Valdība piešķir finansējumu Latvijas Televīzijai, Latvijas Radio un SEPLP jauna satura veidošanai un kapacitātes stiprināšanai

Lai nodrošinātu sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu kapacitātes stiprināšanu un veicinātu multimediāla satura veidošanu, valdība šodienas sēdē lēma atbalstīt Kultūras ministrijas (KM) ierosinājumu budžeta pārdales rezultātā piešķirt finansējumu 500 000 eiro apmērā.
Līdzekļi 459 558 eiro apmērā tiks ieguldīti sabiedriskā pasūtījuma īstenošanā Latvijas Televīzijā (LTV), 13 842 eiro – sabiedriskā pasūtījuma īstenošanā Latvijas Radio (LR), bet 26 600 eiro – Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) darbības nodrošināšanai, t.sk. jaunās sabiedrisko mediju satura kvalitātes vadības sistēmas izveidei un ombuda darbības stiprināšanai.
LTV līdz 2022. gada nogalei īsteno pārmaiņu kopumu, veidojot jaunas multimediālas satura platformas dažādām sabiedrības grupām ar mērķi palielināt satura daudzveidību un pieejamību. LTV kā sabiedriskā medija uzdevums ir uzrunāt pēc iespējas plašāku Latvijas sabiedrību, tai skaitā Latvijas valstspiederīgos iedzīvotājus un Latvijā dzīvojošos ārvalstu iedzīvotājus. Tas liek dažādot ne tikai satura piedāvājumu, bet arī kanālu un platformu klāstu, kas ir atbilstošs sabiedrības vajadzībām, veicina auditorijas piesaisti un lojalitāti, sniedz iespēju stiprināt Latvijas informatīvo telpu ar kvalitatīvu saturu, tādējādi pretstatot to propagandas un viltus ziņām. Līdz ar to nepieciešams izveidot papildu multimediāla satura vienības, kā arī nodrošināt pilnvērtīgāka satura pieejamību, izplatot to dažādās LTV un sociālo tīklu platformās. Padziļināti vērtējot lineārās televīzijas patēriņa dinamiku Latvijā kopš 2005.gada, secināms, ka vērojama televīzijas auditorijas mediju patēriņa paradumu tendences maiņa – lineārās televīzijas patēriņa vietā arvien vairāk priekšroku dodot ar multimedialitāti saistītam satura piedāvājumam. To apliecina LSM interneta platformas auditoriju izaugsme.
Mediju lietošanas paradumu maiņas un digitālās transformācijas tendences atspoguļojas arī, analizējot LR auditorijas paradumu izmaiņas. Pēdējo gadu laikā visu Latvijas radiostaciju kopējā auditorija ir samazinājusies par aptuveni 4%, un tas atspoguļojas arī LR sasniegtās auditorijas rādītājos, taču vienlaikus aug LR satura patēriņš dažādās digitālās platformās. Lai pozitīvo dinamiku saglabātu, palielinot auditoriju LR saturam, ir nepieciešams ieguldīt multimediālās kapacitātes stiprināšanā, piesaistot speciālistus, kas populārākos LR ētera raidījumus, īpaši informatīvi analītiskos raidījumus, nodrošinās multimediālā formātā, lai šo saturu tālāk varētu izplatīt dažādās digitālajās platformās, kā arī pielāgot TV vajadzībām. Tādējādi paredzēts izveidot papildu štata vietu LR audiovizuālā satura veidošanai, kas nodrošinās latviešu un mazākumtautību valodās raidošā kanāla informatīvi analītisko programmu veidošanu multimediālā formātā izplatīšanai digitālajā vidē.
Lai stiprinātu mediju saturisko daudzveidību un kvalitāti, pilnveidojot sabiedriskā pasūtījuma izveidi un palielinot tā pieejamību, kā arī uzlabotu iespējas sekot sabiedrisko mediju darbības atbilstībai Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumam, ir nepieciešams nodrošināt sabiedrisko mediju ombuda, kas darbu sācis š.g. 1.martā, un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) funkciju sekmīgu izpildi.
SEPLP ir pamatojis nepieciešamību pēc papildu finansējuma, lai izveidotu sabiedrisko mediju satura kvalitātes vadības sistēmu. Tā paredz integrēt regulārus sabiedriskā labuma mērījumus un veikt iegūto datu analīzi, lai izmantotu pētījumu secinājumus sabiedriskā pasūtījuma pilnveidošanai, kā arī organizēt ikgadējas satura recenzijas un auditorijas fokusgrupu pētījumus, precīzāk noskaidrojot sabiedrības intereses. Šīs aktivitātes ļaus SEPLP ar sabiedriskā pasūtījuma palīdzību dot sabiedriskajiem medijiem precīzākus uzdevumus, veicinot to satura kvalitāti un pieejamību, kā arī uzlabos sabiedrības izpratni par sabiedriskā mediju lomu un funkcijām demokrātiskā sabiedrībā.
SEPLP apzinājusi un apkopojusi arī 2022.gada 1.martā darbu sākušā sabiedrisko mediju ombuda definētās prioritātes, kas vērstas uz to, lai nodrošinātu sekmīgu ombuda darbību, veicinot sabiedrisko mediju satura kvalitātes uzlabošanu, kā arī pilnveidojot sabiedrības izpratni par sabiedrisko mediju lomu demokrātiskā sabiedrībā un kopējo Latvijas sabiedrības medijpratību.
Vēl par tēmu:
Kabatas nauda skolēnam: cik dot, cik bieži un par ko ļaut lemt pašam
Jaunā mācību gada sākums bērniem nozīmē atgriešanos pie ierastās ikdienas un lielāku patstāvību. Ceļš uz skolu un pulciņiem, pusdienas, ārpus skolas izklaides vai nelieli pirkumi kopā...
Lasīt tālākNeraugoties uz pārtikas cenu kritumu, augustā inflāciju veicināja dārgāka degviela
Augustā cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica straujš degvielas cenu kāpums, savukārt tā ietekmi daļēji mazināja sezonālais pārtikas, kā arī apģērbu un apavu cenu kritums. Saskaņā...
Lasīt tālākTautsaimniecības komisija: krīzes brīdī neviens novads nedrīkst palikt bez pieejas degvielai
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 8. septembrī, turpināja analizēt augusta vētrā izgaismotās problēmas. Deputātu uzmanības centrā bija degvielas...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākVID atgādina: par bērnu interešu izglītību var atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli
Līdz ar jauno mācību gadu atsākas arī dažādi bērnu un jauniešu pulciņi un interešu nodarbības. Tie ir izdevumi, par kuriem, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, vecāki vai citi ģimenes...
Lasīt tālākAndris Kulbergs: dabasgāzes Latvijas lietotāju vajadzībām jaunajā rudens un ziemas sezonā pietiks
Ministru prezidents Andris Kulbergs šodien, apmeklējot Inčukalna pazemes gāzes krātuvi (PGK), iepazinās ar tās gatavību jaunajai rudens un ziemas sezonai, pārliecinoties, ka krātuvē jau šobrīd...
Lasīt tālākKEM: iedzīvotājiem nebūs jāmaksā fiksētā pieslēguma maksa vētras izraisīto ilgstošu elektroapgādes pārtraukumu gadījumos
Šā gada 22.–23. augusta vētra radīja līdz šim nepieredzētus elektrotīkla bojājumus visā Latvijā. Neraugoties uz apjomīgo darbu un lielo elektroapgādes atjaunošanā iesaistīto brigāžu...
Lasīt tālākLDDK: Finansējums prioritātēm jārod, pārskatot valsts izdevumu efektivitāti
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) 26. augustā vērsās pie Ministru prezidenta Andra Kulberga un finanšu ministra Māra Kučinska, aicinot pirms jaunu valsts budžeta saistību uzņemšanās...
Lasīt tālākElektroapgāde atjaunota 96% klientu, taču tūkstošiem mājsaimniecību joprojām gaida
Turpinoties intensīvam darbam pēc postošās pagājušās nedēļas nogales vētras, līdz 26. augusta rītam, plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 265 000 klientu – ap 96 % no visiem...
Lasīt tālākGāzes cenas atkal kāpj: visvairāk to izjutīsim komunālajos rēķinos
Eiropā dabasgāzes cenas atkal strauji kāpj, taču Latvijas iedzīvotāji šo sadārdzinājumu ikdienas tēriņos neizjutīs uzreiz. Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm Latvijā gāzes cenu...
Lasīt tālāk