Valsts kases pārvaldnieks: Mazinās nodokļu ieņēmuma pieauguma tempi
Šogad salīdzinājumā ar pērno gadu mazinās nodokļu ieņēmuma pieauguma tempi, intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” sacīja Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.
Šogad nodokļu ieņēmumi ir lielāki nekā iepriekšējā gadā, ieņēmumu plāns izpildās par vairāk nekā par 100%. Tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem pieauguma tempi ir mazāki, jo ekonomikas izaugsme ir mazāka nekā pērn.
Kā atklāja Āboliņš, patlaban nepildoties iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) iekasēšanas plāns. Situāciju Āboliņš skaidroja ar to, ka mainīts IIN atmaksas mehānisms, proti, tā tagad ir automātiska un notiek ātrāk nekā iepriekš. Esot pamats domāt, ka laika gaitā IIN ieņēmumiem vajadzētu izlīdzināties, bet pašlaik situācija neesot cerīga.
Kopumā patlaban Valsts kasē esot 700 miljoni eiro. Šī summa esot mainīgs lielums, kas atkarīgs no dažādiem faktoriem, līdz ar to mēneša laikā var svārstīties pat par 200 miljoniem eiro.
Āboliņš uzsvēra, ka naudas atlikumam Valsts kasē patlaban nav tik liela nozīme kā tas bija krīzes laikā. “Bažas par Latvijas maksātnespēju ir pazudušas, tāpat valstij pastāv iespēja brīva iespēja aizņemties, līdz ar to naudas atlikumam Valsts kasē ir mazāka nozīme,” sacīja Valsts kases pārvaldnieks.
Runājot par valsts parādu, Āboliņš norādīja, ka līdz gada beigām tas varētu palielināties līdz 40% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Tāpat viņš uzsvēra, ka Latvijas valsts parāds ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā un trešais zemākais starp eiro zonas valstīm.
Foto:Alexas_Fotos/https://pixabay.com/en/users/Alexas_Fotos-686414//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk