• Tweet

Šonedēļ Valsts prezidents Egils Levits piedalījās NATO valstu un valdību vadītāju ārkārtas samitā Briselē, kur tika apliecināta jau līdz šim stingri paustā NATO vienotība attieksmē pret Krievijas agresiju Ukrainā. NATO dalībvalstis kategoriski nosoda Krievijas agresiju un solidarizējas ar Ukrainu, tās varonīgo tautu un prezidentu Zelenski. Sabiedrotie turpinās sniegt Ukrainai politisku un praktisku atbalstu.

Samita dalībniekus tiešsaistē uzrunāja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, uzsverot, ka Ukrainai ir nepieciešama vēl lielāka militārā palīdzība cīņā ar Krieviju.

Samitā tika apliecināta pilnīga uzticība NATO līgumam un tā 5. pantam, kas paredz aizsargāt visu NATO teritoriju. Līdz ar Krievijas agresiju NATO aktivizējusi aizsardzības plānus un stiprinājusi NATO spēku klātbūtni Austrumu flangā, tai skaitā Latvijā. Papildus izveidotas četras jaunas kaujas grupas Bulgārijā, Ungārijā, Rumānijā un Slovākijā.

Valsts prezidents norādīja, ka NATO spēku klātbūtnei Baltijas reģionā jākļūst pastāvīgākai. E. Levits izteica atzinību Polijai par tās būtisko lomu Ukrainas atbalstīšanā un aicināja NATO ciešāk koordinēt dalībvalstu darbību. Valsts prezidents uzsvēra nepieciešamību NATO būt gatavai nekavējoties atbildēt uz Krievijas pieaugošās agresijas iespējamām izpausmēm.

Sabiedrotie turpina stiprināt individuālās aizsardzības spējas, tai skaitā piešķirot papildu finansējumu aizsardzībai. Valsts prezidents apstiprināja, ka Latvija palielinās izdevumus līdz 2,5 % no IKP.

NATO turpinās gatavoties jaunās Stratēģiskās koncepcijas NATO 2030 pieņemšanai Madrides samitā šī gada jūnijā.

Jāpiemin, ka NATO sabiedrotie samitā arī vienojās pagarināt ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga pilnvaru laiku līdz 2023. gada 30. septembrim.

Foto: Valsts kanceleja