Valsts aizņemas no iedzīvotājiem
Privātpersonu vajadzībām izlaistās Latvijas valsts parādzīmes jau ir pārdošanā internetā.
Jaunais naudas uzkrāšanas produkts ir nosaukts par krājobligācijām. Tāpat kā jebkurš vērtspapīrs Latvijas Republikā, arī krājobligācijas vairs nav papīrs, bet ieraksts Latvijas Centrālā depozitārija reģistros. Iepazīties ar krājobligāciju tirdzniecību iespējams depozitārija izveidotajā mājas lapā www.krajobligacijas.lv. Pāršķirot šo pašu lapu tālāk, iespējams vērtspapīru nopirkt un iegrāmatot depozitārija reģistrā. Tomēr tas atļauts personām, kuras lieto ne vien internetu, bet arī internetbanku vai elektronisko identifikācijas karti. Ar šo produktu rekvizītiem pietiek darījumu autorizācijai. Kuriem šādu rekvizītu nav, tiem jāgaida līdz nākamajam gadam, kad maksājumus un ierakstus depozitārija reģistros būs iespējams veikt droši vien ar Latvijas pasta starpniecību.
Mazākais parādzīmes nomināls ir 30 latu, bet tas nebūt nenozīmē, ka produkts ir plašam cilvēku lokam pieejams. Proti, valsts sola tik niecīgus procentus, ka 30 latu krājobligācijas pircējs zaudēs vairāk uz banku komisijas maksām nekā nopelnīs par savu aizdevumu. Piemēram, par vakar piedāvātajām gada parādzīmēm ar 0,3% likmi 30 latu aizdevējs pēc gada saņems 30 latus atpakaļ un 10 santīmus klāt. «Komercbanku komisijas maksas mēs nevaram regulēt. Ieguldītājiem jācenšas, lai ieguldījuma apjoms būtu lielāks,» iesaka Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš. Tātad jaunais produkts ir domāts bagātniekiem, lai viņi kļūtu vēl bagātāki. Vajadzīgās ziņas par krājobligāciju izmantošanu viņi nesmels no interneta un avīzēm, bet saviem advokātiem. Viņiem galvenais – saskaņot obligāciju pirkuma summu ar saviem legālajiem ienākumiem un deklarētajiem uzkrājumiem.
Krājobligāciju mazais ienesīgums tiek attaisnots ar lielo drošību, ka nauda nepazudīs kā nesen Krājbankā. Par plašāka mēroga riskiem tomēr atgādina 1938. gada obligāciju (attēlā) emisija Latvijā. Pirmkārt, pēc pāris gadiem valsts beidza pastāvēt un neviens tās pēctecis, ieskaitot tagadējo Latvijas Republiku, nepieteicās obligācijas apmaksāt. Otrkārt, toreiz obligācijas bija domātas Ķeguma HES celtniecībai – tādu vērtību radīšanai, kas ļautu ieguldījumu atpelnīt. Tagad nauda tiks izmantota valsts parādu segšanai jeb naudas piramīdas veidošanai, kas nozīmē inflāciju virs obligāciju ienesīgumu.
Avots: nra.lv /Arnis Kluinis
Vēl par tēmu:
Nākošgad tiks pārceltas divas darba dienas
2025. gadā tiks pārceltas divas darba dienas. 2. maija darba dienu, piektdienu, kas iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 1. maiju, un sestdienu – 3. maiju, pārcels uz sestdienu - 10....
Lasīt tālākLSA: Par spīti visam, piena lopkopības nozare Latvijā turpina strādāt un attīstīties
Neskatoties uz to, ka 2023. gads Latvijas piena lopkopības saimniecībām bija izaicinājumu un pārbaudījumu pilns - svaigpiena iepirkuma cenas kritums gada sākumā no gandrīz 50 EUR/100 kg uz...
Lasīt tālākLBAS turpina uzstāt uz sociālajām garantijām līdzšinējā līmenī darba nespējas lapu apmaksā
Šodien, 30. aprīlī, trīspusējā sanāksmē arodbiedrības, darba devēji un valsts puse turpinās diskusiju par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) iniciēto vēlmi samazināt darba...
Lasīt tālākŽurnālists atklāj šokējošu informāciju par “Olainfarm” meitasuzņēmumu darbību Krievijā
Latvijas farmācijas uzņēmuma AS "Olainfarm" meitaskompānija "Olainfarm Rus" joprojām turpina darboties Krievijā. Kā atklājis žurnālists Ansis Pūpols, Krievijas uzņēmums "Olainfarm Rus"...
Lasīt tālākMartā mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 2,8 %
2024. gada martā, salīdzinot ar 2023. gada martu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 2,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri koriģētie dati salīdzināmajās...
Lasīt tālāk“Telegram” kanālos norit elektronisko cigarešu nelegāla tirdzniecība; plāna apkarošanai nav
Sākot ar kokaīnu un beidzot ar eskorta pakalpojumiem. To visu un vēl vairāk piedāvā iegādāties dažādos “Telegram” kanālos. To aktivitāte pēdējā laikā pieaugusi. Tur iespējams iegādāties...
Lasīt tālākEM virza likumprojektu, lai Atkrastes vēja parka projektam ELWIND noteiktu nacionālo interešu objekta statusu
Pirms pusotra gada valdība apstiprināja Latvijas – Igaunijas Atkrastes vēja parka ELWIND tālāku virzību. Projekta aizstāvji uzsver, kas runa nav tikai par gigantisku zaļās enerģijas ražotāju,...
Lasīt tālākEiropas Dzelzceļa līnijas lauž līgumu ar Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu projektētāju
Rail Baltica projekta nacionālais ieviesējs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas lauž līgumu ar Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu būvprojektētāju – uzņēmumu apvienību...
Lasīt tālākSaeimas komisija: Tarifiem elastīgāk jāatspoguļo energoresursu cenu izmaiņas
Pēc iespējās ātrāk jāorganizē efektīvs atlikumsiltuma tirgus, un siltumapgādes tarifiem elastīgāk jāatspoguļo aktuālās energoresursu cenu izmaiņas, trešdien, 24.aprīlī, uzsvēra...
Lasīt tālākStradiņa slimnīca sagaida no SIA “Velve” būvniecības dokumentācijas atdošanu un skaidrojumu par parādiem apakšuzņēmējiem
Lai risinātu ar A2 būvobjekta pārņemšanu saistītos jautājumus, tostarp par norēķiniem, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca (Stradiņa slimnīca) sagaida, ka SIA “Velve”...
Lasīt tālāk