Valdība virza novadu reformu uz Saeimu; pašvaldības norāda, ka nav apzinātas sekas
Valdībai otrdien apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto likumprojektu “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”, kurā līdzšinējo 119 pašvaldību vietā piedāvāts jaunais, precizētais administratīvi teritoriālais iedalījums ar 39 pašvaldībām.
Precizētais likumprojekts nosaka jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu ar 39 pašvaldībām esošo 119 pašvaldību vietā. Tas paredz saglabāt republikas pilsētas statusu Rīgai, Jūrmalai, Daugavpilij, Liepājai un Rēzeknei, kā arī izveidot 34 novadus. To skaitā ir novadi, kurus, tāpat kā piecas republikas pilsētas, izmaiņas neskars: Alūksnes, Gulbenes, Līvānu un Salaspils novads. Savukārt Olaines novada ģeogrāfiskās vienotības nodrošināšanai likumprojekta pārejas noteikumos ietverts punkts, kas uzdod Olaines un Ķekavas novadu pašvaldībām vienoties par robežas grozīšanu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) sēdē sacīja, ka darba process pie administratīvi teritoriālās reformas tagad pārcelsies uz Saeimu. “Iedzīvotāju interesēs ir lielākas, ekonomiski spēcīgas pašvaldības, kas var nodrošināt labus pakalpojumus un kļūt par spēcīgu partneri valstij, lai īstenotu citas valsts attīstībai nepieciešamas reformas,” uzsvēra ministrs.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) solīja, ka diskusijas Saeimā nebūs tikai simboliskas vai mazsvarīgas, un, visticamāk, ka izmaiņas novadu kartē tiks veiktas.
Tā, piemēram, atbildot uz sēdē klātesošā Rūjienas novada domes priekšsēdētāja Gunta Gladkina iebildumiem, ka Rūjienu joprojām plānots iekļaut Valkas novadā nevis vēlamajā Valmieras novadā, sacīja, ka šādas izmaiņas vēl ir iespējams izdarīt Saeimā.
MK sēdē uzstājās un viedokli pauda arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece reģionālās attīstības jautājumos Ivita Peipiņa.
Peipiņa norādīja, ka Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekts ir pretrunā gan deklarācijai par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību, gan Saeimas šā gada 21. marta lēmumam par administratīvi teritoriālās reformas (ATR) turpināšanu, jo nav izvērtēta otrā līmeņa pašvaldību ieviešanas nepieciešamība un Ministru kabinets nav iesniedzis Saeimai ziņojumu par valsts reģionālā administratīvi teritoriālā iedalījuma (apriņķu) izveides pamatojumu. Sabiedrībā šobrīd sākusies diskusija par apriņķa pašvaldībām, un apriņķu lietderība gūst arvien jaunus atbalstītājus, taču valdība šajā diskusijā nepiedalās. Tā kā vietējo pašvaldību vēlamais izmērs un citi izveides kritēriji ir tieši saistīti ar funkciju sadalījumu daudzlīmeņu pārvaldībā (ES, Latvijas Republika, apriņķi, vietējās pašvaldības), LPS uzskata, ka nav pareizi reformēt vienu elementu, neredzot pārmaiņas kopumā. Bez izvērtēta valsts reģionālā administratīvi teritoriālā iedalījuma (apriņķu) izveidošanas pamatojuma nav zināmas plānotās funkcionālās izmaiņas, tāpēc nevar pamatot vietējo pašvaldību teritoriju izmaiņas. Pēc LPS domām, apriņķu veidošanai bija jāiet soli pa priekšu ATR reformai vai vismaz reizē ar to.
LPS vērsa uzmanību uz to, ka likumprojekta anotācijā nav iekļautas un aprēķinātas pašvaldību gaidāmās izmaksas sakarā ar ATR un kāda būs to ietekme uz pašvaldību budžetiem. Tas atbilst visiem zināmajam teicienam par ratiem, kurus jūdz zirgam priekšā, jo reforma pagaidām paredzēta bez precīza aprēķina, kāda būs tās ietekme uz katru no jaunveidojamās pašvaldības budžetu, tātad nav apzinātas sekas un ietekme, ko radīs projekts.
“Diemžēl gan VARAM ministrs, gan arī premjers sēdē vairākkārt uzsvēra, ka pašvaldībām jānodrošina saviem iedzīvotājiem labi pakalpojumi, kas esot galvenais reformas uzdevums. Tāpēc politiķiem atkal un atkal jāatgādina, ka pašvaldība nav pakalpojumu sniedzēja, bet gan pašu valdība, kas savā teritorijā gādā par labāku, ērtāku un saturīgāku dzīvi un teritorijas attīstību, turklāt atbilstoši demokrātiskiem procesiem un iedzīvotāju līdzdalībai,” norādīja Peipiņa.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Saeima ārlietu ministres amatā apstiprina Baibu Braži
Saeima piektdien, 19. aprīlī, izteica uzticību ārlietu ministrei Baibai Bražei. Braži atbalstīja 66 deputāti, pret bija 11, bet atturējās 9 deputāti. Pirms apstiprināšanas ministres...
Lasīt tālākJaunā nedēļa iesāksies ar ziemai raksturīgiem laikapstākļiem
Nedēļas nogalē saglabāsies mierīgs laiks, vietām gaidāmi nokrišņi. Ieplūst vēsākam gaisam no ziemeļiem, gaisa temperatūra turpinās pakāpeniski pazemināsies un dažās Latvijas vietās...
Lasīt tālākSaeima lems par uzticības izteikšanu ārlietu ministrei
Saeima šodien, 19. aprīlī, sanāks uz ārkārtas sēdi, kurā lems par uzticības izteikšanu ārlietu ministrei Baibai Bražei. "Kā jau paredzēts, lielais vairākums Saeimā ir vienoti par...
Lasīt tālākLembergs: Čakša būtu daudz gatavāka kļūt par premjeri nekā Siliņa
Partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs asi kritizē Evikas Siliņas premjerēšanu, norādot, ka “viņa nesaprot “drēbi” nevienā jomā.” Komentējot...
Lasīt tālākSkolotāju dienu turpmāk atzīmēs 5.oktobrī
Skolotāju dienu turpmāk atzīmēs 5. oktobrī. To ceturtdien, 18. aprīlī, lēma Saeima, galīgajā lasījumā pieņemot grozījumu likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”....
Lasīt tālākSkolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves
Skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, paredz Saeimā otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Izglītības likumā. Ja skolēns atteiksies no krievu valodas...
Lasīt tālākNacionālā apvienība rosina kultūras ministres Loginas demisiju
Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību kultūras ministrei Agnesei Loginai (Progresīvie), kura vairākkārt publiski uzsvērusi, ka sabiedrisko mediju saturs jānodrošina arī krievu...
Lasīt tālākLatvijas Veterinārārstu biedrība: Kaķu reģistrācija norit ļoti efektīvi
Latvijas Veterinārārstu biedrība ir apkopojusi datus par apzīmēto kaķu skaitu. Kopš 16. marta, kad pirmo reizi aicinājām kaķu saimniekus sākt kaķu čipēšanu, ir pagājis tikai mēnesis,...
Lasīt tālākSprūds: Ar “dronu koalīciju” mēs stiprinām arī mūsu bruņoto spēkus
Latvijas izveidotā "dronu koalīcija"būs ne tikai palīdzība Ukrainai, bet arī iespēja attīstīt industriju Latvijā, tā šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja aizsardzības...
Lasīt tālākLembergs: Latvijā ir demogrāfiska katastrofa
Kopš 1991. gada Latvija ir pazaudējusi apmēram vienu trešo daļu no iedzīvotājiem, intervijā “Nra.lv sarunas” sacīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars...
Lasīt tālāk