• Tweet

Otrdien, 2.augustā, valdība atbalstīja Mežaparka Lielās estrādes būvniecības konceptu, akceptējot to kā nepieciešamos uzlabojumus, lai nodrošinātu Dziesmu un deju svētku pasākumiem izmantojamās infrastruktūras atbilstību normatīvo aktu prasībām. Kultūras ministrijas (KM) iesniegtajā ziņojumā piedāvātais risinājums paredz estrādes būvprojekta izstrādi un būvniecību veikt laika posmā no 2016. līdz 2020.gadam, īstenojot to divos posmos.

Pirmo posmu, kurā tiks pārbūvēta skatītāju zona, plānots īstenot līdz 2018.gada 7. jūnijam, laikā līdz XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem, bet otrā daļa, kurā tiks paplašinātas un ar kupolveida pārsegumu nodrošinātas kora tribīnes, īstenojama līdz 2020.gada 2. jūnijam, laikā līdz XII Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkiem.

Rīgas dome, kuras īpašumā estrāde atrodas, ņems aizņēmumu Valsts kasē, lai veiktu estrādes būvprojekta izstrādi un būvniecību. Kopējais nepieciešamais finansējums estrādes būvniecībai ir 44 598 133 eiro.

Estrādes būvniecība tiks veikta, saskaņā ar SIA “Arhitekta J.Pogas birojs” izstrādāto piedāvājumu, kas starp 17 pretendentiem tika atzīts par labāko 2007.gadā Rīgas domes izsludinātajā starptautiskajā estrādes metu konkursā. Projekta grupa: Juris Poga (SIA “Arhitekta J.Pogas birojs”), priekšlikuma izstrādes un projekta vadītājs un koncepcijas autori: Austris Mailītis, Ivars Mailītis un Inese Mailīte (arhitektu birojs “Mailītis A.I.I.M.”). Abos pārbūves posmos paredzēta projektēšanas programmas precizēšana.

Estrādes būvniecības rezultātā 2020.gadā Latvijas sabiedrība iegūs pilnībā no jauna uzbūvētu mūsdienīgu pasākumu norises vietu ar paplašinātām kora tribīnēm un skatuvi, palielinātu skatītāju lauka ietilpību, uzlabotiem kompleksa akustiskajiem un scenogrāfiskajiem parametriem, pamatā saglabājot esošo estrādes plānojuma struktūru. Skatītāju laukā tiks nodrošinātas ne mazāk kā 30 000 sēdvietu, kas ir vismaz par 8 000 sēdvietām vairāk, nekā patlaban.

No jauna izbūvētās paplašinātas estrādes kora tribīnes nodrošinās iespēju tajās izvietot vismaz 11 000 dziedātāju (patlaban kora tribīņu kapacitāte piemērota 7 400 dziedātāju). Atbilstoši Dziesmu un deju svētku tradīcijas kopienas vajadzībām estrādes kora tribīnēs, tām pieguļošajā teritorijā un uz estrādes skatuves varētu izvietot pavisam 13 000 – 14 000 Dziesmu un deju svētku dalībnieku.

Kora tribīnēm plānots pārsedzošs kupols, kas nodrošinās kompleksa tehnisko nodrošinājumu (gaismas, skaņas, scenogrāfijas utt.) ne tikai Dziesmu svētkiem, bet arī cita rakstura masu priekšnesumiem, turklāt jaunās kora tribīnes ar lielāku rādiusu nodrošinātu plašāku tiešās dzirdamības zonu skatītāju laukā.

Zem estrādes skatītāju lauka plānots izbūvēt ietilpīgas tualetes, divu līmeņu laukumus ar iespēju tur izvietot izbraukuma tirdzniecības vietas, izstāžu zonas u.c., tādējādi atbrīvojot estrādei apkārt esošo teritoriju un samazinot nevēlamu trokšņu avotus pasākuma laikā. Tāpat zem estrādes plānota moderna un multifunkcionāla ēka, kurā plānots izvietot Dziesmu un deju svētku ekspozīciju, telpas pasākumu dalībniekiem, kā arī konferenču un biroju zonas.

Savukārt, izbūvējot iztrūkstošo ceļa posmu no Viestura prospekta līdz estrādes daudzfunkcionālajam laukumam, tiks atrisināta pasākumu dalībnieku, apmeklētāju un transporta plūsmas sadalīšana.

Mežaparka Lielā estrāde būvēta 1955.gadā, un laika gaitā tā ir kļuvusi par nacionālās kultūras vērtības un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu atzītās Dziesmu un deju svētku tradīcijas spilgtāko notikumu norises vietu. Koncerti, kas Dziesmu un deju svētku laikā notiek Estrādē, ir īpaši pieprasīti sabiedrībā, taču estrāde, ko Dziesmu un deju svētku tradīcijas kopēji visā Latvijā ir nodēvējuši par šo svētku svētvietu, savas vairāk nekā 60 gadu pastāvēšanas laikā ir fiziski un morāli novecojusi gan no kapacitātes, gan drošības, gan vides pieejamības, gan arī citiem mūsdienu prasībām atbilstošiem nosacījumiem.

Nepieciešamību pēc jaunas estrādes jau ilgstošā laika posmā (vismaz kopš 20.gs. 80., 90.gadiem) ir uzsvērusi Dziesmu un deju svētku tradīcijas kopiena – vairāk nekā 100 000 cilvēku, kas pārstāv gan Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkus, gan arī Latvijas Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkus.

Foto: Publicitātes