Valsts prezidents izsludina grozījumus Maksātnespējas likumā
Valsts prezidents Andris Bērziņš ir nolēmis izsludināt grozījumus Maksātnespējas likumā, jo Saeima skaidri paudusi gribu noteikt šādu jaunu regulējumu, ko apliecina konkrētais balsojums – trešajā lasījumā tikai ceturtajai daļai Saeimas deputātu balsojot par esošās situācijas saglabāšanu. Vienlaikus Valsts prezidents aicina Saeimu izvērtēt pieņemtos grozījumus Maksātnespējas likumā, lai to rezultātā nesamazinātos fizisko personu kreditēšanas pieejamība un lai tiktu turpināts valsts atbalsts dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai, it īpaši lauku reģionos, informē Valsts prezidenta kancelejas Preses dienestā.
Līdz ar likumdošanas grozījumu izsludināšanu Valsts prezidents ir nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai vēstuli, kurā norāda uz riskiem, ko grozījumi var nodarīt Latvijas tautsaimniecībai. Valsts prezidents atzīst, ka pieņemtās izmaiņas ierobežos lielākās daļas hipotekāro kredītņēmēju rīcības brīvību, it īpaši ārpus Rīgas un reģionu centriem. „Tā kā aizņēmēja paša līdzdalība jeb pirmā iemaksa būtiski pieaugs, sasniedzot pat 40% un paaugstināsies arī procentu likmes, hipotekārā kreditēšana kļūs praktiski neiespējama. Rezultātā būtiski samazināsies jau tā zemā darbaspēka mobilitāte reģionos un tiks veicināta iedzīvotāju emigrācija, kas jau šobrīd ir viens no lielākajiem apdraudējumiem Latvijas valsts nākotnei,” pauž Valsts prezidents.
Otrkārt, Valsts prezidents vēstulē atsaucas uz Latvijas Banku, kura uzskata, ka līdz ar to sašaurināsies jau šobrīd niecīgais kreditēšanas apjoms, lai gan tieši šobrīd Eiropas Centrālā Banka nolēmusi sākt mērķētas ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas. Tas nozīmē tieši Latvijas tautsaimniecības attīstībai pieejamus finanšu līdzekļus aptuveni 560 miljonu eiro apmērā uz četriem gadiem. „Arī Starptautiskais Valūtas fonds vērsis uzmanību uz šo jautājumu, norādot, ka grozījumi, kas samazinātu hipotekāro aizņēmēju un to galvinieku atbildību ķīlas vērtības apmērā, nozīmē ievērojamu hipotekārās kreditēšanas samazinājumu un procentu likmju kāpumu,” vēstulē piebilst Andris Bērziņš.
Treškārt, Valsts prezidents vēstulē min pieredzi atsevišķos Amerikas Savienoto Valstu štatos, kuros ir līdzīgs regulējums. Tā pierāda, ka lielāka kļūst ne tikai aizņēmēja paša līdzdalība jeb pirmā iemaksa (tā var sasniegt 40-50%), bet arī paaugstinās hipotekāra kredīta procentu likmes un kredītu atmaksas disciplīna samazinās aptuveni par trešo daļu.
Vēl par tēmu:
Nedēļa noslēgsies ar vasarīgi siltu laiku, bet ciklona ietekmē gaidāmi arī konvektīvi procesi
Nedēļas izskaņā būs vasarīgi silts laiks, gaisam daudzviet iesilstot virs +20°. Piektdien un sestdien daudzviet gaidāmi nokrišņi, vietām izveidosies arī gubu lietus mākoņi - gaidāms negaiss,...
Lasīt tālākĀrējās robežas infrastruktūras uzturēšanai plāno ieviest 30 metru aizsargjoslu
Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima atbalsta ieceri paplašināt nevalstisko organizāciju iespējas ziedot Ukrainas atbalstam
Saeima ceturtdien, 4.jūnijā, pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz paplašināt biedrību un nodibinājumu iespējas...
Lasīt tālākPar NEPLP priekšsēdētāju ievēl Aurēliju Ievu Druvieti un priekšsēdētāja vietnieci – Ievu Kalderausku
Padomes locekļi ar vienas balss pārsvaru par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju ir ievēlējuši līdzšinējo NEPLP priekšsēdētāja vietnieci Aurēliju...
Lasīt tālākFM: Apstrādes rūpniecība aprīlī aug par 6,8%, bet saglabājas ārējie riski
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada aprīlī pieauga par 6,8% pret pērnā gada aprīli, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tikmēr kopējā rūpniecība auga par 7%, kur...
Lasīt tālākAr vienu algu nepietiek? Latvijā aug iedzīvotāju vēlme stiprināt finanšu drošību ar blakusdarbu
Pēdējos piecos gados pieaug blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn papildu ienākumus guva 45,5 tūkstoši iedzīvotāju, visbiežāk...
Lasīt tālākNo “vieglas naudas” līdz noziegumam: kā darbojas naudas mūļu shēmas
Darbs no mājām, ātrs atalgojums un minimālas prasības – piedāvājums, kam grūti pretoties. Tomēr aiz šādiem solījumiem arvien biežāk slēpjas nevis reālas darba iespējas, bet rūpīgi...
Lasīt tālākSkola beigusies – sākas finanšu patstāvība
Līdz ar mācību gada noslēgumu daudzi jaunieši sāk plānot vasaras ieceres – pirmo darbu, ceļojumus, festivālus vai ikdienas tēriņus kopā ar draugiem. Daļai šī vasara būs arī sagatavošanās...
Lasīt tālākPlānotas izmaiņas Noguldījumu garantiju fonda iemaksu kārtībā – paredz atcelt sākotnējo iemaksu un mazināt slogu kredītiestādēm
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 3.jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja steidzamības kārtā virzītos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā. Tie paredz izmaiņas...
Lasīt tālākTelefonkrāpnieki arvien dod priekšroku taustāmam guvumam – skaidrai naudai un zeltam
Lai gan iedzīvotāju informētība par finanšu krāpniecību pieaug, krāpnieku metodes arī turpina mainīties un pilnveidoties. Luminor novērojumi liecina, ka telefonkrāpniecības gadījumos noziedznieki...
Lasīt tālāk