2024. gadā par 15,1% pieaudzis digitālajās platformās rezervēto viesu nakšu skaits Latvijā

Latvijā 2024. gadā tika pavadīti 1,77 milj. viesu nakšu1, kas rezervētas kādā no četrām digitālajām platformām – Booking.com, Airbnb, Expedia Group un Tripadvisor, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) un Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat sadarbības projektā iegūtie dati. Tas ir par 15,1% vairāk nekā 2023. gadā, kad rezervēto viesu nakšu skaits bija 1,54 milj., kā arī par 32,4% vairāk nekā 2019. gadā pirms pandēmijas, kad rezervēto viesu nakšu skaits sasniedza 1,34 milj. nakšu. Baltijas valstu galvaspilsētu vidū rezervēto viesu nakšu skaita ziņā joprojām līdere ir Rīga, kam seko Tallina un Viļņa.
2024. gadā 1,33 milj. jeb 75,4% no viesnaktīm Latvijā rezervēja ārvalstu viesi, bet 435,6 tūkst. jeb 24,6% rezervēja Latvijas iedzīvotāji. Salīdzinot ar 2023. gadu, pieauga gan ārvalstu viesu (par 14,6%), gan vietējo viesu (par 16,9%) rezervēto viesnakšu skaits. Salīdzinot ar 2019. gadu, vietējo viesu rezervēto nakšu skaits palielinājies 2,6 reizes, bet ārvalstu viesu rezervēto nakšu skaits pieaudzis par 14,1%.
Vidējais uzturēšanās ilgums vienas rezervācijas laikā šajās mītnēs 2024. gadā bija 2,7 naktis, t.sk. ārvalstu viesiem – 3,2 naktis, bet vietējiem – 1,8 naktis. Lielākoties rezervētās mītnes ir ar ietilpību līdz 10 gultas vietām (93 % rezervēto nakšu).
2024. gadā 55,2% no visām viesnaktīm tika pavadītas Rīgā, 18,8% – Kurzemē, 16,8% – Pierīgā, 4,5% – Vidzemē, 2,9% – Latgalē un 1,8% – Zemgalē. Latvijas iedzīvotāji visvairāk apmetās Kurzemē (33,1% viesnakšu) un Rīgā (26,9% viesnakšu). Ārvalstu viesi visvairāk apmetās Rīgā (64,5% viesnakšu), Pierīgā (15,9% viesnakšu) un Kurzemē (14,1 % viesnakšu).
Pieejamie dati par sešām pēc iedzīvotāju skaita vislielākajām Latvijas pilsētām Rīgu, Daugavpili, Liepāju, Jelgavu, Jūrmalu un Ventspili liecina, ka 2024. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, visās minētajās pilsētās ir pieaudzis gan vietējo, gan ārvalstu viesu rezervēto nakšu skaits. Visvairāk vietējo viesu nakšu reģistrētas Rīgā (117,1 tūkst.), Liepājā (61 tūkst.) un Ventspilī (30,9 tūkst). Ārvalstu viesi visvairāk nakšu pavadījuši Rīgā (861 tūkst.), Jūrmalā (120,7 tūkst.) un Liepājā (86,9 tūkst.).
2024. gadā visnoslogotākie mēneši bija jūlijs un augusts, kad rezervēto viesnakšu īpatsvars kopā sasniedza 38,4%, savukārt janvārī un februārī tas bija vismazākais – kopā tikai 7,5% no kopējā rezervēto viesnakšu daudzuma.
Latvijā visvairāk viesnaktis rezervējuši ārvalstu viesi no Lietuvas (256,8 tūkst.), Vācijas (164,9 tūkst.), Somijas (86,3 tūkst.), Igaunijas (84,1 tūkst.), Polijas (68,5 tūkst.), Apvienotās Karalistes (67,5 tūkst.), Francijas (57,9 tūkst.), ASV (56,2 tūkst.), Spānijas (38,4 tūkst.) un Zviedrijas (33,5 tūkst.).
Salīdzinot visas trīs Baltijas valstis, vislielākais rezervēto nakšu skaits arī 2024. gadā bija Lietuvā – 2,5 milj. nakšu, kam sekoja Latvija (1,77 milj. nakšu) un Igaunija (1,77 milj. nakšu). Tomēr tieši Latvijā ārvalstu viesi pavadījuši visvairāk nakšu – 1,33 milj. nakšu (pieaugums par 14,6%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu). Salīdzinoši Lietuvā rezervēti 1,27 milj. ārvalstu viesu nakšu, bet Igaunijā – 1,19 milj. ārvalstu viesu nakšu. Ievērojami vairāk vietējo viesu rezervēto nakšu bija Lietuvā – 1,22 milj. nakšu, kam sekoja Igaunija – 585,4 tūkst. nakšu un Latvija – 435,6 tūkst. nakšu.
Salīdzinot Baltijas valstu galvaspilsētas, 2024. gadā, tāpat kā gadu iepriekš, gan kopumā rezervēto, gan ārvalstu viesu rezervēto nakšu skaita ziņā līdere bija Rīga (978,2 tūkst., tai skaitā 861 tūkst. ārvalstu viesu nakšu), kam sekoja Tallina (898,1 tūkst., tai skaitā 759,7 tūkst. ārvalstu viesu nakšu) un Viļņa (694,4 tūkst., tai skaitā 537,6 tūkst. ārvalstu viesu nakšu). Savukārt vietējie iedzīvotāji visvairāk nakšu rezervējuši Viļņā – 156,9 tūkst., kam sekoja Tallina (138,4 tūkst.) un Rīga (117,1 tūkst.).
Visvairāk naktsmītņu Latvijā pieejamas platformā Booking.com, kurā 2024. gada jūnijā3 viesiem tika piedāvātas ap 4,1 tūkst. atbilstošo tipu tūristu mītnes (dzīvokļi, viesu un brīvdienu mājas, atpūtas namiņi, kotedžas, jauniešu mītnes u.tml.), kurās pieejams ap 28,9 tūkst. gultasvietu. Aptuveni 61% no mītnēm ir dzīvokļi.
Vēl par tēmu:
LTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākKP: lielākie pārtikas mazumtirgotāji PVN likmes samazinājumu patērētājiem pārsvarā nodevuši pilnā apmērā
Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pilotprojektu un pārtikas produktu uzcenojumu”, kas uzsākta 28.05.2026., vērtē samazinātās...
Lasīt tālākMēneša laikā degvielas cenas pieauga par 8,8%
2026. gada augustā, salīdzinot ar 2026. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai pieauga par 8,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākā ietekme uz degvielas...
Lasīt tālākSatiksmes ministrija: sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai tiks novirzīti papildu 9,8 milj. eiro
Piektdien, 4. septembrī, Satiksmes ministrija iesniedza pieprasījumu par papildu nepieciešamajiem 9,8 miljoniem eiro sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas nepārtrauktībai. Finansējums...
Lasīt tālākFM: apstrādes rūpniecības pieaugums jūlijā sasniedzis 8,2%
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada jūlijā pieauga par 8,2% attiecībā pret 2025. gada jūliju, kas ir lielākais pieaugums šā gada laikā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālāk