• Tweet

Šodien, 2017.gada 5. decembrī, valdībā tika izskatīts un konceptuāli atbalstīts Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā vidusskolās.

Pāreja uz mācībām valsts valodā paredz, ka vispārējā izglītībā centralizētie eksāmeni tikai valsts valodā notiks jau no 2017./2018.mācību gada, bet 9.klašu skolēni valsts pabaudījumus tikai valsts valodā kārtos no 2019./2020.mācību gada. Savukārt no 2021./2022. mācību gada vidusskolā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Vidējās izglītības pakāpē jaunietis gatavojas izglītības turpināšanai augstskolā vai savai profesionālajai darbībai, apzinās savas personiskās spējas un intereses mērķtiecīgai profesionālās un personiskās nākotnes veidošanai. Tāpēc plānotās pārmaiņas gan mācību satura pilnveidē, gan valsts valodas un sabiedrības integrācijas jomā paplašinās mazākumtautību jauniešu iespējas profesionālajā un augstākajā izglītībā, kur mācības pamatā notiek latviešu valodā.

2004.gadā ieviestais bilingvālās izglītības sistēmas modelis, kas noteica pāreju uz mācību procesu daļēji latviešu valodā mazākumtautību vispārējās izglītības programmās, bija plānots kā pārejas posms, jo valsts finansēta profesionālā izglītība un augstākā izglītība pašlaik tiek īstenota tikai valsts valodā. Jau no 2006./2007.mācību gada valsts pārbaudījumu materiāli vispārējā vidējā izglītībā tiek sagatavoti latviešu valodā.

IZM skaidro, ka pārmaiņu mērķis ir stiprināt valsts valodas lomu Latvijā, nodrošinot dažādu tautību Latvijas iedzīvotāju nacionālo kultūru savdabību un attīstību. Tas saskan ar Latvijas Nacionālās attīstības plānu 2014.-2020.gadam, kas nosaka, ka Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur var pilnvērtīgi pastāvēt un attīstīties latviešu tauta, valoda un kultūra, bet ārpus Latvijas ir vēl plašs cilvēku loks ar piederības apziņu Latvijai, kas kopā veido globālu tīklu.

Latviešu valodas aģentūras 2016.gadā veiktā pētījuma “Valodas situācija Latvijā: 2010-2015” dati liecina, ka 39% Latvijas mazākumtautību jauniešu prot latviešu valodu teicami, tikpat daudz jauniešu to prot labi, tomēr 22% atzinuši, ka apguvuši latviešu valodu pamatprasmes līmenī vai zina to vāji. Ik gadu pieaug to mazākumtautību izglītības programmu absolventu skaits, kas izvēlas kārtot valsts pārbaudījumus latviešu valodā. 2013./2014.mācību gadā šādu izvēli izdarīja 76%, savukārt 2016./2017.mācību gadā jau 92%.

Lai sekmīgi nodrošinātu izglītībā paredzēto izmaiņu ieviešanu, IZM īstenos mērķtiecīgus atbalsta pasākumus pedagogu profesionālās kompetences un valsts valodas prasmju pilnveidei. Atbalsts tiks sniegts, gan izstrādājot un nodrošinot mācību līdzekļus un metodiskos materiālus, gan uzlabojot pedagogu profesionālās kompetences mācību satura apguves nodrošināšanai un valsts valodas prasmju pilnveidei.

2017.gada 10.novembrī Izglītības un zinātnes ministrijas izveidotā Konsultatīvā padome mazākumtautību izglītības jautājumos pauda atbalstu pakāpeniskai pārejai uz mācībām valsts valodā vidusskolās.

Lai nodrošinātu informatīvajā ziņojumā aprakstīto valsts valodas lietojuma principu ieviešanu vispārējā izglītībā, līdz šā gada beigām IZM sagatavos un iesniegs izskatīšanai valdībā grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā. Savukārt līdz 2018.gada 30.aprīlim IZM sagatavos un iesniegs valdībā jaunus MK noteikumus par valsts vispārējās izglītības standartu un pirmsskolas izglītības vadlīnijām.

Foto: Shutterstock