• Tweet

Valdība virzīs uz Saeimu Veselības ministrijas izstrādātos grozījumus likumdošanā, kuru mērķis ir samazināt alkohola patēriņu sabiedrībā un kas attiecas uz alkoholisko dzērienu marķējumu, alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmām, alkoholisko dzērienu izplatīšanu azartspēļu vietās u.c.

Ministru kabinets 21. martā atbalstīja grozījumu Alkoholisko dzērienu aprites likumā un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā nodošanu Saeimai, lai pilnveidotu ierobežojumus, kas dotu efektīvus rezultātus alkohola patēriņa un pieejamības mazināšanai.

Veselības ministrijas pārstāvji šodien uzsvēra, ka izstrādātie grozījumi balstīti uz datiem, ekspertu atzinumiem, Pasaules veselības organizācijas vadlīnijām. Tie tapuši divu gadu garumā un noticis saskaņošanas process ar iesaistītajām pusēm.

Dati liecina, ka 2020. gadā Latvijā ir bijis augstākais absolūtā alkohola patēriņš sabiedrībā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu vidū – 12,1 l uz vienu iedzīvotāju, neieskaitot tūristu patēriņu. Savukārt 2021.gadā šis rādītājs turpināja palielināties, sasniedzot  12,2 l. Tāpēc ministrija vēlas:

• samazināt alkoholisko dzērienu patēriņu Latvijas iedzīvotāju vidū;
• ilgtermiņā samazināt ar alkohola lietošanu saistīto slimību īpatsvaru un mirstību no alkohola lietošanas
• radītajām sekām, piemēram, aknu cirozes, satiksmes negadījumiem, noslīkšanas,  traumām, pašnāvībām u.c..

Izmaiņas Alkoholisko dzērienu aprites likumā un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā paredz alkoholisko dzērienu pieejamības mazināšanu, regulējuma reklāmas un marketinga ierobežošanu, kā arī papildu aktivitātes sabiedrības informēšanas un izglītošanas jomā:

• iekļaut alkoholisko dzērienu marķējumā: 1) informāciju par produkta par uzturvērtību un sastāvdaļu sarakstu (var arī ar QR kodu), 2) piktogrammas, kas brīdina nelietot alkoholiskus dzērienu grūtniecības laikā un vadot transportlīdzekli;
• aizliegt azartspēļu organizēšanas vietās piedāvāt alkoholiskos dzērienus par brīvu, tos tirgot un lietot pie azartspēļu iekārtām un galdiem;
• izvietot brīdinājuma informāciju mazumtirdzniecības vietās ar šādu tekstu: «Alkoholisko dzērienu lietošanai ir negatīva ietekme uz veselību, alkoholiskos dzērienus nedrīkst pārdot nepilngadīgām personām, kā arī nepilngadīgas personas nedrīkst tos iegādāties, lietot un glabāt»;
• aizliegt tirgot alkoholiskos dzērienus, kuros spirta daudzums pārsniedz 22%, kuru tilpums nepārsniedz 0,2l un kuri pildīti plastmasas (PET) iepakojumā.

Lai ieviestu visaptverošu alkoholisko dzērienu reklāmas un mārketinga ierobežošanu, izmaiņas Alkoholisko dzērienu aprites likumā un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā paredz:

• aizliegt alkoholisko dzērienu cenu vai atlaižu reklāmu: 1) preses izdevumos un citos drukātos reklāmas izdevumos, un publikācijās patērētājiem, 2) kinoteātros, 3) interneta vietnēs, tiešsaistē un tiešsaistes saskarnēs (aplikācijas), 4) izmantojot pasta (arī e-pasta) pakalpojumus, 5) citās vietās ārpus alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības vietām, izņemot alkoholisko dzērienu ražošanas vietas vai ražotāja struktūrvienības;
• aizliegt tirdzniecības veicināšanas pasākumus, kas: 1) piedāvā alkoholu kopā ar citu preci vai pakalpojumu par izdevīgāku cenu; 2) piedāvā alkoholiskos dzērienus degustācijā (izņemot mazumtirdzniecības vietā) par velti kā dāvanu vai kā kompensāciju par citas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu;
• aizliegt tādus tirdzniecības veicināšanas pasākumus (akcijas, izpārdošanas u.tml.) mazumtirdzniecības vietās, kas:
• 1) piedāvā iegādāties vairākas alkoholisko dzērienu vienības par zemāku cenu un citus līdzīgus piedāvājumus, kas rada ekonomiska ieguvuma iespaidu;
• 2) piedāvā alkoholisko dzērienu iegādi ar atlaidi patērētāja lojalitātes programmas ietvaros (izņemot atlaidi, kas tiek piemērota vienai vienībai) aizliegt cenu vai atlaižu reklāmu alum un vīnam televīzijā un radio.

Galīgais lēmums par likumprojektos ietvertajām normām būs jāpieņem Saeimai.