• Tweet

Turpinām sekot vienam no lielajiem tranzīta infrastruktūras projektiem – dziļūdens piestātņu izbūvei Rīgas brīvostā, Krievu salā. Neatkarīgā jau 12. jūlijā aprakstīja triju pretendentu cīņu par pasūtījumu apmēram 100 miljonu latu vērtībā.

Par šķīrējtiesnesi šādos gadījumos jābūt Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB), kura lēmums varbūt parādīsies šodien. Šādai lemšanai nepārprotami pakārtota bija Vācijas būvfirmas Josef Möbius BauAktiengesellschaft nolīgtu juristu preses konference 4. oktobrī ar apgalvojumiem, ka viņi neizslēdzot, bet arī neapgalvojot par korupcijas esamību ostā. Savus komentārus šādai situācijai sniedza jurists, pēc politiķa karjeras uz būvniecību pārgājušais Valdis Birkavs, biedrības Būvniecības attīstības stratēģiskā partnerība valdes priekšsēdētājs.

– Es negribu ne jaukties tehniskajās lietās, ne ietekmēt IUB, bet ažiotāža ir pamatīga, un tiek plānots sniegt prasības trijās tiesās, tai skaitā arī Vācijā. Es varu to komentēt kā valdes priekšsēdētājs apvienībai, kura pārstāv būvnieku intereses. Krīzes apstākļos plēšanās starp konkursu dalībniekiem bieži vien ir izdzīvošanas jautājums. Tādēļ ārzemju kompānijas aizvien biežāk ienāk citu valstu tirgos nevis ar nolūku ieguldīt naudu, radot jaunus produktus un darba vietas, bet gan ar mērķi (likumīgu mērķi) izsūknēt naudu no valstu budžetiem un nacionālai attīstībai plānotiem ES fondu līdzekļiem. Cīņā par šo naudu zināmas priekšrocības ir ES veco dalībvalstu kompānijām, kurām parasti ir lielāki resursi un pieredze ES regulētajās visai komplicētajās procedūrās un prasībās. Varu droši apgalvot, ka ES veco dalībvalstu kompānijas, kā saka, ne vienu vien pudu sāls apēdušas, piedaloties iepirkumos sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām. Juristi labi zina, ka katrai reglamentācijai ir iespējamas interpretācijas. Tas arī rada strīdus un sūdzības.

– Katrs jau atradīs, ko interpretēt sev par labu, bet izšķiroša ir IUB interpretācija.

– Līdz šim ap IUB nav bijusi trokšņošana, nav bijuši mēģinājumi publiski ietekmēt IUB lēmumus pirms to pieņemšanas. Krievu salas konkursa gadījumā tas šķiet pavisam savādāk. Kā gan lai citādi saprot pret apstrīdēto konkursa uzvarētāju vērstu publisku preses konferenci īsi pirms IUB plānotā lēmuma par sūdzību izskatīšanu, ja ne par spiedienu uz IUB? Turklāt – operējot ar nepierādītiem un nepatiesiem apgalvojumiem. Godīgi sakot, tādu nekorektu rīcību no nopietnas vācu kompānijas nevarētu gaidīt. Nebūtu jābrīnās, ja aiz šīs kompānijas stāvētu kādi citi īpašnieki ar daudz agresīvāku uzvedības modeli, nekā tas, kas pieņemts ES.

– Diez vai Latvijā ir daudzi tādi konkursu rezultāti, par kuriem nav sūdzējies neviens tīri latvisks zaudētājs.

– Apstrīdēt saimnieciskā izdevīguma kritēriju ir iespējams jebkurā gadījumā, bet cita daudz derīgāka kritērija arī nav. Organizācija, kuru es pārstāvu, vienmēr ir uzsvērusi, ka tirgu kropļo zemākās cenas kritērijs, jo tad tas izvēršas par konkursu prasmē nesamaksāt visus nodokļus. prasmē aizvietot plānotos materiālus ar lētākiem un sliktākiem u. tml. Manuprāt, saimnieciskā izdevīguma kritērijs būtu jāpastiprina kā valstij saimnieciski izdevīgākais piedāvājums. Visos konkursos par valsts naudas, ES naudas un sabiedriski regulēto pakalpojumu naudas izlietošanu ir jāpāriet uz ilgtspējīgas būvniecības kritērijiem, kas būvi gan sadārdzina, bet ilgstošas ekspluatācijas laikā ar uzviju atmaksājas. Tieši ilgtspējīgās būvniecības detalizēti izstrādāto kritēriju piemērošana konkursos mazinās strīdus un sūdzības.

– Trīs pretendentu savākto punktu summu atšķirība bija neliela.

– Pat santīms var izšķirt izvēli kādam pirkumam par labu vai par sliktu. Ar konkursa punktiem ir tieši tāpat. Es neapstrīdu neviena konkursa dalībnieka piedāvājumu konkursā, bet runāju par nekorektu rīcību, mēģinot ietekmēt konkursa rezultātus.

– Vai mēs šobrīd nedarām tieši to pašu?

– Nē, es nerunāju par IUB lēmumu, bet mans mērķis ir panākt nepakļaušanos ažiotāžai, kas sacelta ap konkursu. Ir jāpaliek pie objektivitātes un neitralitātes.

– Draudi sūdzēt tiesā nav oriģināli un sūdzēt trīs tiesās – tāpat. Bet kāds ir jūsu kā jurista viedoklis – vai tādas prasības tiesa vispār pieņems un lems prasītājam par labu?

– Preses paziņojumi nedod iespēju spriest par prasību pamatojumu. Tāpat tie nedod garantiju, ka prasības vispār tiks kaut kur iesniegtas. Es palieku pie būvnieku organizācijas viedokļa, ka saimnieciskā izdevīguma kritērijs ir pareizs un ietekmēt vēl nepieņemtus IUB lēmumus ir nepieļaujami.

– Josef Möbius BauAktiengesellschaft žēlošanās vairāk gan attiecas uz Rīgas brīvostu.

– Tik un tā nevar bez pamatojuma teikt, ka konkursa norise esot negodīga. Jebkurā konkursā var apstrīdēt katru ciparu, bet jābūt tiesiskai paļāvībai, ka viss notiek korekti. Lai apgalvotu pretējo, ir jābūt pamatojumam, kādu Josef Möbius BauAktiengesellschaft neuzrāda. Paliksim pie tā, ka IUB darbojas neitrāli un objektīvi, neielaižas publiskos skandālos. Strīdu ir daudz un neapmierināto vienmēr būs vairāk nekā apmierināto, bet šoreiz šie strīdi ir pārgājuši mēģinājumā IUB ietekmēt ar publiski izplatītu informāciju.

Avots: nra.lv