Valainis: Ostu pārvaldībā Latvijai nav jāizgudro velosipēds, bet jāpārņem pasaules labākā prakse

Ekonomikas ministrija (EM) ir iesniegusi vairākus nozīmīgus iebildumus un priekšlikumus Satiksmes ministrijas (SM) virzītajā Informatīvā ziņojuma “Par Ostu pārvaldības reformas gaitu un tās pilnveidošanas iespējām” projektā, būtībā piedāvājot alternatīvu ostu pārvaldības modeli, kas atšķiras gan no ostu reformā sākotnēji paredzētā, gan SM ierosinātā. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis šos priekšlikumus šodien pārrunāja ar Latvijas Stividorkompāniju asociācijas pārstāvjiem, kuri pret tiem pauda pozitīvu attieksmi.
EM piedāvājums ir balstīts uz pasaules un Eiropas ostās akceptētajiem pārvaldības principiem, jo īpaši Roterdamas un Hamburgas ostu pieredzi. Kā uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis: “Latvijai ostu pārvaldībā nav jāizgudro velosipēds, mēs varam vadīties pēc pasaules praksē labākajiem un modernākajiem ostu pārvaldības piemēriem. Un tie rāda, ka pirmkārt ir svarīgi panākt precīzu līdzsvaru, sinerģiju un sadarbību starp valsti, pašvaldībām un ostas uzņēmējiem. Otrkārt – pārvaldības modelim ir jābūt pakārtotam modernajai izpratnei par ostu ne tikai kā par kravu pārkraušanas vietu, bet multimodālu loģistikas, ražošanas un inovāciju centru, kas kalpo par bāzi reģiona un visas valsts attīstībai. Tādēļ mēs nākam klajā ar savu redzējumu un arī konkrētiem normatīvo aktu grozījumu priekšlikumiem. Latvijas ostu nozare ir sarežģītā pārejas situācijā, un tai ir steidzami nepieciešama skaidrība par pārvaldības principiem. Vairs nav laika vilcināties”.
EM norāda, ka lielākā daļa Eiropas ostu tiek pārvaldītas kā valsts pārvaldes iestādes vai arī atvasinātas publiskas personas, kas atzīts par vienu no veiksmīgākajiem risinājumiem ostu pārvaldībā. Ostas ir Latvijas tautsaimniecībai svarīgi ekonomikas centri, kas nodrošina Latvijas dalību starptautiskās piegādes ķēdēs, augstas pievienotās vērtības darba vietu radīšanu, Latvijas preču un pakalpojumu eksportu, kā arī ir svarīgs valsts drošības elements. Tādēļ tā neiebilst pret SM sagatavotā informatīvā ziņojuma idejai par ostu pārvalžu saglabāšanu atvasinātu publisko personu formā.
Vienlaikus EM piedāvā ostas pārvaldē izveidot jaunu institūciju – ostas valdi, operacionālo darbību deleģējot ostas pārvaldes administrācijai, kuru vada ostas pārvaldnieks ar vietniekiem un administratīvo aparātu. Ostas pārvaldes valde būtu augstākā kolektīvā uzraudzības un pārvaldes institūcija. Ostas pārvaldes valdes sastāvā būtu astoņi valdes locekļi – trīs valsts pārstāvji, trīs pašvaldības pārstāvji un divi ostas komersantus pārstāvošo biedrību pārstāvji. Pārstāvjus ostas pārvaldes valdē atlasītu atklātā konkursā, kurus pēc tam amatā uz pieciem gadiem apstiprinātu Ministru kabinets. Ostas pārvaldes valdēs būtu valsts pārstāvji no Satiksmes, Ekonomikas un Finanšu ministrijām.
EM neatbalsta SM piedāvāto risinājumu nodalīt ostas teritorijas pārvaldīšanu no speciālās ekonomiskās zonas. Ministrijas ieskatā ostas teritoriju un industriālo teritoriju attīstība ir nesaraujami saistītas, un to pārvaldība būtu īstenojama kopīgi.
EM arī uzskata, ka ir svarīgi likumdošanā noregulēt ostu savstarpējās sadarbības jautājumus, kā arī nodrošināt vienotu pārvaldības risinājumu visām trim lielajām Latvijas ostām – Rīgas, Ventspils un Liepājas ostai. Tas nodrošinātu koordinētu un saskaņotu attīstību ostu sektorā, ļautu maksimāli izmantot esošos resursus, optimizēt investīcijas un veicināt ilgtspējīgu attīstību. Tādēļ ministrija rosina ostu likumā noteikt, ka ostu pārvaldes valsts pārvaldes funkciju izpildē sadarbojas ostu uzturēšanas izmaksu samazināšanai, savstarpēji vienojoties par sadarbību tehnisko līdzekļu un citu resursu efektīvai izmantošanai. Latvijas Ostu tranzīta un loģistikas padome saskaņo ieguldījumus ostas un tās infrastruktūras izbūvē, ja šādām darbībām tiek saņemti valsts budžeta līdzekļi vai ES struktūrfondu vai citu starptautisku finanšu instrumentu finansējums. Padome arī izskatītu ostu pārvalžu strīdus.
Vēl par tēmu:
2025. gadā Latvijā bija vidēji 20,0 tūkst. brīvo darbavietu
2025. gadā Latvijā bija vidēji 20,0 tūkst. brīvo darbavietu un, salīdzinot ar 2024. gadu, to skaits ir samazinājies par 3,1 tūkstoti jeb 13,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati....
Lasīt tālākArodbiedrību iniciatīva apturēt virzītos grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai savākusi vairāk nekā 10 000 parakstu
Arodbiedrību iniciatīva portālā manabalss.lv, lai apturētu Ekonomikas ministrijas virzītos grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai, divās dienās savākusi vairāk nekā...
Lasīt tālākSkaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem turpmāk būs jānorāda arī kvalifikācija
Valdība otrdien, 3. martā, apstiprināja grozījumus Ministru kabineta noteikumos*, kas ievieš lielāku caurskatāmību skaistumkopšanas jomā, prasot pakalpojumu sniedzējiem, uzsākot darbību,...
Lasīt tālākAr atbalstu sekmēs vietējās pārtikas piegādi skolām, slimnīcām un citām iestādēm
[caption id="attachment_35061" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] Ministru kabinets sēdē 3. martā apstiprināja grozījumus atbalsta nosacījumos...
Lasīt tālākEirozonas inflācija un EURIBOR: ko gaidīt tuvākajā laikā?
Pieņemot lēmumus par bāzes procentu likmēm eirozonā, Eiropas Centrālā banka (ECB) īpašu uzmanību pievērš inflācijas rādītājiem – gan to attīstībai, gan īstermiņa prognozēm, kas...
Lasīt tālākRēzeknes un Liepājas SEZ darbības termiņu pagarina līdz 2050.gadam
Lai veicinātu uzņēmējdarbību un investīcijas reģionos, Saeima ceturtdien, 26.februārī, pieņēma likumu grozījumus, ar kuriem pagarina Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) un Liepājas...
Lasīt tālākEiropas Patērētāju informēšanas centrs brīdina par internetveikala www.iizii.eu komercpraksi
Eiropas Patērētāju informēšanas centrs (ECC Latvia) ir saņēmis virkni sūdzību par Igaunijā reģistrēto komersantu, kas pārstāv interneta veikalu iizii.eu. Ņemot vērā, ka sūdzību skaits...
Lasīt tālākRīgas lidosta saņem 2025. gada Eiropas pasažieru pieredzes balvu
RIX Rīgas lidosta saņēmusi Starptautiskās lidostu padomes balvu “2025. gada labākā lidosta izlidojošo pasažieru vērtējumā” to Eiropas lidostu kategorijā, kas gadā apkalpo no 5 līdz...
Lasīt tālākZemo cenu grozos joprojām bieži trūkst daļas Memorandā noteikto produktu kategoriju
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) turpina monitorēt pārtikas cenu Memoranda izpildi un Zemo cenu grozu (ZCG) saturu Latvijas mazumtirdzniecības ķēdēs. Lai gan Memorands paredz,...
Lasīt tālākLatvijas uzņēmumu prioritāte ir efektivitāte, kaimiņvalstīs – taupība un stratēģija
[caption id="attachment_35992" align="alignnone" width="300"] Business men shaking hands after an agreement during a meeting[/caption] Lai risinātu būtiskākos uzņēmējdarbības izaicinājumus –...
Lasīt tālāk