Valdība akceptē energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma atbalsta pasākumus
Lai uzlabotu mājokļa pabalsta pieejamību, dodot iespējas saņemt šo pabalstu lielākam cilvēku lokam ar augstākiem ienākumiem, par periodu no 2022. gada 1. septembra līdz 2023. gada 30. aprīlim tiks piemērots koeficients 3. Tātad no 1. oktobra vēršoties sociālajā dienestā ar iesniegumu mājokļa pabalsta piešķiršanai, persona uzrādīs un sociālais dienests aprēķinās mājokļa pabalstu atbilstoši par septembri saņemtajiem rēķiniem.
Paaugstināti koeficienti dod iespēju saglabāt atsevišķi dzīvojošas personas vai vairāku personu mājsaimniecības rīcībā vairāk līdzekļus ikdienas izdevumu apmaksai, tajā skaitā, pārtikas iegādei un kvalificēties mājokļa pabalstam ar augstākiem ienākumiem nekā iepriekš.
Koeficienta palielinājuma rezultātā garantētā minimālā ienākuma slieksnis mājokļa pabalsta apmēra aprēķinam būs 327 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 228 eiro pārējām personām mājsaimniecībā visām mājsaimniecībām mājokļa pabalsta apmēra aprēķinam.
To nosaka grozījumi “Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā”, kas otrdien, 9. augustā, pieņemti valdības sēdē. Tie vēl jāizskata un jāpieņem Saeimai.
Labklājības ministrs Gatis Eglītis: “Redzot šī brīža cenu kāpumu un domājot par gaidāmo apkures sezonu un saistītajiem maksājumiem, liela iedzīvotāju daļa jūtas nedroši par savu spēju tikt galā ar visiem maksājumiem. Jau šobrīd ir skaidrs, ka jā – maksājumi par enerģiju būs lielāki, tomēr valdībā esam lēmuši par ievērojamu atbalsta pakotni, kas palīdzēs ierobežot izdevumu palielināšanos. Tas izpaudīsies gan kā mērķēts atbalsts, gan arī kā vispārēja palīdzība ikvienam Latvijā daļējai sadārdzinājuma kompensēšanai.”
Likumprojekts paredz, ka tāpat visā periodā un turpmāk tiek saglabāts līdzfinansējums pašvaldībām 50% apmērā no faktiskajiem izdevumiem mājokļa pabalstam.
Likumprojekts arī paredz atbalstu senioriem, personām ar invaliditāti, apgādnieku zaudējušām personām. No šā gada 1. novembra līdz 2023. gada 31. maijam pabalsts 30 eiro apmērā mēnesī tiks nodrošināts, ja pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs nepārsniedz 300 eiro mēnesī. Pabalsts 20 eiro mēnesī paredzēts, ja pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir robežās no 301 eiro līdz 509 eiro mēnesī, bet pabalsts 10 eiro mēnesī – ja pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir robežās no 510 eiro līdz 603 eiro mēnesī. Gadījumā, ja vecuma pensijas apmērs ir, piemēram, 300,94 eiro, tad centus aiz komata atmet un personai izmaksās valsts pabalstu 30 eiro mēnesī.
Šo valsts pabalstu piešķirs un izmaksās Latvijā dzīvojošām personām, kurām no 2022. gada 1. novembra līdz 2023. gada 31. maijam ir Latvijas Republikā piešķirtas vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensijas, tai skaitā priekšlaicīgi un avansā piešķirtas pensijas, speciālās valsts pensijas, izdienas pensijas tiem, kuri sasnieguši vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, bet kuriem vecuma pensija nav piešķirta, izdienas pensijas saņēmēji, kuri nav sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu un kuriem ir noteikta invaliditāte. Pabalsts pienāksies arī atlīdzības par darbspēju zaudējumu vai atlīdzības par apgādnieka zaudējumu saņēmējiem un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem.
Valsts pabalstu 30 eiro apmērā piešķirs un izmaksās arī Latvijā dzīvojošām personām, kuras ir Latvijas piešķirtās piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti saņēmējas.
Energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai paredzēts atbalsts mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto elektroenerģiju, dabasgāzi, koksnes briketes, koksnes granulas un malku, kā arī centralizētās siltumapgādes pakalpojumam.
Malkai, kas iegādāta no 2022. gada 1. maija līdz 2023. gada 30. aprīlim, noteikts cenu līmenis, no kura sāks sniegt atbalstu – 40 eiro/ber.m3 (aptuveni 35 eiro/MWh). Valsts kompensēs izmaksu pieaugumu 50% apmērā (t.i., ja izmaksas pārsniegs 40 eiro/ber.m3), bet ne vairāk par 15 eiro/ber.m3. Maksimālais atbalsta apjoms, par kuru varēs saņemt atbalstu, vienai mājsaimniecībai būs 35 eiro/ber.m3. Atbalsta periods noteikts no 2022. gada 1. maija līdz 2023. gada 30. aprīlim. Pieteikumus atbalsta saņemšanai pašvaldībā būs jāiesniedz no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim.
Savukārt malkai, kas iegādāta līdz š.g. 31. augustam un par ko nevar uzrādīt maksājumu apliecinošu dokumentu, valsts kompensēs fiksētu atbalstu 60 eiro uz vienu mājokli. Ja par šo pašu mājokli papildus tiks iesniegts malkas atbalsta pieteikums ar maksājumu apliecinošu dokumentu, tālākais atbalsts tiek piešķirts atbalsta apmēram, kas pārsniedz 60 eiro, ņemot vērā iepriekš minētos malkas cenas un apjoma nosacījumus. Pieteikumus atbalsta saņemšanai pašvaldībā būs jāiesniedz no 2022. gada 1. oktobra līdz 30. novembrim.
Koksnes briketēm un koksnes granulām cenu slieksnis noteikts 300 eiro par tonnu (aptuveni 65 eiro/MWh). Arī šeit izmaksu pieaugums tiks kompensēts 50% apmērā (t.i., ja izmaksas pārsniedz 300 eiro/tonnā), bet ne vairāk kā 100 eiro/tonnā apmērā. Maksimālais atbalsta apjoms, par kuru varēs saņemt atbalstu, vienai mājsaimniecībai būs 10 tonnas. Atbalsta periods noteikts no 2022. gada 1. maija līdz 2023. gada 30. aprīlim.
Mājsaimniecībām, kuras apkurei izmanto elektroenerģiju, atbalsts tiks piešķirts tiem lietotājiem, kuru patēriņš ir lielāks par 500 kWh mēnesī, bet ne vairāk kā 2000 kWh, balstoties uz apkures sistēmas ar elektroenerģiju pašdeklarācijas principu. Valsts kompensēs 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniegs 0,160 eiro/kWh, bet ne vairāk kā 100 eiro/MWh. Jebkurai mājsaimniecībai pirmās patērētās 500 kWh būs jāapmaksā atbilstoši elektroenerģijas tirgotāja noteiktajai elektroenerģijas cenai, bet tiks kompensēts patēriņš, kas pārsniedz šo slieksni. Atbalsta periods noteikts no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim, pašvaldībā pieteikumus jāiesniedz no 2022. gada 1. novembra līdz 2023. gada 31. maijam.
Mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto elektroenerģiju, koksnes granulas, koksnes briketes vai malku, ar maksājumu attaisnojošiem dokumentiem būs jāvēršas pašvaldībā, kas pieņems lēmumu par kompensācijas piešķiršanu. Savukārt valsts atmaksās šīs kompensācijas izmaksu pašvaldībai.
Mājsaimniecībām, kuras apkurē izmanto dabasgāzi, kompensācijas apmērs noteikts 30 eiro/MWh (t.i., 0,030 eiro/kWh) tiem lietotājiem, kuru mēneša patēriņš pārsniedz 221 kWh/mēnesī (21 m3/mēnesī). Atbalsta periods noteikts no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 30. aprīlim. Atbalsts tiks piemērots automātiski mājsaimniecību rēķinos.
Būtiski uzsvērt, ka attiecībā uz dabasgāzes un elektroenerģijas lietotājiem, kas maksā par pakalpojumu pēc izlīdzinātā maksājuma principa, regulējumā noteikts pienākums dabasgāzes un elektroenerģijas tirgotājiem veikt izlīdzinātā maksājuma pārrēķinu, ņemot vērā faktisko mājsaimniecību patēriņu un veicot maksājuma korekcijas par iepriekšējiem mēnešiem. Pārrēķinu ar ietverto atbalstu dabasgāzes lietotāji saņems septembrī, tajā būs ietverts atbalsts par jūliju un augustu.
Tāpat laika periodā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim plānots arī atbalsts centralizētās siltumenerģijas pakalpojuma maksas kompensācijai. Arī šajā gadījumā kompensācijas apmērs siltumenerģijas izmaksu pieauguma segšanai noteikts 50% apmērā no cenas, kas pārsniedz 68 eiro/MWh. Atbalstu piemēros automātiski mājsaimniecību rēķinos.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālāk