SEPLP aicina neatbalstīt deputātu priekšlikumus samazināt sabiedriskā medija budžetu

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, iepazīstoties ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” (Nr. 1130/Lp14) otrajam lasījumam iesniegtajiem priekšlikumiem, vērš uzmanību, ka divi priekšlikumi ir vērsti uz sabiedriskā medija VSIA “Latvijas Sabiedriskais medijs” (LSM) budžeta dotācijas ievērojamu samazinājumu 2026. gadā un turpmāk.
Deputāts Artūrs Butāns iesniedzis priekšlikumu par 3 000 000 eiro samazināt sabiedriskā medija budžetu, rosinot pārdalīt “SEPLP krievu valodas satura radīšanai paredzēto finansējumu no 46. resora “Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi”, piešķirot finansējumu valsts budžeta programmai 34.00.00 “Jaunsardzes centrs” bezpilota gaisa kuģu konstruēšanas un vadīšanas apmācību nodrošināšanai jaunsargiem, kā arī skolēniem Valsts aizsardzības mācības ietvaros”.
Padome vērš uzmanību, ka izmaksu samazināšanas satura radīšanai krievu valodā ne vienu brīdi nav bijis uzstādījums LSM, gluži otrādi, lai nodrošinātu Nacionālās drošības koncepcijā ietverto mērķu jēgpilnu sasniegšanu, LSM stratēģijā ir noteikts pakāpenisks sasniedzamās auditorijas palielinājums. Tādejādi LSM ir sagatavojis Latgales redakcijas satura koncepciju, kura paredz saglabāt unikālo FM apraides tīklu Latvijas austrumu pierobežā, kā arī attīstīt jaunus digitālā satura formātus.
Deputāts Uldis Augulis iesniedzis priekšlikumu par 5 600 000 eiro samazināt sabiedriskā medija budžetu, rosinot līdzekļu pārdali no resora 46. resora “Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi” uz 13. resoru “Finanšu ministrija” budžeta deficīta samazināšanai.
Padome aicina neatbalstīt šos konkrētos, kā arī vēl citus iespējamos priekšlikumus samazināt sabiedriskā medija budžetu 2026. gadam un turpmāk, lai neapdraudētu reformas, kas paredz apvienota sabiedriskā medija izveidošanu un vidēja termiņa darbības stratēģijas īstenošanu 2026.-2029. gadam izpildi, norisi. Darbs pie stratēģijas izstrādes norit saskaņā ar Padomes apstiprināto gaidu vēstuli un tajā norādīto plānoto budžeta apjomu.
2025. gada 12. februārī apstiprinātajā Padomes kā kapitāla daļu turētāja gaidu vēstulē LSM uzdots: ”Ņemot vērā gaidu vēstules apstiprināšanas brīdī esošo kopējo ekonomisko situāciju Latvijā, kā arī esošo neskaidrību par izmaiņām Latvijas Sabiedriskā medija finansēšanas modelī, Kapitāla daļu turētājs no Kapitālsabiedrības sagaida, ka tiks realizēta plānveidīga, uz ilgtspējīgu attīstību vērsta, sabalansēta budžeta ieņēmumu un izmaksu, tostarp investīciju, plānošanas politika, lai tādējādi nodrošinātu Stratēģijas nefinanšu mērķu un darbības virzienu izpildi atbilstoši vidēja termiņa valsts budžetā rezervētajam bāzes finansējumam, kas gaidu vēstules apstiprināšanas brīdī ir 61,41 milj. euro”.
Padome, veicot LSM kapitāla daļu turētāja, padomes un augstākās lēmējinstitūcijas funkcijas, ir piedalījusies sēdēs un jau informējusi Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju attiecīgi 2025. gada 30. septembrī un 28. oktobrī par sabiedriskā medija plānoto budžetu un sasniedzamajiem rezultatīvajiem rādītājiem, kā arī par Padomes budžeta samazinājumu 2026. gadā.
Padome norāda, ka tās budžets, kas arī ir daļa no 46. resora “Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi”, ir pastāvīgi un ievērojami samazinājies pēdējo gadu laikā – 1 174 522 eiro 2024. gadā, 861 520 eiro 2025. gadā, 748 495 eiro 2026. gadā.
Savukārt LSM kopumā saņēmis vai plāno saņemt valsts budžeta līdzekļus, tajā skaitā vienreizējus piešķīrumus, 45 689 313 eiro 2024. gadā, 68 487 987 eiro 2025. gadā, 61 405 741 eiro 2026. gadā un turpmāk. Tādējādi 2026. gadā, salīdzinot ar 2025. gada kopējiem plānotiem ieņēmumiem no valsts budžeta dotācijas, ir pat vērojams samazinājums uz vienreizējā piešķīruma – pārvietojamo televīzijas staciju iegādes darījuma – rēķina.
Padome uzsver, ka plānoto līdzekļu samazinājums apdraudētu likumprojektā “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” noteiktā 46. resora “Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi” politikas mērķa – nodrošināt Latvijas sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu efektīvu un atklātu pārvaldību, neatkarību, atbildīgumu sabiedrības priekšā un veicināt to kvalitatīvu darbību, lai stiprinātu Latvijas demokrātisko iekārtu, vārda brīvību un iedzīvotāju piederības sajūtu Latvijai, koptu latviešu valodu un nacionālo kultūru. Nodrošināt sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu sabiedriskā labuma radīšanu, satura daudzveidību, viedokļu dažādību, izcilu kvalitāti, plašu auditorijas aptvērumu un satura izplatības platformu dažādošanu. Nodrošināt apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidi un darbību, nodrošinot tam Eiropas vidējam līmenim atbilstošu, neatkarīgu un prognozējamu finansējumu – un no tā izrietošo darbības rezultātu un rezultatīvo rādītāju izpildi.
Padome, nosūtot vēstuli, arī informējusi atbildīgās Saeimas komisijas un ministrijas.
Vēl par tēmu:
Aprīlī eksports pieauga, taču izaugsmi būtiski balstīja minerālproduktu reeksports
2026. gada aprīlī Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji atspoguļoja būtisku uzlabojumu. Preču eksporta vērtība sasniedza 1,94 miljardus eiro, kas ir par 13,9% vairāk nekā pirms gada, savukārt...
Lasīt tālākFM: enerģijas cenu spiediens uztur inflāciju virs 3%
Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem patēriņa cenu līmenis šā gada maijā bija par 0,5% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī. Savukārt gada griezumā inflācija sasniedza...
Lasīt tālākValsts ieņēmumu dienests pateicas A reitinga uzņēmumiem par godprātīgu un atbildīgu uzņēmējdarbību
Šonedēļ Valsts ieņēmumu dienests (VID) nosūtīs pateicības vēstules uzņēmumiem, kuri 2025. gadā saņēmuši augstāko nodokļu maksātāju reitinga novērtējumu – A. A reitings apliecina...
Lasīt tālākSaeima atbalsta ieceri paplašināt nevalstisko organizāciju iespējas ziedot Ukrainas atbalstam
Saeima ceturtdien, 4.jūnijā, pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz paplašināt biedrību un nodibinājumu iespējas...
Lasīt tālākFM: Apstrādes rūpniecība aprīlī aug par 6,8%, bet saglabājas ārējie riski
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada aprīlī pieauga par 6,8% pret pērnā gada aprīli, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tikmēr kopējā rūpniecība auga par 7%, kur...
Lasīt tālākIUB lēmums izgaismo problēmas ēdināšanā – bioloģisko zemnieku vārdi iepirkumos, bet bioloģisko produktu bērnu šķīvjos nav
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija (LBLA) ar bažām vērtē Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu attiecībā uz Rīgas skolu ēdināšanas iepirkumu, kurā par nepamatotiem...
Lasīt tālākAsociācija: Ilgstoši nerisināto problēmu sakārtošana pasažieru pārvadājumu nozarē – viens no jaunā satiksmes ministra primāri veicamajiem darbiem
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) norāda uz diviem steidzami risināmiem satiksmes ministra uzdevumiem, lai novērstu kritisko situāciju nozarē. Pirmais ir ilgtermiņa līgumu indeksācija...
Lasīt tālākVienoto biļeti vilcienam un Rīgas sabiedriskajam transportam plānots saglabāt līdz 2026. gada beigām
Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja atbalstīja vienotās biļetes pilotprojekta pagarināšanu līdz 2026. gada 31. decembrim, kā arī tā paplašināšanu no A zonas uz visām piecām...
Lasīt tālākMazumtirdzniecības apgrozījums aprīlī turpinājis pieaugt, uzlabojoties pārtikas segmenta rādītājiem
2026. gada aprīlī mazumtirdzniecības apgrozījums gada griezumā turpinājis pieaugt, lai gan izaugsmes temps bijis nedaudz lēnāks nekā iepriekšējos mēnešos. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu...
Lasīt tālāk“Air Baltic” sāk atmaksāt valsts aizdevumu
Nacionālā lidsabiedrība “Air Baltic” pilda uzņemtās saistības un ir veikusi pirmo aizdevuma atmaksas maksājumu 6,4 miljonu eiro apmērā. Valsts budžeta aizdevums 30 miljonu eiro apmērā lidsabiedrībai...
Lasīt tālāk