Valsts varēs sniegt palīdzību līdz 90% izdevumu vētras postījumu novēršanai pašvaldībās

Valdība ir atbalstījusi grozījumus Ministru Kabineta (MK) noteikumos “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas”, tāpēc turpmāk valsts varēs sniegt palīdzību līdz 90% izdevumu vētras postījumu novēršanai pašvaldībās.
Ņemot vērā ierobežotos pašvaldībām pieejamos finanšu līdzekļus un nepieciešamību pēc iespējas ātrāk nodrošināt finansiālu atbalstu dabas stihijas radīto zaudējumu novēršanai dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašniekiem, un nodrošināt finanšu līdzekļus iedzīvotājiem dabas katastrofas radīto seku novēršanai, finanšu ministrs ir rosinājis valstij nodrošināt lielāku finansiālo atbalstu tām pašvaldībām, kuru teritorijās negaiss ir nodarījis lielākos postījumus.
Tāpēc atbalstītie grozījumi noteikumos paredz, ka lielu stihisku nelaimju gadījumā, ja radīto zaudējumu apmērs pārsniedz 2% no pašvaldības plānotajiem budžeta izdevumiem kārtējā gadā, MK varēs pieņemt lēmumu par citu pašvaldības līdzfinansējuma apmēru, ne mazāk kā 10% apmērā. Respektīvi, valsts varētu sniegt palīdzību līdz 90% no izdevumu apjoma.
Pašvaldība līdzekļus varēs pieprasīt to izdevumu, tai skaitā Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikto pabalstu krīzes situācijā, kompensēšanai, kas izmaksāti atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem vai lielu stihisku nelaimju gadījumā ar pašvaldības domes lēmumu, dzīvojamās mājas īpašniekam (īpašniekiem), dzīvokļu īpašniekiem vai to tiesiskajiem valdītājiem dzīvojamās mājas renovācijai, lai likvidētu terora akta, avārijas, stihiskas nelaimes vai citas katastrofas sekas saskaņā ar likumu “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”.
Jāatgādina, ka 9. augustā finanšu ministrs Arvils Ašeradens tikās ar pašvaldību vadītājiem, kuru teritorijas visvairāk ir skārusi pirmdienas vētra. Puses vienojās par vienoto pieeju primārās palīdzības sniegšanā cietušajām mājsaimniecībām un iedzīvotājiem, kas pašvaldībām būtu jānodrošina nekavējoties.
Pašvaldības varēs saviem iedzīvotājiem vispirms izmaksāt primāro atbalstu mājas jumta un logu atjaunošanai vai nomaiņai. Tas tiks piešķirts visiem iedzīvotājiem, kuru īpašumus (dzīvojamās mājas) ir skārusi vētra. Individuālām dzīvojamām mājām vienreizējais atbalsts varētu tikt nodrošināts, piešķirot atbalstu līdz 3 000 eiro, nepārsniedzot 20 eiro par kvadrātmetru. Savukārt daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem atbalsts būtu nodrošināts 20 eiro par kvadrātmetru.
Papildus šīm iniciatīvām pašvaldības varēs lemt arī par lielāku atbalstu saviem iedzīvotājiem, izskatot katru gadījumu atsevišķi.
Tāpat pašvaldība līdzekļus var pieprasīt to pašvaldības izdevumu kompensēšanai, kas izmaksāti atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem dzīvojamās mājas īpašniekam (īpašniekiem) vai dzīvokļu īpašniekiem dzīvojamās mājas renovācijai, lai likvidētu terora akta, avārijas, stihiskas nelaimes vai citas katastrofas sekas saskaņā ar likumu “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”. Pašvaldība pieprasījumā minētajam infrastruktūras objektam nodrošina līdzfinansējumu ne mazāk kā 50% apmērā. Patlaban pašvaldības apkopo informāciju un nepieciešamos līdzekļus pieprasa VARAM.
Pašvaldības līdzekļus arī var pieprasīt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem valsts pamatbudžeta apropriācijās neparedzētiem izdevumiem dabas stihiju seku novēršanai, to radīto zaudējumu kompensēšanai pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem. Pašvaldībai tikai jānodrošina līdzfinansējums radīto zaudējumu novēršanai ne mazāk kā 30% apmērā.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Vai mākslīgais intelekts ietekmē bezdarbu Latvijā?
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Strauja tehnoloģiju attīstība, mākslīgā intelekta ienākšana un demogrāfiskās pārmaiņas būtiski...
Lasīt tālākAizsargās iedzīvotājus, kas nezinādami iegādājušies noziedzīgā ceļā iegūtus nekustamos īpašumus
Lai aizsargātu iedzīvotājus, kuri, paši to nezinot, iegādājušies noziedzīgā ceļā iegūtus nekustamos īpašumus, Saeima ceturtdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus...
Lasīt tālākSatversmes tiesa: valsts nav nodrošinājusi pienācīgu aizsardzību pret pārmērīgu izklaides troksni
Šonedēļ Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2025‑18‑03, atzīstot par Satversmei neatbilstošu trokšņa novērtēšanas un pārvaldības regulējumu, ciktāl tas nenodrošina pienācīgu...
Lasīt tālākAizsargās iedzīvotājus, kas nezinādami iegādājušies noziedzīgā ceļā iegūtus nekustamos īpašumus
Lai aizsargātu iedzīvotājus, kuri, paši to nezinot, iegādājušies noziedzīgā ceļā iegūtus nekustamos īpašumus, Juridiskā komisija otrdien, 14.aprīlī, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā...
Lasīt tālākStājas spēkā grozījumi Krimināllikumā, pagarinot noilgumu smagiem noziegumiem pret bērniem
Ceturtdien, 16. aprīlī, stājas spēkā tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres iniciētie grozījumi Krimināllikumā, kas pagarina noilgumu smagiem noziegumiem pret bērniem, stiprina aizsardzību...
Lasīt tālākNo 15. aprīļa atsevišķos valsts ceļu posmos palielināts maksimālais atļautais ātrums
No rītdienas, 15. aprīļa, atsevišķos valsts galveno autoceļu posmos tiek ieviests palielināts atļautais maksimālais braukšanas ātrums. Maksimālo atļauto braukšanas ātrumu līdz 110...
Lasīt tālākNedēļas sākumā gaidāms mierīgs un sauss laiks
Nedēļas sākumā gaidāmi nemainīgi mierīgi laika apstākļi – saule mīsies ar mākoņiem, pūtīs lēns vējš, laiks būs sauss. Nedēļas otrajā pusē laika apstākļi būs daudzveidīgāki...
Lasīt tālākAizvadīts cenu drāmas pirmais cēliens
Starp karu pirmajiem upuriem parasti ir patiesība un cenu stabilitāte. Karš notiek tālu no mums, taču cenu līmenis Latvijā martā salīdzinājumā ar februārī pieauga par 1,9%, bet gada inflācija...
Lasīt tālākNacionālajos bruņotajos spēkos ieviesīs attālināti vadāmus sauszemes dronus
Aizsardzības ministrija ir noslēgusi līgumus ar trīs vietējiem uzņēmumiem – SIA “Brasa Defence Systems”, SIA “Natrix” un SIA “LV-Teh” – par Latvijā ražotu bezpilota sauszemes...
Lasīt tālākVK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālāk