Valsts varēs sniegt palīdzību līdz 90% izdevumu vētras postījumu novēršanai pašvaldībās

Valdība ir atbalstījusi grozījumus Ministru Kabineta (MK) noteikumos “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas”, tāpēc turpmāk valsts varēs sniegt palīdzību līdz 90% izdevumu vētras postījumu novēršanai pašvaldībās.
Ņemot vērā ierobežotos pašvaldībām pieejamos finanšu līdzekļus un nepieciešamību pēc iespējas ātrāk nodrošināt finansiālu atbalstu dabas stihijas radīto zaudējumu novēršanai dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašniekiem, un nodrošināt finanšu līdzekļus iedzīvotājiem dabas katastrofas radīto seku novēršanai, finanšu ministrs ir rosinājis valstij nodrošināt lielāku finansiālo atbalstu tām pašvaldībām, kuru teritorijās negaiss ir nodarījis lielākos postījumus.
Tāpēc atbalstītie grozījumi noteikumos paredz, ka lielu stihisku nelaimju gadījumā, ja radīto zaudējumu apmērs pārsniedz 2% no pašvaldības plānotajiem budžeta izdevumiem kārtējā gadā, MK varēs pieņemt lēmumu par citu pašvaldības līdzfinansējuma apmēru, ne mazāk kā 10% apmērā. Respektīvi, valsts varētu sniegt palīdzību līdz 90% no izdevumu apjoma.
Pašvaldība līdzekļus varēs pieprasīt to izdevumu, tai skaitā Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikto pabalstu krīzes situācijā, kompensēšanai, kas izmaksāti atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem vai lielu stihisku nelaimju gadījumā ar pašvaldības domes lēmumu, dzīvojamās mājas īpašniekam (īpašniekiem), dzīvokļu īpašniekiem vai to tiesiskajiem valdītājiem dzīvojamās mājas renovācijai, lai likvidētu terora akta, avārijas, stihiskas nelaimes vai citas katastrofas sekas saskaņā ar likumu “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”.
Jāatgādina, ka 9. augustā finanšu ministrs Arvils Ašeradens tikās ar pašvaldību vadītājiem, kuru teritorijas visvairāk ir skārusi pirmdienas vētra. Puses vienojās par vienoto pieeju primārās palīdzības sniegšanā cietušajām mājsaimniecībām un iedzīvotājiem, kas pašvaldībām būtu jānodrošina nekavējoties.
Pašvaldības varēs saviem iedzīvotājiem vispirms izmaksāt primāro atbalstu mājas jumta un logu atjaunošanai vai nomaiņai. Tas tiks piešķirts visiem iedzīvotājiem, kuru īpašumus (dzīvojamās mājas) ir skārusi vētra. Individuālām dzīvojamām mājām vienreizējais atbalsts varētu tikt nodrošināts, piešķirot atbalstu līdz 3 000 eiro, nepārsniedzot 20 eiro par kvadrātmetru. Savukārt daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem atbalsts būtu nodrošināts 20 eiro par kvadrātmetru.
Papildus šīm iniciatīvām pašvaldības varēs lemt arī par lielāku atbalstu saviem iedzīvotājiem, izskatot katru gadījumu atsevišķi.
Tāpat pašvaldība līdzekļus var pieprasīt to pašvaldības izdevumu kompensēšanai, kas izmaksāti atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem dzīvojamās mājas īpašniekam (īpašniekiem) vai dzīvokļu īpašniekiem dzīvojamās mājas renovācijai, lai likvidētu terora akta, avārijas, stihiskas nelaimes vai citas katastrofas sekas saskaņā ar likumu “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”. Pašvaldība pieprasījumā minētajam infrastruktūras objektam nodrošina līdzfinansējumu ne mazāk kā 50% apmērā. Patlaban pašvaldības apkopo informāciju un nepieciešamos līdzekļus pieprasa VARAM.
Pašvaldības līdzekļus arī var pieprasīt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem valsts pamatbudžeta apropriācijās neparedzētiem izdevumiem dabas stihiju seku novēršanai, to radīto zaudējumu kompensēšanai pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem. Pašvaldībai tikai jānodrošina līdzfinansējums radīto zaudējumu novēršanai ne mazāk kā 30% apmērā.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Pieaugot investīcijām reģionos, augs vajadzība pēc jaunām elektroenerģijas jaudām
Jaunu uzņēmumu ienākšana Latvijas reģionos būtiski palielinās pieprasījumu pēc elektroenerģijas, tāpēc jaunu enerģijas ražošanas jaudu pieejamība kļūst par vienu no priekšnoteikumiem...
Lasīt tālākVai jūsu māja ir riska zonā? Kā dažu sekunžu laikā pārbaudīt plūdu un citus riskus savam īpašumam
Pēdējā laika vētras un intensīvie lietusgāzieni Latvijā vēlreiz atgādinājuši, ka īpašuma atrašanās vieta var būt saistīta ar konkrētiem, izmērāmiem riskiem — applūšanu, koku lūšanu,...
Lasīt tālākLatvija šogad aug straujāk nekā gaidīts, taču lētāka dzīve vēl jāatliek
Latvijas ekonomika šogad aug straujāk, nekā iepriekš gaidīts – šo izaugsmi balsta eksports, investīcijas, mājokļu tirgus un kreditēšanas kāpums. Taču gada nogalē arvien izteiktāks kļūs...
Lasīt tālākEiropas Parlaments pieprasa stingrāku ES reakciju uz hibrīddraudiem
Jaunajā ziņojumā Eiropas Parlamenta (EP) deputāti brīdina par arvien biežākiem Krievijas un tās sabiedroto hibrīduzbrukumiem Eiropas Savienībai (ES). Pašreizējā drošības vidē, ar ko...
Lasīt tālākFinanšu ministrija paaugstina ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, bet piesardzīgāk vērtē nākamo gadu attīstību
Uzsākot 2027. gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2026.-2030. gadam. Ekonomikas izaugsme šim gadam prognozēta 2,4%...
Lasīt tālākMinistru prezidents atbrīvo no amata labklājības ministru Reini Uzulnieku
Ministru prezidents Andris Kulbergs svētdien, 13. septembrī, parakstīja rīkojumu par Reiņa Uzulnieka atbrīvošanu no labklājības ministra amata. Saskaņā ar rīkojumu no 2026. gada 14. septembra...
Lasīt tālākKabatas nauda skolēnam: cik dot, cik bieži un par ko ļaut lemt pašam
Jaunā mācību gada sākums bērniem nozīmē atgriešanos pie ierastās ikdienas un lielāku patstāvību. Ceļš uz skolu un pulciņiem, pusdienas, ārpus skolas izklaides vai nelieli pirkumi kopā...
Lasīt tālākNeraugoties uz pārtikas cenu kritumu, augustā inflāciju veicināja dārgāka degviela
Augustā cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica straujš degvielas cenu kāpums, savukārt tā ietekmi daļēji mazināja sezonālais pārtikas, kā arī apģērbu un apavu cenu kritums. Saskaņā...
Lasīt tālākTautsaimniecības komisija: krīzes brīdī neviens novads nedrīkst palikt bez pieejas degvielai
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 8. septembrī, turpināja analizēt augusta vētrā izgaismotās problēmas. Deputātu uzmanības centrā bija degvielas...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālāk