljonu vērto mantu, kas arestēta tā dēvētajā Ventspils amatpersonu krimināllietā.

No ģenerālprokurora un valsts kontrolieres atbildēm uz konkrētiem NRA.lv jautājumiem izriet, ka valsts pat netaisās izrādīt interesi par šīs mantas saglabāšanu.

Tikmēr ik pa brīdim gan tā dēvētajā Lemberga prāvā, gan ārpus tās izskan apgalvojumi, ka arestētā manta pamazām noplok.

Jāatgādina, ka 2007. gadā prokuratūra, izmeklējot tā dēvēto Ventspils amatpersonu lietu, arestēja mantu – 32 vienības dažādu uzņēmumu diezgan nesaprotamus aktīvus. Kopējā precīzā arestētā vērtība nav zināma. Par mantas glabātāju prokurors Andis Mežsargs iecēla R. Meroni, un šo statusu viņš saglabā joprojām. Pats R. Meroni ir publiski izteicies, ka arestētās mantas vērtība aresta brīdī lēšama ap 100 miljoniem ASV dolāru.

Atskaites neprasa

Latvijas valsts, arestējot šo mantu un to uzticot glabāt šveicietim, uzņēmusies atbildību par šīs mantas saglabāšanu – ja ne tās vairošanu, tad vismaz par tās vērtības nesamazināšanu, kā tas atrunāts Latvijas Republikas Civillikumā. Gadījumā, ja tiesvedība beigsies ar notiesājošu spriedumu un arestētās mantas konfiskāciju, manta pienāksies valstij. Turpetī ja tiesvedība beigsies ar attaisnojošu spriedumu, manta būs jāatdod tās īpašniekiem. Ja nebūs ko atdot vai ja manta būs zaudējusi vērtību, visticamāk, sekos daudzu miljonu civilprasība pret valsti. Abos gadījumos mantas iztrūkumu faktiski nāksies kompensēt nodokļu maksātājiem.

Šo septiņu gadu laikā kopš mantas aresta procesa virzītāji – sākotnēji Ģenerālprokuratūra un pēc tam Rīgas apgabaltiesa – ne reizes nav pieprasījuši mantas glabātājam atskaitīties par glabājamās mantas stāvokli. Vēl trakāk – kolīdz tiesā parādās lūgums pieprasīt no mantas glabātāja pārskatu par glabājamo mantu, tā no prokuroru puses atskan apgalvojumi, ka nav pamata šādas atskaites prasīt, jo neesot faktu par mantas glabātāja slikto reputāciju.

Rāda uz tiesu

Neatkarīgā ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram vaicāja, kura amatpersona būs vainīga (vai arī nebūs vainīgs neviens, un par to maksās nodokļu maksātāji), ja pēc tiesvedības beigām izrādīsies, ka Ģenerālprokuratūras prokuroru izvēlētais mantas glabātājs R. Meroni viņam uzticēto mantu būtiski samazinājis vai tās vispār nebūs, un vai ir kādi ticami skaidrojumi, kāpēc Ģenerālprokuratūra nelika mantas glabātājam R. Meroni atskaitīties par daudzu miljonu vērto aktīvu glabāšanu.

Uz šiem jautājumiem ģenerālprokurors sniedza lakonisku atbildi: «2008. gada 1. augustā lieta ir nodota tiesai, kura ir procesa virzītājs, un arī mantisko jautājumu risināšana ir tiesas kompetencē. Tiesa šos jautājumus ir vairākkārt skatījusi.»

Meroni nav revidēts

Valsts kontrolierei Elitai Krūmiņai Neatkarīgā vaicāja, vai atbildīgajām amatpersonām tomēr nav jāpieprasa mantas glabātājam atskaite par glabājamo aktīvu stāvokli; no kurām amatpersonām varēs prasīt atbildību, ja pēc vairākiem tiesvedības gadiem izrādīsies, ka mantas vairs nav; vai nekontrolēta mantas glabāšana kriminālprocesā ir apsveicama un attaisnojama parādība un vai tas nav veids, kā nesodīti iespējams notrallināt valstij, juridiskām vai privātpersonām pienākošās vērtības; vai Latvijas Republikas likumdošana par mantas glabātāja pienākumiem kriminālprocesā nav pārlieku liberāla.

Uz minētajiem jautājumiem Neatkarīgā saņēma atbildi: «Informējam, ka Valsts kontrole izsaka viedokli tikai par tiem jautājumiem, kuri ir analizēti konkrētu revīziju ietvaros. Valsts kontrole savās revīzijās nav pārbaudījusi Jūsu vēstulē izklāstītos jautājumus par tā dēvēto Ventspils amatpersonu lietu, tāpēc nevar tos komentēt.

Runājot par jautājumiem, kas skar atbildīgo iestāžu un amatpersonu rīcības ar lietiskajiem pierādījumiem izvērtējumu, Valsts kontrole ir veikusi divas revīzijas.

2009. gadā tika veikta revīzija Lietisko pierādījumu un arestētās mantas glabāšanas, realizācijas un iznīcināšanas nodrošināšanas atbilstība normatīvo aktu prasībām.» Tās ietvaros veiktas pārbaudes Valsts policijā, Valsts ieņēmumu dienestā, Prokuratūrā, Nodrošinājuma valsts aģentūrā. Cita starpā revīzija veikta par «līdzekļu, kas iegūti no lietisko pierādījumu un arestētās mantas realizācijas, uzskaiti Nodrošinājuma valsts aģentūras depozītu kontā; lietisko pierādījumu un arestētās mantas glabāšanas, realizācijas vai iznīcināšanas izdevumu atgūšanu no vainīgajām personām».

Savukārt «2014. gadā tika veikta revīzija Valsts ieņēmumu dienesta rīcības likumība un efektivitāte ar administratīvo un kriminālprocesa ietvaros izņemtajām mantām un valstij piekritīgo mantu. Ar revīzijās konstatēto un secināto var iepazīties Valsts kontroles mājaslapā www.lrvk.gov.lv sadaļā Revīziju rezultāti», teikts Valsts kontrolieres atbildē.

Aizdomu ēnā

Pēdējo piecu gadu laikā t.s. Lemberga prāvā asas diskusijas par arestētās mantas likteni risinājušās neskaitāmas stundas. Vairākkārt Rīgas apgabaltiesā vērsies miljonārs Olafs Berķis ar kompanjoniem, apgalvojot, ka R. Meroni izšķērdē akciju sabiedrības Ventbunkers miljonus.

R. Meroni atbildējis ar to pašu – ar publiskiem apgalvojumiem, ka miljonus izšķērdējis pats O. Berķis. Ja tā būtu patiesība, abos gadījumos arestētā manta būtu izšķērdēta, tomēr valsts iestādes nav pārbaudījušas Ventbunkera mantas vērtību.

Jau bankrotējis R. Meroni pārraudzībā nodotais, savulaik plaukstošais celtniecības uzņēmums SIA Venceb, kas nozīmē, ka šīs arestētās mantas vērtība ir zudusi. Prokurori pagājušā gada pavasarī atbalstīja R. Meroni uzticēto Baltic Coal Terminal 50% akciju pārdošanu par 18 miljoniem eiro, lai gan šā termināļa celtniecība izmaksājusi ap 100 miljoniem eiro (respektīvi, 50% vērtība ir ap 50 miljoniem eiro). Terminālis darbību uzsāka 2009. gadā, un tas ir modernākais ogļu terminālis Baltijā, līdz ar to tā vērtības krišanās 4 gadu laikā par 60 miljoniem eiro arī ir uzskatāma mantas izšķērdēšana. Oficiālos reģistros gan nav atrodams, ka faktiski akceptētais akciju pārdošanas darījums būtu jau noticis.