• Tweet

Ceturtdien, 10. aprīlī, Saeima uz otro termiņu Valsts kontroles padomes locekļu amatā apstiprināja Maiju Āboliņu un Ilzi Bāderi. Saskaņā ar Valsts kontroles likumu Valsts kontroles padomes locekļus pēc valsts kontroliera ieteikuma apstiprina Saeima uz četriem gadiem ar iespēju tikt pārvēlētiem uz otru termiņu.

M. Āboliņa Valsts kontroles padomes locekles amatā stājās 2021. gada 7. maijā. Viņa vada Trešo revīzijas departamentu, kas veic visu veidu revīzijas labklājības un veselības aprūpes nozarē, un kopš 2024. gada – arī izglītības un zinātnes nozarē.

M. Āboliņa: “Man ir svarīgi, lai cilvēki lepotos ar to, ka viņi dzīvo Latvijā, un savu nākotni saistītu ar Latviju. Valsts kontroles konstitucionālais mandāts ir mana iespēja dot savu profesionālo ieguldījumu, lai tas tā būtu. Četros gados man kopā ar komandu ir izdevies uzskatāmi parādīt trūkumus jomās, kas cilvēkus skar vistiešāk – bērnu tiesībās, onkoloģijas un kompensējamo medikamentu jomā un sociālo pakalpojumu jomā, tomēr revīziju darbam ir praktiska nozīme tikai tad, kad ieteikumi ir ieviesti un cilvēki sajūt pārmaiņas. Šajā ziņā vēl esam tālu no vēlamās situācijas, tādēļ otrs pilnvaru termiņš man būs iespēja šo darbu turpināt.”

I. Bādere Valsts kontroles padomes locekles amatā stājās 2021. gada 20. maijā. Viņa vada Revīzijas un metodoloģijas departamentu, kas izstrādā revīziju metodoloģiju, koordinē tās ieviešanu Valsts kontrolē, sniedz atbalstu revīzijas personālam metodoloģijas piemērošanā, nodrošina revidentu apmācības.

I. Bādere: “Revīzijas, kuras veicam, atšķiras gan pēc to mērķa, gan pieejas, kā tās tiek veiktas. Lai Valsts kontrole būtiskākos resursus turpmāk veltītu lietderības revīzijām, pirmajā pilnvaru termiņā kopā ar komandu strādājām pie pēdējos 20 gados apjomīgākās reformas Valsts kontrolē – finanšu revīziju resursu optimizācijas un revidentu specializācijas. Mans otrs pilnvaru termiņš tiks veltīts šīs reformas iedzīvināšanai un turpmākai attīstībai. Lai gan finanšu revīzijas veiksim ar būtiski mazāk resursiem, raudzīsimies, kā tām pievienot papildu vērtību. Dažādu izdevumu posteņu horizontāla analīze un rīcības ar publiskajiem resursiem vērtēšana ir vien pāris piemēri, kā finanšu revīziju rezultāti var kļūt palīdzošāki lēmumu pieņēmējiem.”