Valdība piešķir finansējumu Latvijas Televīzijai, Latvijas Radio un SEPLP jauna satura veidošanai un kapacitātes stiprināšanai
Lai nodrošinātu sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu kapacitātes stiprināšanu un veicinātu multimediāla satura veidošanu, valdība šodienas sēdē lēma atbalstīt Kultūras ministrijas (KM) ierosinājumu budžeta pārdales rezultātā piešķirt finansējumu 500 000 eiro apmērā.
Līdzekļi 459 558 eiro apmērā tiks ieguldīti sabiedriskā pasūtījuma īstenošanā Latvijas Televīzijā (LTV), 13 842 eiro – sabiedriskā pasūtījuma īstenošanā Latvijas Radio (LR), bet 26 600 eiro – Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) darbības nodrošināšanai, t.sk. jaunās sabiedrisko mediju satura kvalitātes vadības sistēmas izveidei un ombuda darbības stiprināšanai.
LTV līdz 2022. gada nogalei īsteno pārmaiņu kopumu, veidojot jaunas multimediālas satura platformas dažādām sabiedrības grupām ar mērķi palielināt satura daudzveidību un pieejamību. LTV kā sabiedriskā medija uzdevums ir uzrunāt pēc iespējas plašāku Latvijas sabiedrību, tai skaitā Latvijas valstspiederīgos iedzīvotājus un Latvijā dzīvojošos ārvalstu iedzīvotājus. Tas liek dažādot ne tikai satura piedāvājumu, bet arī kanālu un platformu klāstu, kas ir atbilstošs sabiedrības vajadzībām, veicina auditorijas piesaisti un lojalitāti, sniedz iespēju stiprināt Latvijas informatīvo telpu ar kvalitatīvu saturu, tādējādi pretstatot to propagandas un viltus ziņām. Līdz ar to nepieciešams izveidot papildu multimediāla satura vienības, kā arī nodrošināt pilnvērtīgāka satura pieejamību, izplatot to dažādās LTV un sociālo tīklu platformās. Padziļināti vērtējot lineārās televīzijas patēriņa dinamiku Latvijā kopš 2005.gada, secināms, ka vērojama televīzijas auditorijas mediju patēriņa paradumu tendences maiņa – lineārās televīzijas patēriņa vietā arvien vairāk priekšroku dodot ar multimedialitāti saistītam satura piedāvājumam. To apliecina LSM interneta platformas auditoriju izaugsme.
Mediju lietošanas paradumu maiņas un digitālās transformācijas tendences atspoguļojas arī, analizējot LR auditorijas paradumu izmaiņas. Pēdējo gadu laikā visu Latvijas radiostaciju kopējā auditorija ir samazinājusies par aptuveni 4%, un tas atspoguļojas arī LR sasniegtās auditorijas rādītājos, taču vienlaikus aug LR satura patēriņš dažādās digitālās platformās. Lai pozitīvo dinamiku saglabātu, palielinot auditoriju LR saturam, ir nepieciešams ieguldīt multimediālās kapacitātes stiprināšanā, piesaistot speciālistus, kas populārākos LR ētera raidījumus, īpaši informatīvi analītiskos raidījumus, nodrošinās multimediālā formātā, lai šo saturu tālāk varētu izplatīt dažādās digitālajās platformās, kā arī pielāgot TV vajadzībām. Tādējādi paredzēts izveidot papildu štata vietu LR audiovizuālā satura veidošanai, kas nodrošinās latviešu un mazākumtautību valodās raidošā kanāla informatīvi analītisko programmu veidošanu multimediālā formātā izplatīšanai digitālajā vidē.
Lai stiprinātu mediju saturisko daudzveidību un kvalitāti, pilnveidojot sabiedriskā pasūtījuma izveidi un palielinot tā pieejamību, kā arī uzlabotu iespējas sekot sabiedrisko mediju darbības atbilstībai Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumam, ir nepieciešams nodrošināt sabiedrisko mediju ombuda, kas darbu sācis š.g. 1.martā, un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) funkciju sekmīgu izpildi.
SEPLP ir pamatojis nepieciešamību pēc papildu finansējuma, lai izveidotu sabiedrisko mediju satura kvalitātes vadības sistēmu. Tā paredz integrēt regulārus sabiedriskā labuma mērījumus un veikt iegūto datu analīzi, lai izmantotu pētījumu secinājumus sabiedriskā pasūtījuma pilnveidošanai, kā arī organizēt ikgadējas satura recenzijas un auditorijas fokusgrupu pētījumus, precīzāk noskaidrojot sabiedrības intereses. Šīs aktivitātes ļaus SEPLP ar sabiedriskā pasūtījuma palīdzību dot sabiedriskajiem medijiem precīzākus uzdevumus, veicinot to satura kvalitāti un pieejamību, kā arī uzlabos sabiedrības izpratni par sabiedriskā mediju lomu un funkcijām demokrātiskā sabiedrībā.
SEPLP apzinājusi un apkopojusi arī 2022.gada 1.martā darbu sākušā sabiedrisko mediju ombuda definētās prioritātes, kas vērstas uz to, lai nodrošinātu sekmīgu ombuda darbību, veicinot sabiedrisko mediju satura kvalitātes uzlabošanu, kā arī pilnveidojot sabiedrības izpratni par sabiedrisko mediju lomu demokrātiskā sabiedrībā un kopējo Latvijas sabiedrības medijpratību.
Vēl par tēmu:
Zemākais algas nodokļu plaisas īpatsvars kopš 2020. gada
Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais algas nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) – plaisas novērtējums...
Lasīt tālākSaeima pieņem likuma grozījumus latviešu valodas lietojuma stiprināšanai kredītiestādēs
Saeima ceturtdien, 12.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu kredītiestādēs. “Kredītiestādēs darba valodai...
Lasīt tālākPētījums: Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024. gadā turpinājis mazināties
Atbilstoši jaunākajiem Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” datiem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024....
Lasīt tālākFM: degvielas cenas uz brīdi piebremzē inflācijas kāpumu
Patēriņa cenu pieaugums Latvijā maijā ir kļuvis nedaudz lēnāks – pret iepriekšējo mēnesi cenas ir samazinājušās par 0,1%, bet pieaugums pret pērnā gada attiecīgo mēnesi sarucis līdz...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija galīgajam lasījumam atbalsta principu “parāds seko dzīvoklim”
Par dzīvokļa parādiem atbildīgs būs tā jaunais īpašnieks, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā otrdien, 3. jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Dzīvokļa...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1757 eiro
2025. gada 1. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1757 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati (vidējās algas aprēķins veikts pēc darba dienu un sezonāli...
Lasīt tālākBudžeta komisija: arī mikrouzņēmumiem paredzēta atvieglota PVN piemērošana
Arī mikrouzņēmumi varēs izmantot atviegloto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu, paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien, 28. maijā, galīgajam lasījumam...
Lasīt tālākLatvijas Banka: Latvijas pārtikas cenu inflācija jārisina ar konkurences veicināšanas instrumentiem
Šodien Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tikās ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini un Konkurences padomes priekšsēdētāja p. i. Ievu Šmiti, lai iepazīstinātu ar Latvijas Bankas...
Lasīt tālākPētnieki: Dzīvojamo telpu īres likums veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā
Dzīvojamo telpu īres likums ir veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā. Tas atzīts, veicot likuma ex-post ietekmes izvērtējumu. 29. maijā Valsts kanceleja sadarbībā ar Ekonomikas ministriju...
Lasīt tālākBaltijas valstu ekonomikas ministri: aizsardzības jomas attīstīšana ir mūsu visu interesēs
Šodienas sanāksmē Rīgā Baltijas valstu ekonomikas ministri vienojās, ka spēcīga investīciju vide ir izdevīga visām trim valstīm. Galvenās jomas ir stratēģiskās investīcijas, sadarbība...
Lasīt tālāk