Valsts kanceleja izsludina atkārtotu konkursu VID ģenerāldirektora amatam
Valsts kanceleja otrdien, 6. septembrī, izsludina atklātu konkursu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam. Valsts pārvalde nākamo iestādes vadītāju redz kā mērķtiecīgu profesionāli ar vēlmi, vīziju un spēju pilnveidot VID par modernu un klientorientētu iestādi.
Galvenās prasības pretendentiem: nevainojama reputācija, maģistra grāds, vismaz trīs gadu darba pieredze, vadot vismaz 40 cilvēku lielu komandu, zināšanas par VID darbības jomu un valsts pārvaldes darbības pamatprincipiem.
Pretendentiem jābūt teicamām stratēģiskās plānošanas, sadarbības, komunikācijas un prezentācijas prasmēm, tāpat jāpārzina svešvalodas, jābūt sistēmiskai pieejai jautājumu risināšanā, kā arī spējai analizēt sarežģītu, apjomīgu informāciju.
Kopā ar pieteikuma dokumentiem jāiesniedz redzējums par VID prioritātēm un attīstību, tostarp, ņemot vērā Ministru prezidenta Māra Kučinska un sociālo partneru parakstīto vienošanos šī gada augusta sākumā par kopīgi veicamajiem darbiem un sadarbības un sociālā dialoga principiem. Pieteikšanās līdz 2016. gada 7. oktobrim.
Lai nodrošinātu sekmīgu atlases procesu, Valsts kanceleja piesaistījusi arī personālatlases kompāniju, kas veiks darba tirgus izpēti, atlasīs atbilstošus pretendentus, aktīvi uzrunās un motivēs tos piedalīties konkursā. Cenu aptaujas rezultātā Valsts kanceleja izvēlējās SIA “Eiro Personāls” piedāvājumu.
Šī gada jūnija vidū izsludinātais atklātais konkurss uz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatu beidzās bez rezultāta, jo komisija pieņēma lēmumu nevienu no pretendentiem nevirzīt uz atlases trešo kārtu vadības kompetenču izvērtēšanai.
Pretendentu atlase notiks trīs kārtās: Pirmajā kārtā konkursa komisija izvērtēs iesniegtos dokumentus un atbilstību obligātajām prasībām. Otrā jeb mutiskā daļa būs komisijas un pretendenta saruna par motivāciju, valsts pārvaldes pamatprincipiem un iestādes darbības jomu, kā arī pretendenta vīzijas prezentēšana par iestādes nākotnes prioritātēm un svešvalodu zināšanu pārbaude. Trešajā kārtā neatkarīgi personālvadības speciālisti vērtēs pretendentu vadības kompetences – stratēģisko redzējumu, komandas vadīšanu, pārmaiņu vadību, attiecību veidošanu un uzturēšanu, kā arī orientāciju uz rezultātu.
Foto: VID
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk