Vairāku nodokļu ieņēmumi atpaliek no plānotajiem
Nodokļu reformas pirmie rezultāti tomēr nav nesuši gaidītos augļus un valsts budžeta ieņēmumi atpaliek no plānotā. Finanšu ministrijas (FM) Nodokļu analīzes departamentu pārstāvis Egīls Zarakovskis atzīst, ka vairāku nodokļu ieņēmumi pirmajos četros mēnešos atpaliek no plānotajiem.
“Dati liecina, ka iedzīvotāju ienākumu nodoklī ir neliela neizpilde aptuveni par 9 miljoniem eiro. Arī sociālajās iemaksās neizpilde ir aptuveni 6 miljoni eiro, ” Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātiem norādīja Zarakovskis.
Plāna neizpilde vērojama arī nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumos, kur tie par 11,3 miljoniem eiro jeb 12,6% atpalika no plānotā. Zemākus NĪN ieņēmumus FM skaidro gan ar zemākas kadastrālās vērtības piemērošanu ar kultūras pieminekļiem saistītai zemei, kuras lietošanas mērķis ir dzīvojamā apbūve, gan ar pašvaldību apstiprinātajiem atvieglojumiem likmju piemērošanā.
Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos trijos mēnešos bija 2,53 miljardi eiro. Salīdzinot pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ieņēmumi kāpuši par 238,2 miljoniem eiro jeb 10,4%.
Vienlaikus viņš izteica lielas cerības saistībā ar jauno uzņēmuma ienākuma nodokļa režīmu.
Latvijas kopbudžetā nodokļu ieņēmumu plāns šā gada pirmajā ceturksnī izpildīts par 98,7%, un nodokļu ieņēmumi bija par 25,6 miljoniem eiro zemāki nekā plānots.
Jau vēstīts, ka saskaņā ar 2018. gada aprīļa valsts budžeta deficīta un parāda notifikācijas datiem, vispārējās valdības budžeta deficīts atbilstoši Eiropas kontu sistēmas metodoloģijai 2017.gadā bija 131,1 miljoni eiro jeb 0,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir ievērojami zemāks nekā iepriekš noteiktais mērķis 1,1% no IKP. Savukārt atbilstoši aktuālajiem aprēķiniem, kas iestrādāti Latvijas Stabilitātes programmā 2018.-2021.gadam, vispārējās valdības budžeta deficīts 2018. gadā tiek prognozēts 0,9% no IKP.
Foto: Shutterstock
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk