Valdība piešķir finansējumu Latvijas Televīzijai, Latvijas Radio un SEPLP jauna satura veidošanai un kapacitātes stiprināšanai
Lai nodrošinātu sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu kapacitātes stiprināšanu un veicinātu multimediāla satura veidošanu, valdība šodienas sēdē lēma atbalstīt Kultūras ministrijas (KM) ierosinājumu budžeta pārdales rezultātā piešķirt finansējumu 500 000 eiro apmērā.
Līdzekļi 459 558 eiro apmērā tiks ieguldīti sabiedriskā pasūtījuma īstenošanā Latvijas Televīzijā (LTV), 13 842 eiro – sabiedriskā pasūtījuma īstenošanā Latvijas Radio (LR), bet 26 600 eiro – Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) darbības nodrošināšanai, t.sk. jaunās sabiedrisko mediju satura kvalitātes vadības sistēmas izveidei un ombuda darbības stiprināšanai.
LTV līdz 2022. gada nogalei īsteno pārmaiņu kopumu, veidojot jaunas multimediālas satura platformas dažādām sabiedrības grupām ar mērķi palielināt satura daudzveidību un pieejamību. LTV kā sabiedriskā medija uzdevums ir uzrunāt pēc iespējas plašāku Latvijas sabiedrību, tai skaitā Latvijas valstspiederīgos iedzīvotājus un Latvijā dzīvojošos ārvalstu iedzīvotājus. Tas liek dažādot ne tikai satura piedāvājumu, bet arī kanālu un platformu klāstu, kas ir atbilstošs sabiedrības vajadzībām, veicina auditorijas piesaisti un lojalitāti, sniedz iespēju stiprināt Latvijas informatīvo telpu ar kvalitatīvu saturu, tādējādi pretstatot to propagandas un viltus ziņām. Līdz ar to nepieciešams izveidot papildu multimediāla satura vienības, kā arī nodrošināt pilnvērtīgāka satura pieejamību, izplatot to dažādās LTV un sociālo tīklu platformās. Padziļināti vērtējot lineārās televīzijas patēriņa dinamiku Latvijā kopš 2005.gada, secināms, ka vērojama televīzijas auditorijas mediju patēriņa paradumu tendences maiņa – lineārās televīzijas patēriņa vietā arvien vairāk priekšroku dodot ar multimedialitāti saistītam satura piedāvājumam. To apliecina LSM interneta platformas auditoriju izaugsme.
Mediju lietošanas paradumu maiņas un digitālās transformācijas tendences atspoguļojas arī, analizējot LR auditorijas paradumu izmaiņas. Pēdējo gadu laikā visu Latvijas radiostaciju kopējā auditorija ir samazinājusies par aptuveni 4%, un tas atspoguļojas arī LR sasniegtās auditorijas rādītājos, taču vienlaikus aug LR satura patēriņš dažādās digitālās platformās. Lai pozitīvo dinamiku saglabātu, palielinot auditoriju LR saturam, ir nepieciešams ieguldīt multimediālās kapacitātes stiprināšanā, piesaistot speciālistus, kas populārākos LR ētera raidījumus, īpaši informatīvi analītiskos raidījumus, nodrošinās multimediālā formātā, lai šo saturu tālāk varētu izplatīt dažādās digitālajās platformās, kā arī pielāgot TV vajadzībām. Tādējādi paredzēts izveidot papildu štata vietu LR audiovizuālā satura veidošanai, kas nodrošinās latviešu un mazākumtautību valodās raidošā kanāla informatīvi analītisko programmu veidošanu multimediālā formātā izplatīšanai digitālajā vidē.
Lai stiprinātu mediju saturisko daudzveidību un kvalitāti, pilnveidojot sabiedriskā pasūtījuma izveidi un palielinot tā pieejamību, kā arī uzlabotu iespējas sekot sabiedrisko mediju darbības atbilstībai Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumam, ir nepieciešams nodrošināt sabiedrisko mediju ombuda, kas darbu sācis š.g. 1.martā, un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) funkciju sekmīgu izpildi.
SEPLP ir pamatojis nepieciešamību pēc papildu finansējuma, lai izveidotu sabiedrisko mediju satura kvalitātes vadības sistēmu. Tā paredz integrēt regulārus sabiedriskā labuma mērījumus un veikt iegūto datu analīzi, lai izmantotu pētījumu secinājumus sabiedriskā pasūtījuma pilnveidošanai, kā arī organizēt ikgadējas satura recenzijas un auditorijas fokusgrupu pētījumus, precīzāk noskaidrojot sabiedrības intereses. Šīs aktivitātes ļaus SEPLP ar sabiedriskā pasūtījuma palīdzību dot sabiedriskajiem medijiem precīzākus uzdevumus, veicinot to satura kvalitāti un pieejamību, kā arī uzlabos sabiedrības izpratni par sabiedriskā mediju lomu un funkcijām demokrātiskā sabiedrībā.
SEPLP apzinājusi un apkopojusi arī 2022.gada 1.martā darbu sākušā sabiedrisko mediju ombuda definētās prioritātes, kas vērstas uz to, lai nodrošinātu sekmīgu ombuda darbību, veicinot sabiedrisko mediju satura kvalitātes uzlabošanu, kā arī pilnveidojot sabiedrības izpratni par sabiedrisko mediju lomu demokrātiskā sabiedrībā un kopējo Latvijas sabiedrības medijpratību.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk