Valsts prezidents tiks aicināts iesaistīties piena nozares glābšanā
Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju pārstāvji 12.novembrī tiksies ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, lai kopīgi pārrunātu situāciju un iespējamos risinājumus piena nozarē Latvijā, informē Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOPS) sabiedrisko attiecību speciāliste Krista Garkalne.
Lauksaimnieku organizācijas ir nosūtījušas vēstules gan Latvijas valsts vadošajām amatpersonām, gan arī Eiropas Komisijai (EK) ar aicinājumu panākt tūlītēju lēmumu pieņemšanu, lai sniegtu solīto atbalstu Latvijas piena ražošanas nozarei zaudējumu kompensēšanai, kas radušies pēc Krievijas ieviestajām ekonomiskajām sankcijām pret Eiropas Savienību (ES), tajā skaitā pret Latviju.
Lai arī no Latvijas puses nekavējoties tika veikti atbalsta pasākumi, no EK puses nekas vairāk kā solījumi meklēt risinājumus nav sagaidīti. Tāpēc tikšanās laikā tiks pārrunātas tālākās Latvijas amatpersonu darbības, lai EK sadzirdētu Latvijas lauksaimnieku aicinājumu steidzami rast atbalstu piena ražošanas saimniecībām.
LOSP valdes locekle un piena grupas vadītāja, Lauksaimnieku apvienības vadītāja Sandra Stricka norāda: „ Jau vairākkārtēji esam uzsvēruši, ka šī nav ekonomiska, bet gan politiska krīze. Par Latvijas piena ražotāju situāciju esam informējuši gan Latvijas, gan ES amatpersonas un tikšanās laikā ar prezidentu pārrunāsim, ko valsts vēl var darīt, lai radušos situāciju risinātu, jo piena ražošanas saimniecībās katra diena ir svarīga un pie esošā cenu krituma – saimniecībās situācija ir dramatiska. Ja tuvākajā laikā netiks rasts risinājums, tad lielā daļā saimniecību strauji tiks samazināti citsdarbā izkoptie piena lopkopības ganāmpulki, kas būs smags trieciens ne tikai konkrētajām saimniecībām, bet arī valsts tautsaimniecībai kopumā.”
„Trīs mēnešu laikā Krievijas Federācijas noteiktais pārtikas embargo ir ietekmējis pilnīgi visas lauksaimniecības nozares, bet vissmagāk piena lopkopības sektoru. Salīdzinājumā ar jūliju, oktobrī piena iepirkuma cenas ir samazinājušās par 25%, tādējādi lauksaimnieki par kilogramu piena saņem no 0,12 līdz 0,255 eiro. Piena pārstrādes uzņēmumos veidojas produkcijas uzkrājumi un tas rada tālākas sekas – nav iespējams laikā samaksāt zemniekiem, kā arī nevar nodrošināt pienācīgu piena iepirkuma cenu. Jau augustā daudzas saimniecības strādāja zem ražošanas pašizmaksas un visiem ir skaidrs, ka tā nav ilgtermiņa saimniekošana. Šobrīd ir pienācis laiks vērsties pie Latvijas augstākās amatpersonas – Valsts prezidenta, lai aicinātu valsts augstākās amatpersonas līmenī pastiprināti piesaistīt Eiropas lēmumu pieņēmēju uzmanību embargo izraisītās piena krīzes problēmas risināšanai. Likvidēt var ar vienu vārdu un vienā dienā, bet ražošanas atjaunošana prasa daudzus smagus un darba pilnus gadus, tādēļ ceram uz prezidenta izpratni un ātru rīcību.”: atzina biedrības „Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietnieks un z/s „Mežacīruļi” saimnieks Juris Cīrulis.
Tikmēr Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētāja vietniece Ilze Aizsilniece norāda, ka pie Valsts prezidenta dosimies ar mērķi iepazīstināt viņu ar reālo situāciju, konkrētiem aprēķiniem par zaudējumiem, kas šobrīd skar piena nozari Latvijā.
“Mēs, uzņēmēji, no savas puses izdarījām maksimālo, lai iekarotu Krievijas tirgu – ieguldījām lielu naudu, laiku un citus resursus, un tam visam vienā dienā tiek pārvilkta trekna svītra. Protams, ka mūsu valsts to nespēj kompensēt, mums šobrīd ir daudz citu svarīgu prioritāšu, kā, piemēram, aizsardzība un veselības aprūpe. Eiropa ir tā, kurai šobrīd ir jāver vaļā savs maciņš, jo tas bija kopīgs lēmums, kura seku likvidēšanā ir jāievēro solidaritāte. Līdzšinējā ES bezdarbība manī rada milzu izbrīnu un jautājumu – uz ko lai mēs paļaujamies? Būs interesanti dzirdēt valsts augstākās amatpersonas viedokli par šiem jautājumiem.”,stāsta Aizsilniece.
Vēl par tēmu:
2025. gadā rūpniecības produkcijas apjoms pieaudzis par 4%
[caption id="attachment_33753" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, rūpniecības produkcijas apjoms salīdzināmajās...
Lasīt tālākTiek atceltas plānotās izmaiņas Skultes un Siguldas vilcienu kustības grafikā
VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) informē, ka plānotās izmaiņas vilcienu kustības grafikā Skultes un Siguldas virzienā, kurām bija paredzēts stāties spēkā no 4. februāra, netiek ieviestas. LDz...
Lasīt tālākPTAC: patērētāju informētība par zemo cenu grozu ir laba, taču nepieciešams plašāks preču klāsts
61% Latvijas iedzīvotāju ir dzirdējuši par zemo cenu pārtikas produktu groza iniciatīvu, savukārt 47% aptaujāto ir pamanījuši šī groza produktus veikalos. Tas secināts sabiedriskās domas...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji aicina satiksmes ministru A. Švinku nemaldināt sabiedrību un atsaukt nepatieso informāciju par nozari
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija, kas pārstāv 25 pasažieru pārvadātājus, ir negatīvi pārsteigta par ministra publiskajiem uzbrukumiem nozarei LTV raidījumā “Šodienas jautājums”...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji vēršas pie ministru prezidentes, aicinot atstādināt no amata satiksmes ministru Švinku
Ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija un valsts SIA ”Autotransporta direkcija” (ATD) gada laikā tā arī nav spējušas konstruktīvi risināt samilzušās problēmas pasažieru pārvadājumos...
Lasīt tālākPētījums: 45% sociālo mediju lietotāju iegādājas produktus influenceru ietekmē
45% sociālo mediju lietotāju ir iegādājušies produktus ietekmētāju satura rezultātā, savukārt 70% gadījumu ietekmētāju saturs veicinājis papildu informācijas meklēšanu par produktu...
Lasīt tālākFaktiskā bezdarba līmenis decembrī bija 7,1 %
2025. gada decembrī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 7,1 %, un kopš novembra tas palielinājies par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins. Salīdzinot...
Lasīt tālākVairāk nekā ceturtdaļa Latvijas uzņēmumu neuzskata kiberdrošību par prioritāti
Kiberuzbrukumu skaits pieaug un apdraudējumu līmenis 2025. gadā Latvijā bija augstākais kāds jebkad redzēts, ziņo CERT. Vienlaikus vēl aizvien ir uzņēmumi, kuriem kiberdrošības jautājumi...
Lasīt tālākRīgas, Liepājas un Ventspils ostās 2025. gadā pārkrauti 32,15 miljoni tonnu kravu
2025. gadā Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās pārkrauti 32,15 miljoni tonnu kravu. Saskaņā ar ostu datiem Rīgas ostas termināļos kopā pārkrauti 16,75 miljoni tonnu kravu, Ventspilī 8,53...
Lasīt tālākVeikalā “Mere” izņem produktus ar beigušos derīguma termiņu
Pārtikas un veterinārais dienests SIA “Latprodukti” pārtikas tirdzniecības vietā “MERE”, Līksnas ielā 9a, Rīgā, no tirdzniecības izņēmis dažādus gaļas produktus ar beigušos...
Lasīt tālāk
