• Tweet

9. jūnijā Valsts prezidents Egils Levits nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai 2022. gada 2. jūnijā pieņemto Elektronisko sakaru likumu, norādot uz likumā saglabāto regulējuma nesaderību ar Eiropas Savienības (ES) tiesībām un Eiropas Savienības Tiesas judikatūru. Likumdevējs jaunajā likumā mehāniski pārņēmis jau šobrīd spēkā esošo regulējumu, nenovēršot apzinātās juridiskās pretrunas un neieklausoties kompetentu institūciju viedoklī.

Valsts prezidents skaidro, ka likumdevējs ir pieļāvis, ka, ar lielu varbūtību, arī pēc tikko pieņemtā likuma stāšanās spēkā atsevišķos gadījumos var pastāvēt iespēja pārkāpt Satversmes 96. pantā garantētās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, nevajadzīgi veicot datu saglabāšanu vienlaikus par visiem elektronisko sakaru lietotājiem, visiem elektronisko sakaru pakalpojumiem un vienādā termiņā. “Latvijā kā demokrātiskā un tiesiskā valstī katrs tās iedzīvotājs jau pirmšķietami nedrīkst tikt turēts aizdomās un “preventīvi uzraudzīts” tikai tādēļ, ka atbildīgās institūcijas nespēj izstrādāt tādu saglabājamo datu glabāšanas regulējumu, kas respektē gan valsts un sabiedrības leģitīmās intereses, gan katras personas tiesības uz savu datu aizsardzību,” atzīmē Valsts prezidents.

Tāpat E. Levits Saeimai nosūtītajā rakstā norāda, ka Saeima nav ņēmusi vērā vairāku kompetento institūciju juridiskos atzinumus, lai savlaicīgi nodrošinātu ar ES tiesībām saderīga regulējuma pieņemšanu. “Labas likumdošanas princips prasa, lai likumdevējs rūpīgi ieklausītos šajos juridiskajos atzinumos un ņemtu tos vērā pēc būtības,” norāda E. Levits. “Pastāvot konkrētiem un argumentētiem Latvijas Republikas tiesībsarga, Saeimas Juridiskā biroja, Tieslietu ministrijas un Datu valsts inspekcijas iebildumiem par likuma nesaderību ar ES tiesībām, kuri nav tikuši novērsti, es nevaru pieņemto likumu izsludināt,” turpina Valsts prezidents.

Valsts prezidents uzsver, ka demokrātiskā tiesiskā valstī iedzīvotāju un to savstarpējās komunikācijas totāla uzraudzība, kas faktiski pastāv, uzglabājot pilnīgi visu iedzīvotāju savstarpējās komunikācijas metadatus, nav pieļaujama.

Valsts prezidents lūdz Saeimu pilnveidot Elektronisko sakaru likuma 99., 100. un 101. pantā ietverto saglabājamo datu regulējumu, lai taisnīgi salāgotu personas datu aizsardzības interesi ar tām interesēm, kuru dēļ personas dati ir glabājami un nododami valsts institūcijām, kā arī nodrošinātu to, lai šis regulējums atbilstu ES tiesībām un aktuālajai judikatūrai. Tāpat viņš aicina likumdevēju rūpīgi ieklausīties jomas lietpratēju argumentos un tos ņemt vērā pēc būtības, sagatavojot ar ES tiesībām saderīgu regulējumu.

Foto: Valsts kanceleja