Valdībai nepatikšanas airBaltic dēļ
Rīgas apgabaltiesa apķīlājusi airBaltic 47,2% akciju paketi, kuru valsts teicās ieguvusi ārkārtīgi izdevīgā darījumā par 224 453 latiem.
Tiesas lēmums piesaka tiesāšanos daudzu gadu garumā, kuru laikā valsts nedrīkstēs efektīvi risināt valstij piederošās aviosabiedrības airBaltic saimnieciskās problēmas. Šāds drauds bija acīmredzams jau darījuma slēgšanas brīdī pērnā gada 30. novembrī, kaut amatpersonas to noliedza. Darījumu valsts slēdza pati ar sevi. Akcijas pārdeva valsts pārņemtās Latvijas Krājbankas pārvaldnieks Jānis Brazovskis un pirka Satiksmes ministrija. Darījuma summa bija niecīga attiecībā pret 10 miljoniem latu, par kuriem akcijas bija ieķīlātas bankā. J. Brazovskim taisnība tajā ziņā, ka ar milzīgiem zaudējumiem strādājošā airBaltic akciju vērtība ir negatīva, taču airBaltic sasaiste ar valsti paver iespējas cīnīties par to, lai visus airBaltic privāto akcionāru zaudējumus segtu Latvijas nodokļu maksātāji. 30. novembra darījuma jēga tieši tāpēc bija šo akcionāru padzīšana no uzņēmuma, bet tas taču bija paredzams, ka viņi darījumu apstrīdēs.
Prasību atdot airBaltic akcijas ir cēlis uzņēmums Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS), kura rīcībā pēc lielās akciju paketes zaudēšanas esot palikušas dažas airBaltic akcijas. BAS publiskā seja iepriekš bija airBaltic pārvaldnieks Bertolts Fliks, bet par reālo īpašnieku jāuzskata Krievijas finansists Vladimirs Antonovs. Cik saprotams no BAS publiski paustā, BAS apstrīd darījumus, sākot jau ar paša paveikto akciju ieķīlāšanu bankā, jo akcijām bijis noteikts īpašs statuss, kas aizliedzot ķīlas ņēmējam tās atsavināt. Pilnīgi iespējams, ka tā tas bijis noteikts, bet tādā gadījumā jātransportē atpakaļ uz cietumu bijušais Krājbankas prezidents Ivars Priedītis, kurš pieņēmis nekur nederīgu ķīlu. Pēc I. Priedīša žēlabām, ka V. Antonovs piespiedis viņu veikt kārtējo darījumu pret bankas interesēm, valsts varētu ierosināt kriminālprocesu un stāties rindā aiz Lietuvas ar pieprasījumu Lielbritānijai izdot V. Antonovu. Nu jau gan skaidrs, ka ar tādu valstiņu kā Lietuva un Latvija prasībām Londonā neviens nerēķināsies un krimināllietas izmeklēšana vilksies mūžīgi. Uz tādu pašu laiku būtu iespējams pārtraukt izskatīt BAS prasību par akciju atdošanu, bet tas tomēr negarantē, ka Latvija drīkstēs rīkoties ar airBaltic akcijām, pat ja tās nekad nenonāks atpakaļ BAS.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk