• Tweet

Pēc trīs gadu sagatavošanās darbiem Ministru kabinets šodien apstiprināja jauno pedagogu darba samaksas modeli, kuram spēkā jāstājas 1.septembrī.

“Pedagogu jaunais atalgojuma modelis nozīmē to, ka skolotāji saņems nevis vienreizēju algas pielikumu, bet jaunu ilgtermiņa sistēmu, kas ir priekšnoteikums arī turpmākam darba samaksas pieaugumam,” šodien pēc pedagogu atalgojuma jaunā modeļa apstiprināšanas Ministru kabinetā pauž izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

“Savu solījumu, stājoties izglītības un zinātnes ministra amatā, esmu pildījis, un pedagogi no 1. septembra saņems atalgojuma pieaugumu. Šis ir lielākais finansējuma palielinājums jebkurā no nozarēm tieši atalgojuma ziņā, kāds ir panākts pēdējo desmit gadu laikā. Kopumā pedagogu darba samaksai papildus būs pieejami 56 miljoni eiro,” norāda K.Šadurskis.

Pedagogi saņems jaunu ilgtermiņa sistēmu, kas balstīta uz izcilību un kurā alga virs vidējās sabiedriskajā sektorā ir nevis izņēmums, bet lietu kārtība, kādu ir pelnījuši gan skolotāji, gan skolēni, ir pārliecināts ministrs.

Kopumā pedagogu atalgojumam trīs gadu laikā papildus tiks novirzīti 56,5 miljoni eiro, no kuriem 47,5 miljoni eiro 2017. gadā, 52,8 miljoni eiro 2018. gadā, 2019. gadā sasniedzot 56,5 miljonus eiro. Paužot gandarījumu, ka izdevies panākt vienprātīgu atbalstu darba samaksu palielināšanai kultūras izglītības pedagogiem, ministrs norāda, ka papildus no valsts budžeta šim mērķim piešķirti 4,5 miljoni eiro. Tādejādi kopējais valsts papildus mērķdotācijas pieaugums pedagogu darba samaksai veidos 31,5 miljonus eiro ik gadu. Veicot finansējuma pārdali no izglītībai mazāk raksturīgām funkcijām, IZM ietvaros ir rasti papildu 16 miljoni eiro, kurus IZM jau 2017. gadā novirzīs atalgojuma palielināšanai arī sporta treneriem, profesionālās izglītības pedagogiem un augstskolu akadēmiskajam personālam.

Jaunais pedagogu darba samaksas modelis paredz, ka vispārējās izglītības pedagogiem ir radītas iespējas saņemt vidēji par 180 eiro vairāk nekā tagad. Katra skolotāja atalgojums būs tiešā veidā atkarīgs gan no pašvaldības, gan skolas direktora pieņemtajiem lēmumiem. Pašvaldībām ir jāveido tāds skolu tīkls, kas ir atbilstošs reālajai situācijai, iedzīvotāju migrācijas tendencēm, pieejamas un modernas skolas principiem. Izprotot un respektējot pašvaldību iespējas, ir noteikti vairāki pārejas periodi. Tas pašvaldībām ļaus ieviest jaunā modeļa nosacījumus pakāpeniski, gan izmantojot iespēju pārdalīt finansējumu starp skolām, gan saglabājot apvienotās klases 7.-9. klašu posmā, gan patstāvīgi nosakot atbalsta personāla finansējuma sadali. Tāpat pašvaldības varēs turpināt no valsts pedagogu darba samaksas mērķdotācijas apmaksāt lielāku pedagoģisko likmju skaitu, nekā tas ir noteikts valsts apstiprinātās mērķdotācijas ietvaros, taču šādi pašvaldību lēmumi var ietekmēt reālo skolotāja atalgojumu, jo lielāks likmju skaits var samazināt konkrētā pedagoga algu.

“Īsā laika posmā, nepilnos piecos mēnešos, Izglītības un zinātnes ministrijas vadībā ir izstrādātas un valdībā pieņemtas pedagogu darba samaksas un skolu tīkla reformas, kas neauglīgās diskusijās bija iestigušas vairāku gadu garumā, tikmēr turpinoties izglītības sistēmas stagnācijai. Esmu gandarīts par valdības lēmumu reformu sākumam izglītības jomā, kas apliecina vienotu izpratni un spēju pieņemt lēmumus valdībai prioritārās jomās.”

Ministrs uzsver, ka virzītās pārmaiņas ir jāskata izglītības sistēmas reformu kopainā. Šis solis ir sākums, lai turpinātu pārmaiņu ieviešanu izglītības sistēmā. Šis ir solis, lai pedagoga profesija kļūtu pievilcīga arī finansiālā ziņā, lai nozarei piesaistītu arvien jaunus un talantīgus skolotājus, jo mūsu virsmērķis ir nodrošināt kvalitatīvas izglītības iespējas ikvienam skolēnam.

Reformu galvenais uzdevums ir celt izglītības kvalitāti, lai lielākie ieguvēji ir bērni un viņu vecāki. “Aicinu būt arī reālistiem un raudzīties ar izpratni, jo reformu ieviešana un mērķu sasniegšana prasīs gadus. Lai Somija sasniegtu savu augsto izglītības kvalitātes līmeni, bija jāpaiet vairākiem gadu desmitiem, un reformas turpinās joprojām. Esmu pārliecināts: ja spēsim konsekventi īstenot vajadzīgās pārmaiņas, pirmos rezultātus sajutīsim jau tuvāko gadu laikā. Lai panāktu kvalitatīvas pārmaiņas izglītībā, to īstenošanā ir jāiesaistās plašai sabiedrībai – valstij, pašvaldībām, vecākiem, sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām. Lai sasniegtu pozitīvas pārmaiņas ir jārēķinās arī ar lēmumiem, kurus dažkārt ir smagi pieņemt,” atzīst izglītības un zinātnes ministrs.

Foto:Saeima/https://www.flickr.com/photos/saeima//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/