Valdība atbalsta EM priekšlikumu no nākamā gada samazināt OIK aptuveni par 60%
Ņemot vērā šī brīža ievērojamo elektroenerģijas cenas pieaugumu, Ekonomikas ministrija ir radusi risinājumu daudz straujākai elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) mazināšanai nākamgad. Izskatot Ekonomikas ministrijas Informatīvo ziņojumu “Obligātā iepirkuma komponentes strauja mazināšana kā instruments elektroenerģijas cenas pieauguma ierobežošanai 2022. gadā”, Ministru kabineta š.g. 30. novembra sēdē konceptuāli atbalstīts Ekonomikas ministrijas priekšlikums OIK vidējo likmi no 2022. gada 1. janvāra samazināt aptuveni par 60 %, t.i. līdz 7,55 EUR/MWh, kas nodrošinātu būtisku atbalstu visiem elektroenerģijas lietotājiem – gan mājsaimniecībām, gan arī juridiskajām personām.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs uzsver: “Ņemot vērā iepriekš neprognozējamo elektroenerģijas cenu kāpumu, kā arī Covid-19 pandēmijas radīto negatīvo ietekmi gan uz iedzīvotāju maksātspēju, gan uzņēmumu konkurētspēju, šobrīd ir jādara viss iespējamais, lai sniegtu atbalstu Latvijas mājsaimniecībām un uzņēmumiem pieaugošo elektroenerģijas izdevumu segšanā, jo īpaši sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju daļai un energoietilpīgajiem uzņēmumiem. Esmu gandarīts, ka valdība, reaģējot uz pašreizējām elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas tendencēm, ir radusi iespēju operatīvi pārskatīt elektroenerģijas OIK prognozējamās izmaksas, tādējādi elektroenerģijas izmaksu pieaugumu patērētājiem daļēji kompensējot ar samazinātu OIK likmi.”
OIK samazināšana ir būtiska, raugoties gan no Latvijas sabiedrības ievainojamākās daļas aizsardzības, gan no patērētāju maksātspējas un enerģētiskās nabadzības mazināšanas, gan no uzņēmumu starptautiskās konkurētspējas, tai skaitā eksporta palielināšanas, perspektīvas.
Šādu OIK vidējās likmes samazinājumu šobrīd ir iespējams panākt, ņemot vērā dabiskos faktorus, tajā skaitā, nākotnes elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas prognozi, obligātajā iepirkumā iepirktās elektroenerģijas samazinājumu un lēzenu elektroenerģijas patēriņa pieaugumu, kā arī novirzot OIK likmes mazināšanai valsts budžetā paredzēto dotāciju un izmantojot šā gada SIA „Enerģijas publiskais tirgotājs” pozitīvo ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci kā kompensējošo instrumentu attiecībā uz 2022. gada vispārējās valdības budžeta bilanci. Šāds risinājums nodrošina neitrālu ietekmi uz vispārējās valdības parādu.
Kā zināms, 2020. gada 22. septembrī Ministru kabinets izskatīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto konceptuālo ziņojumu par kompleksiem pasākumiem obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai. Izvērtējot konceptuālajā ziņojumā piedāvātos rīcības virzienus, valdībā tika panākta vienošanās par risinājumu, kura ietvaros no šā gada 1. janvāra OIK likme samazināta no 22,68 EUR par megavatstundu (turpmāk – EUR/MWh) līdz 17,51 EUR/MWh, vienlaikus paredzot pakāpenisku OIK mazināšanu arī turpmākajos gados, t.sk. OIK likme 2022. gadā tika prognozēta 12,61 EUR/MWh apmērā.
Vēl par tēmu:
Ekonomikas ministrs: Rīgas siltuma tarifa paaugstināšanai nav pamata
Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju par AS “Rīgas siltums” plāniem palielināt siltumenerģijas tarifu, ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzsver, ka no Ekonomikas ministrijas...
Lasīt tālākFM: Līdz ar ES fondu izdevumu kāpumu šā gada piecos mēnešos kopbudžetā 420 miljonu eiro deficīts
Atbilstoši Valsts kases datiem 2025. gada piecos mēnešos konsolidētajā kopbudžetā bija deficīts 419,8 miljonu eiro apmērā, turpretī maija beigās pērn kopbudžetā bija pārpalikums 253,2...
Lasīt tālākSamazinās administratīvo slogu digitālo platformu operatoriem
Trešdien, 25. jūnijā, Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus “Noteikumos par automātisko informācijas apmaiņu par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, izmantojot...
Lasīt tālākKrievijas un Baltkrievijas pilsoņi Latvijā nedrīkstēs iegādāties nekustamos īpašumus
Lai stiprinātu nacionālo drošību un novērstu iespējamo apdraudējumu tās interesēm, Saeima ceturtdien, 19.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu likumu, kas paredz Krievijai un Baltkrievijai,...
Lasīt tālākSaeima noteic principu “parāds seko dzīvoklim” – atbildīgs būs jaunais īpašnieks
Par dzīvokļa parādiem atbildīgs būs tā jaunais īpašnieks, paredz Saeimā ceturtdien, 19.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā. Tādējādi ieviests...
Lasīt tālākZemākais algas nodokļu plaisas īpatsvars kopš 2020. gada
Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais algas nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) – plaisas novērtējums...
Lasīt tālākSaeima pieņem likuma grozījumus latviešu valodas lietojuma stiprināšanai kredītiestādēs
Saeima ceturtdien, 12.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu kredītiestādēs. “Kredītiestādēs darba valodai...
Lasīt tālākPētījums: Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024. gadā turpinājis mazināties
Atbilstoši jaunākajiem Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” datiem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024....
Lasīt tālākFM: degvielas cenas uz brīdi piebremzē inflācijas kāpumu
Patēriņa cenu pieaugums Latvijā maijā ir kļuvis nedaudz lēnāks – pret iepriekšējo mēnesi cenas ir samazinājušās par 0,1%, bet pieaugums pret pērnā gada attiecīgo mēnesi sarucis līdz...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija galīgajam lasījumam atbalsta principu “parāds seko dzīvoklim”
Par dzīvokļa parādiem atbildīgs būs tā jaunais īpašnieks, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā otrdien, 3. jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Dzīvokļa...
Lasīt tālāk