• Tweet

Viens no būtiskākajiem šī gada Latvijas politikas notikumiem būs Valsts prezidenta vēlēšanas. Zināms arī vēlēšanu datums – tās notiks maija pēdējā dienā. Pašreizējais Rīgas pils saimnieks Egils Levits ir gatavs palikt amatā uz otru pilnvaru termiņu, taču viņam šobrīd nav visu koalīcijas balsu Saeimā. Apvienotajam sarakstam būšot savs kandidāts, pagaidām netiek atklāts, kurš tas būs.

Kā vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”, tas nozīmētu, vai nu Egila Levita pārvēlēšanai jāmeklē opozīcijas atbalsts, vai koalīcijai jāvienojas par citu prezidenta kandidātu. Saeimas kuluāros jau izskan vairāki vārdi.

Jau kopš gada sākuma Valsts prezidenta Egila Levita aktivitātes bijušas redzamākas, komunikācija ar medijiem biežāka. Arī Saeimas frakciju ielūgšanu uz Rīgas pili pēc ziemas sesijas pārtraukuma vairāki parlamentārieši saistīja ar pirmās personas priekšvēlēšanu kampaņu un atbalsta meklējumiem. Šonedēļ Valsts prezidents Egils Levits TV3 rīta raidījumam sacīja, ka būtu gatavs palikt amatā arī uz otru pilnvaru termiņu.

“Ir ļoti grūts laiks bijis, Covid laiks, Ukrainas krīze. Tagad ekonomiskā sabremzēšanās, viena krīze nav vēl beigusies, kad cita jau sākusies. Ņemot vērā šos apstākļus, es būtu diezgan apmierināts ar savu līdzšinējo darbību. Protams, ja es vēlreiz to darītu, pievērstu vairāk uzmanības komunikācijai, bet principā es esmu diezgan apmierināts, kā to citi vērtē – tas ir citu jautājums,” izteicās Levits.

Uz jautājujmu, vai Saeimas pārstāvētās partijas ir pie viņa vērsušās ar jautājumu, vai Levits ir gatavs vadīt valsti vēl četrus gadus, viņš norādīja, ka virkne politiķu ir neformāli ar viņu runājuši, bet nekas nopietns patlaban vēl nav bijis – debates par to partijās tikai sākas.

Saeimas deputātiem kandidatūras Valsts prezidentam amatam jāizvirza no 9. līdz 13.maijam. Un kaut arī līdz tam vairs palikuši nepilni divi mēneši, Saeimā neslēpj, Egila Levita pārvēlēšanai nepieciešamo vismaz 51 deputāta balsi apsolīt šobrīd nevar neviens.

Vispārliecinošāk par atbalstu pašreizējam Rīgas pils saimniekam runā “Nacionālā apvienība”, kuras kandidāts Egils Levits bijis jau divās iepriekšējās vēlēšanās.

Gala vārdu teikšot partijas dome marta beigās pēc sarunas ar valsts pirmo personu. Mazsvarīgs arī nebūšot jautājums, kādas ir Egila Levita izredzes tikt ievēlētam un kādas ir alternatīvas.

“Nacionālās apvienības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars pauda: “Covid-19 laikā ir bijuši kaut kādi neveikli izteikumi, un mans viedoklis, ka prezidents ir sodīts pārāk bargi par salīdzinoši nenozīmīgu pārteikšanos vai komunikācijas nepilnībām. Ja skatās vērtību sistēmu, politiskās iniciatīvas, darbības intensitāte, kāda ir bijusi, es personīgi uzskatu, ka tā ir ļoti augstu vērtējama!”

Lielākā frakcija Saeimā “Jaunā Vienotība” neplāno virzīt savu kandidātu. Tā nevēloties izjaukt partiju balansu augstākajos amatos valstī. Par Levita kandidatūru partijā vēl neesot lemts.

“Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis teica, ka Levita priekšrocība ir valsts drošība. “Ja kaut kur ir “kaķis maisā” un mēs nezinām, kā viņi reaģēs kara gadījumā – tad par esošo prezidentu ir pilna pārliecība. Stiprs NATO atbalstītājs, ārējā drošībā viņa pieredze un ieguldījums ir vērā ņemams,” sacīja Latkovskis, norādot, ka tas ir viens no tiem jautājumiem, kas varētu būt viņa labā, lai atbalstītu viņa kandidatūru. Pēc Latkovska teiktā, ja “Nacionālā apvienība izšķiras Levitu virzīt tālāk, tad viņš ir vērā ņemams kandidāts, ko mēs frakcija noteikti apspriestu.

“Progresīvie” ir nosaukuši piecus kritērijus, pēc kuriem mērīs jebkuru Valsts prezidenta kandidātu. Tā ir reputācija, spēja iegūt plašāku tautas atbalstu, izpratne par tiesiskumu – gan pretkorupcijas kontekstā, gan attiecībā uz visu ģimeņu vienlīdzību. Tāpat no nākamā prezidenta tiek sagaidīta izpratne par ilgtspējīgas ekonomikas attīstību un ārpolitiskā kursa nemainīgums.

“Progresīvo” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens sacīja, ka jebkurš kandidāts, kuram “Progresīvie” sniegs savu 10 balsu atbalstu, tiks vērts atbilstoši iepriekš minētajiem pieciem kritērijiem.

Uz jautājumu, vai Levits attiecīgajiem kritērijiem atbilst, Briškens norādīja, ja nonāks līdz situācijai, kad “Progresīvajiem” vajadzēs vērtēt, vai balsot par Levitu, tad frakcija Levitu aicinās uz sarunu un uzdos viņam jautājumus saskaņā ar attiecīgajiem kritērijiem.

Pat, ja “Nacionālā apvienība” un “Jaunā Vienotība” Valsts prezidenta vēlēšanās izšķirtos atbalstīt Levitu, pašlaik viņam nav nepieciešamās 51. balss. Savu kandidātu virzīs trešais koalīcijas partneris – “Apvienotais saraksts” un tas nebūšot līdzšinējais Valsts prezidents.

Saeimas frakcijas “Apvienotais saraksts” priekšsēdētājs Edgars Tavars teica, ka “Apvienotais saraksts” virzīs savu Valsts prezidenta kandidātu. Taču aicināja jautājumu par to, cik Uldis Pīlēns šobrīd ir gatavs kļūt par Valsts prezidentu, adresēt viņam pašam, iekšējās lietas patlaban nekomentēs.

Koalīcijas atšķirīgie viedokļi, visdrīzāk. novedīs pie tāda kandidāta, kuru varētu atbalstīt arī kāds no opozīcijas deputātiem, uzskata ZZS frakcijas vadītājs Viktors Valainis. Lielākais Saeimā pārstāvētais opozīcijas spēks pagaidām pats nesteidzas ar sava kandidāta nosaukšanu: “Šobrīd viennozīmīgi tā taustīšanās notiek. To absolūti nevar noliegt. Mēs redzam, ka tas notiek pa pilnu spektru. Gan mēģinot saprast līdz galam mūsu attieksmi par Levita kandidatūru, vai tomēr nav kaut kādi nosacījumi, kad mēs viņu varētu atbalstīt, gan arī jau izskanējušos – piemēram, tas pats Uldis Pīlēns. Bet tas notiek dziļos politiskos kuluāros. Tādas oficiālas sarunas līdz šim nav bijušas.”

Partijas “Stabilitātei!” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Aleksejs Rosļikovs teica, ka vissvarīgāk, lai topošais Valsts prezidents nāktu uz sarunām pie visām Saeimā pārstāvētajām partijām, tas būtu “labi, dievīgi”, parādot, viņa gribu būt par visas valsts prezidentu.

Partijas “Latvija Pirmajā vietā” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainārs Šlesers norāda: “Būtu vēlams cilvēks, kurš zina, kas notiek Latvijā. Vēlams, ja tā būtu ekonomiskā pieredze. Levits arī ne reizi nav sasaucis valdības sēdi, kurā būtu jārisina svarīgi ekonomiskie jautājumi. Tā kā Latvijai ir jāattīsta ekonomika un tādu prezidentu vajadzētu arī ievēlēt. Ļoti rezervēti [skatāmies uz Pīlēna kandidatūru], jo Ulda Pīlēna nav. Ne viņš apmeklē Saeimas sēdes, jo nav deputāts, ne valdības sēdes. Tā būs viņa liela izšķiršanās – vai nu viņam jāpasaka, ka viņš būs kandidāts un savu kandidatūru [Valsts prezidenta amatam] aktīvi jāvirza vai jāpasaka, ka ar politiku viņš vairs nenodarbosies.”

Uzņēmējs Uldis Pīlēns, pēc kura iniciatīvas pirms vēlēšanām trīs pieredzējušie politiskie spēki – “Latvijas Zaļā partija”, “Latvijas Reģionu apvienība” un Liepājas partija izveidoja “Apvienoto sarakstu”, pēc Krišjāņa Kariņa valdības apstiprināšanas pērn decembrī vairs nekur publiski neparādās. “Latvijas Avīze” raksta, ka viņam ir liegts piedalīties ne vien koalīcijas sanāksmēs, bet premjera Kariņa birojs ir atteicis caurlaidi uz valdības namu, kur Pīlēns bija plānojis piedalīties sarunās par budžetu.

Pīlēns līdz šim savu kandidēšanu Valsts prezidenta amatam medijos ir noraidījis, sakot, ka tas nav amats, ko viņš kārotu. Bet atbalsta, ka “Apvienotais saraksts” nāk ar savu kandidātu.

Saeimas kuluāros kā viens ticams kandidāts valsts pirmās personas amatam izskan ilggadējās diplomātes Baibas Bražes vārds. Patlaban viņa ieņem stratēģiski svarīgu posteni – ir NATO ģenerālsekretāra vietniece.

NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos Baiba Braže 8. februārī intervijā “Latvijas Radio 1” uz jautājumu, vai pati būtu gatava kļūt par Valsts prezidenti un vai viņu šim amatam kāds uzrunājis, atbildēja sekojoši: “Mums ir lielisks Valsts prezidents un viņu sauc Egils Levits. Un es ceru, ka viņam būs balsis parlamentā viņa darbības turpināšanai.”

Publiski Baiba Braže ir noraidījusi vēlmi kandidēt uz Valsts prezidenta amatu, taču nav izslēgts, ka viņas kandidatūra parādīsies kādā no vēlēšanu kārtām, ja koalīcija nesavāks pietiekamu balsu skaitu savam pārstāvim.

Tāpat kā pēdējā brīža kandidāts var parādīties arī “Jaunās Vienotības” politiķa, bijušā premjera un finanšu ministra Valda Dombrovska vārds. Tā uzskata opozīcijā esošie zaļzemnieki.

Dombrovskis patlaban ir Eiropas komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks un tirdzniecības komisārs. Nākamgad decembrī viņa jau otrais pilnvaru termiņš komisāra amatā beidzas.

Valainis pauž: “Tā īstā bilde mums atklāsies, kad pati “Jaunā vienotība”, kas ir ar lielāko mandātu skaitu Saeimā, kad viņi parādīs savu patieso pozīciju šajā jautājumā. Šobrīd es uzskatu, ka viņi nav atklājuši, kāda ir viņu stratēģija. Jo viņi neizbēgami spēlēs vislielāko lomu šajā procesā. Es domāju šī [Valda Dombrovska] kandidatūra paģēr daudzas citas izmaiņas. Un es no savas puses teiktu, ka tas būtu dīvaini, ja “Jaunā Vienotība” neiesaistītos ar to kapacitāti, kas tai šobrīd ir Saeimā.”

Saeimas “Jaunā vienotība” frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis, komentējot, vai “Jaunajai Vienotībai” Valsts prezidenta vēlēšanās patiešām nebūs savs kandidāts jeb tā ir koķetērija, pauda sekojoš: “Tā nav ne koķetērija, ne mēs zinām, vai būs. Pirmkārt, mēs nezinām, vai tā ir viena [vēlēšanu)]kārta vai divas vai trīs.” Pēc viņa teiktā, pagaidām kuluāros minētais Dombrovskis, ir tikai kandidāts kuluāros.

Pretrunas politisko spēku starpā ļauj samērā droši prognozēt, ka šīs prezidenta vēlēšanas noritēs vairākās kārtās.

Valsts prezidents Egils Levits, komentējot, vai būtu gatavs sacensībai ar citiem kandidātiem, apzinoties, ka visas nepieciešamās koalīcijas balsis viņam nav, atzina, ka viņam vispirms ir jāredz piedāvājums. Spekulēt neesot viņa dabā. Levits apliecināja, ka plāno darboties Valsts prezidenta amatā līdz 8. jūlijam, bet pēc tam labprāt nodarbotos ar zinātni – komentētu un analizētu politiku. Pagaidām citu plānu viņam neesot.

Foto: Saeimas kanceleja