• Tweet

Šodien, 12. aprīlī, iznācis otrs oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” laidiens, kurā Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir izsludinājis likumu “Par valsts budžetu 2019. gadam” un to pavadošos likumus.

Kopumā ir izsludināti 15 likumi. Ar šodien izsludināto likumu apstiprināts valsts budžets 2019. gadam ieņēmumos 9 177 000 835 euro, bet izdevumos 9 391 492 946 euro. Mērķdotāciju apjoms pašvaldībām − 364 639 608 euro.

Konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,2 miljardu, bet izdevumi – 9,4 miljardu apmērā, un salīdzinājumā ar pagājušo gadu budžeta ieņēmumi šogad plānoti par 416 miljoniem, bet izdevumi – par 430 miljoniem eiro lielāki. Vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 0,5 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet IKP pieaugums prognozēts trīs procentu apmērā.

2019.gada budžeta projekts iepriekš saskaņots ar Eiropas Komisiju, un tas atbilst fiskālās disciplīnas prasībām.

Saeima papildu jau iepriekš rezervētajiem 1,5 miljoniem eiro atbalstīja 5,5 miljonu eiro pārdalīšanu izglītības reformas īstenošanai, tostarp pedagogu algu paaugstināšanai. Finansējums rasts no valsts akciju sabiedrības “Latvijas Loto” dividenžu un Latvijas Bankas peļņas maksājumiem valsts budžetā. Kopumā pedagogu atalgojuma paaugstināšanai papildus plānots novirzīt 7 miljonus eiro.

Saeima lēma arī atbalstīt priekšlikumu par 450 tūkstošu eiro piešķiršanu programmas “Ģimenei draudzīga pašvaldība” īstenošanai, lai veicinātu ģimenei labvēlīgas vides veidošanu pašvaldībās.

Tāpat Saeima lēma 170 tūkstošus eiro novirzīt Centrālajai vēlēšanu komisijai šī gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, tostarp, lai nodrošinātu iespēju vēlētājiem klātienē nobalsot vēlēšanu iecirknī ārvalstī un iespēju vēlētājiem Latvijā iepriekšējā balsošanā nobalsot jebkurā vēlēšanu iecirknī.

1,3 miljonus eiro plānots novirzīt olimpiskā centra būvniecībai Rēzeknē. Paralimpiskā sporta centra izveidei Rīgā paredzēti 213 tūkstoši eiro, savukārt individuālo sporta veidu olimpisko un paralimpisko sportistu gatavošanās pasākumiem 2020.gada vasaras olimpiskajām spēlēm Tokijā piešķirti 400 tūkstoši eiro.

7,2 miljonus eiro paredzēts novirzīt, lai īstenotu pasākumu plānu Monyval rekomendāciju ieviešanai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā. Līdzekļi arī paredzēti, lai stiprinātu finanšu tirgus uzraugošo institūciju kapacitāti.

Valsts aizsardzības finansējuma nodrošināšanai divu procentu apmērā no IKP šogad plānots papildus novirzīt 60,3 miljonus eiro.

Tāpat papildu trīs miljoni eiro paredzēti sabiedrisko mediju, Tiesībsarga biroja, Valsts kontroles un citu neatkarīgo iestāžu darbības nodrošināšanai.

Šogad papildu 41,3 miljoni eiro paredzēti, lai nodrošinātu pabalstu izmaksu par katriem pieciem izdienas gadiem iekšlietu sistēmā strādājošajiem, un 8,9 miljoni – tiesnešu un prokuroru atalgojuma palielināšanai saskaņā ar Satversmes tiesas sprieduma izpildi. Papildu 87,5 miljoni paredzēti veselības aprūpes darbinieku darba samaksas palielināšanai.

Papildu 10,4 miljonus eiro plānots novirzīt pensiju un piemaksu indeksācijai un pabalsta palielināšanai mirušā pensionāra laulātajam, 5,4 miljoni paredzēti papildu izmaksām no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, savukārt papildu trīs miljoni eiro paredzēti medikamentiem reto slimību pacientiem.

Saeima šodien lēma no šī gada 1.jūlija palielināt īpašas kopšanas pabalstu bērniem un pieaugušajiem ar invaliditāti kopš bērnības, un pabalsta izmaksām tiks novirzīti 2,7 miljoni eiro. Savukārt viens miljons eiro paredzēts adopcijas pabalsta ieviešanai, bet 4,8 miljoni eiro, lai paaugstinātu atalgojumu ilgstošās sociālās aprūpes centru darbiniekiem.

Lai šogad varētu nodrošināt bijušās LPSR Valsts drošības komitejas dokumentu publicēšanu digitāli, tam novirzīs 168 tūkstošus eiro.

Šogad ieviesīs papildu pasākumus arī ēnu ekonomikas mazināšanai. Plānots ierobežot Latvijā nelicencētu interaktīvo azartspēļu un izložu pieejamību, noteikt skaidras naudas aprites aizliegumu darījumos ar nekustamo īpašumu un ieviest avansa maksājumu komercpārvadājumos ar vieglo automobili. Tāpat tiks turpināti pasākumi ēnu ekonomikas ierobežošanai veselības aprūpē, kā arī sabiedriskās ēdināšanas un viesmīlības jomā, pasažieru pārvadājumos un apsardzes pakalpojumu sniegšanā.

Budžeta ieņēmumu daļā cita starpā šogad paredzēts ieviest stingrākus kontroles pasākumus valsts galveno un reģionālo autoceļu lietošanas nodevas samaksā, atcelt atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa par vienreizlietojamajiem traukiem un galda piederumiem, kā arī pārtraukt uzturlīdzekļu izmaksu par bērniem, kuri ir uzsākuši darba gaitas un vairs nemācās.

Likums “Par valsts budžetu 2019. gadam” stāsies spēkā 13. aprīlī, un šā likuma darbība ir attiecināma uz visu saimniecisko gadu.

Foto: Valsts kanceleja