Valdība piešķir finansējumu Latvijas Televīzijai, Latvijas Radio un SEPLP jauna satura veidošanai un kapacitātes stiprināšanai
Lai nodrošinātu sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu kapacitātes stiprināšanu un veicinātu multimediāla satura veidošanu, valdība šodienas sēdē lēma atbalstīt Kultūras ministrijas (KM) ierosinājumu budžeta pārdales rezultātā piešķirt finansējumu 500 000 eiro apmērā.
Līdzekļi 459 558 eiro apmērā tiks ieguldīti sabiedriskā pasūtījuma īstenošanā Latvijas Televīzijā (LTV), 13 842 eiro – sabiedriskā pasūtījuma īstenošanā Latvijas Radio (LR), bet 26 600 eiro – Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) darbības nodrošināšanai, t.sk. jaunās sabiedrisko mediju satura kvalitātes vadības sistēmas izveidei un ombuda darbības stiprināšanai.
LTV līdz 2022. gada nogalei īsteno pārmaiņu kopumu, veidojot jaunas multimediālas satura platformas dažādām sabiedrības grupām ar mērķi palielināt satura daudzveidību un pieejamību. LTV kā sabiedriskā medija uzdevums ir uzrunāt pēc iespējas plašāku Latvijas sabiedrību, tai skaitā Latvijas valstspiederīgos iedzīvotājus un Latvijā dzīvojošos ārvalstu iedzīvotājus. Tas liek dažādot ne tikai satura piedāvājumu, bet arī kanālu un platformu klāstu, kas ir atbilstošs sabiedrības vajadzībām, veicina auditorijas piesaisti un lojalitāti, sniedz iespēju stiprināt Latvijas informatīvo telpu ar kvalitatīvu saturu, tādējādi pretstatot to propagandas un viltus ziņām. Līdz ar to nepieciešams izveidot papildu multimediāla satura vienības, kā arī nodrošināt pilnvērtīgāka satura pieejamību, izplatot to dažādās LTV un sociālo tīklu platformās. Padziļināti vērtējot lineārās televīzijas patēriņa dinamiku Latvijā kopš 2005.gada, secināms, ka vērojama televīzijas auditorijas mediju patēriņa paradumu tendences maiņa – lineārās televīzijas patēriņa vietā arvien vairāk priekšroku dodot ar multimedialitāti saistītam satura piedāvājumam. To apliecina LSM interneta platformas auditoriju izaugsme.
Mediju lietošanas paradumu maiņas un digitālās transformācijas tendences atspoguļojas arī, analizējot LR auditorijas paradumu izmaiņas. Pēdējo gadu laikā visu Latvijas radiostaciju kopējā auditorija ir samazinājusies par aptuveni 4%, un tas atspoguļojas arī LR sasniegtās auditorijas rādītājos, taču vienlaikus aug LR satura patēriņš dažādās digitālās platformās. Lai pozitīvo dinamiku saglabātu, palielinot auditoriju LR saturam, ir nepieciešams ieguldīt multimediālās kapacitātes stiprināšanā, piesaistot speciālistus, kas populārākos LR ētera raidījumus, īpaši informatīvi analītiskos raidījumus, nodrošinās multimediālā formātā, lai šo saturu tālāk varētu izplatīt dažādās digitālajās platformās, kā arī pielāgot TV vajadzībām. Tādējādi paredzēts izveidot papildu štata vietu LR audiovizuālā satura veidošanai, kas nodrošinās latviešu un mazākumtautību valodās raidošā kanāla informatīvi analītisko programmu veidošanu multimediālā formātā izplatīšanai digitālajā vidē.
Lai stiprinātu mediju saturisko daudzveidību un kvalitāti, pilnveidojot sabiedriskā pasūtījuma izveidi un palielinot tā pieejamību, kā arī uzlabotu iespējas sekot sabiedrisko mediju darbības atbilstībai Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumam, ir nepieciešams nodrošināt sabiedrisko mediju ombuda, kas darbu sācis š.g. 1.martā, un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) funkciju sekmīgu izpildi.
SEPLP ir pamatojis nepieciešamību pēc papildu finansējuma, lai izveidotu sabiedrisko mediju satura kvalitātes vadības sistēmu. Tā paredz integrēt regulārus sabiedriskā labuma mērījumus un veikt iegūto datu analīzi, lai izmantotu pētījumu secinājumus sabiedriskā pasūtījuma pilnveidošanai, kā arī organizēt ikgadējas satura recenzijas un auditorijas fokusgrupu pētījumus, precīzāk noskaidrojot sabiedrības intereses. Šīs aktivitātes ļaus SEPLP ar sabiedriskā pasūtījuma palīdzību dot sabiedriskajiem medijiem precīzākus uzdevumus, veicinot to satura kvalitāti un pieejamību, kā arī uzlabos sabiedrības izpratni par sabiedriskā mediju lomu un funkcijām demokrātiskā sabiedrībā.
SEPLP apzinājusi un apkopojusi arī 2022.gada 1.martā darbu sākušā sabiedrisko mediju ombuda definētās prioritātes, kas vērstas uz to, lai nodrošinātu sekmīgu ombuda darbību, veicinot sabiedrisko mediju satura kvalitātes uzlabošanu, kā arī pilnveidojot sabiedrības izpratni par sabiedrisko mediju lomu demokrātiskā sabiedrībā un kopējo Latvijas sabiedrības medijpratību.
Vēl par tēmu:
FM: inflācija Latvijā augstāka nekā vidēji eirozonā
Lai gan šā gada augustā, salīdzinot ar jūliju, tika fiksēts neliels patēriņa cenu samazinājums 0,2% apmērā, gada griezumā inflācija paaugstinās. Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas...
Lasīt tālākLatvijas mājsaimniecību patēriņa paradumi mainās – kopējais labklājības līmenis pieaug
Ēdam vairāk augļu, uzturā samazinās cukura patēriņš, un arvien biežāk izvēlamies iepirkties internetā. Tajā pašā laikā sarūk maizes, miltu un kartupeļu patēriņš, bet pieaug tēriņi...
Lasīt tālākKrievijas Federācijas pensijas izmaksās līdz 10. septembrim
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no Krievijas Federācijas (KF) Pensiju un sociālās apdrošināšanas fonda ir saņēmusi aktulizētos pensiju saņēmēju sarakstus Krievijas...
Lasīt tālākLatvijā vidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1808 eiro
2025. gada 2. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1808 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālākJūlijā inflācija nemainīga – 3,8%, pārtika joprojām galvenais cenu kāpuma virzītājs
Patēriņu cenu gada inflācija 2025. gada jūlijā bija līdzīga kā mēnesi iepriekš, jūnijā, atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, proti, 3,8%. Mēneša laikā...
Lasīt tālākKādos gadījumos var atteikt ceļojuma apdrošināšanas atlīdzības izmaksu?
Iedzīvotāji arvien biežāk ceļo un, lai izvairītos no neparedzētiem izdevumiem, iegādājas ceļojuma apdrošināšanu. Tomēr ir reizes, kad apdrošinātājs atsaka atlīdzības izmaksu. Latvijas...
Lasīt tālākLDDK: Izdienas pensiju sistēmā jāveic ilgi apspriestās izmaiņas
Kā vienu no valsts budžeta izdevumu mazināšanas pasākumiem Evikas Siliņas valdība ir iezīmējusi izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu. Tas ir jautājums, kuram jau ilgstoši ir trūkusi...
Lasīt tālākKad ir īstā sezona elektrības iegādei par fiksētu cenu?
Aktīva sekošana līdzi sava mājokļa elektroenerģijas patēriņam un biržas cenu svārstībām var kļūt par aizraujošu paradumu, kas ļauj jūtami ietaupīt. Tomēr arī īstajā brīdī noslēgts...
Lasīt tālākEmocionāla iepirkšanās – kad tā kļūst par problēmu un kā to kontrolēt?
Daudziem pazīstama situācija – dodies uz veikalu tikai pēc viena konkrēta pirkuma, bet mājās atgriezies ar vairākiem pilniem iepirkuma maisiem. Emocionālā iepirkšanās ir izplatīts paradums...
Lasīt tālākKrāpnieki uzdodas par “Elektrum”
Izmantojot Elektrum identitātes elementus un ziņojot par it kā nesamaksātiem rēķiniem un elektrības atslēgšanu, krāpnieki šobrīd izplata viltus paziņojumus. Uzmanīgi pārbaudiet sūtītāja...
Lasīt tālāk