Vairākas pašvaldības, nosakot deklarēšanās ilgumu, nepamatoti liedz mājokļa palīdzību tiem, kuriem tā sniedzama pirmām kārtām
Aizkraukles, Augšdaugavas, Ķekavas un Olaines novada pašvaldības pārkāpušas likumu, nepamatoti prasot dzīvesvietas deklarēšanas noteiktu termiņu tiem iedzīvotājiem, kam mājokļa palīdzība sniedzama pirmām kārtām, neatkarīgi no deklarēšanās ilguma (piemēram, ar tiesas nolēmumu no īrētās dzīvojamās telpas izliktiem maznodrošinātiem, bez vecāku gādības palikušiem bērniem, maznodrošinātiem politiski represētiem un citiem). Līdz šī gada 1. aprīlim tiesībsargs aicina pašvaldības nepilnības novērst.
Ir loģiski, ka cilvēkam, lai saņemtu pašvaldības palīdzību mājokļu jomā, ir jābūt attiecīgajā pašvaldībā deklarētam. 24 pašvaldības nenosaka nekādu deklarēšanās termiņu kā priekšnoteikumu, lai cilvēks (ģimene) vispārējā kārtā varētu pieteikties mājokļa palīdzības saņemšanai.
Savukārt 19 pašvaldības ir noteikušas konkrētu deklarēšanās termiņu, kas cilvēkam jānodzīvo pašvaldībā, lai palīdzību varētu saņemt. Vairākas no tām noteikušas nesamērīgi ilgu deklarēšanās termiņu. Proti, šis termiņš ir noteikts – pieci gadi un vairāk. Turklāt jāņem vērā, ka līdz ar reģistrēšanos “dzīvokļu rindā”, lielākoties dzīvojamā telpa netiek piešķirta uzreiz, to var nākties gaidīt pat vairākus gadus.
Arī šajā gadījumā tiesībsargs līdz 1. aprīlim aicina pašvaldības izvērtēt saistošajos noteikumos ietvertās prasības par deklarēšanās termiņa samērīgumu. Saprātīgs termiņš tiesībsarga ieskatā būtu no viena līdz trim gadiem.
Palīdzība jāsniedz tajā brīdī, kad tā vajadzīga visvairāk
Neapšaubāmi, ka pašvaldības palīdzība mājokļa jomā vispirms ir sniedzama sociāli mazāk aizsargātiem cilvēkiem, tādēļ nosacījums par noteiktu deklarēšanās termiņu konkrētajā pašvaldībā palīdzības saņemšanai viņu sociālo stāvokli neuzlabo. Arī tiesu prakse apliecina, ka svarīgs sociālās palīdzības sniegšanas kritērijs ir nepieciešamība pēc palīdzības konkrētajā brīdī, proti, tad, kad cilvēkam tā visvairāk nepieciešama,” uzsver Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska.
Viņa piebilst, ka no palīdzības saņēmēju loka pašvaldības kļūdaini nedrīkst “izslēgt” tos, kuriem atbalsts faktiski nepieciešams visvairāk, bieži vien – tūlīt un tagad.
Savukārt attiecībā uz tiem iedzīvotājiem, kam palīdzība mājokļa jautājumu risināšanā sniedzama vispārējā kārtībā, likumdevējs nav izvirzījis īpašus nosacījumus, ņemot vērā pašvaldību rīcības brīvību šajā jautājumā. Tiesībsarga ieskatā ir būtiski, lai šāda veida palīdzība nebūtu noteikta formāli, kas praksē iedzīvotājiem nemaz nav sasniedzama.
Palīdzību vismazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem mājokļu jomā primāri nodrošina pašvaldības. Tā saskaņā ar Pašvaldību likumu ir pašvaldības autonoma funkcija.
Vēl par tēmu:
Aptauja: puse respondentu no Latvijas plāno atvaļinājumu ārpus pīķa sezonas
Tālsatiksmes autobusu operatora “FlixBus” aptaujā* noskaidrots, ka gandrīz puse jeb 48 % respondentu no Latvijas, plānojot ziemas brīvdienu ceļojumus, izvēlas ceļot ārpus brīvdienu pīķa...
Lasīt tālākBērnu aizsardzības centrs atgādina: svešu bērnu nav!
Bērnu aizsardzības centrs aicina vecākus būt atbildīgiem pret saviem bērniem, savukārt sabiedrībai kopumā būt vērīgiem un izpalīdzīgiem, ja bērnam nepieciešama palīdzība. Bērnam...
Lasīt tālākLembergs: Valdības radio un televīzija vēlas kontrolēt Latvijas iedzīvotāju smadzenes
Politiķis Aivars Lembergs norādīja, ka valdības radio un televīzija pāris gadu laikā plāno kontrolēt 80% valsts auditorijas. "Ar to lielās valdība. Tātad, mūsu smadzenes kontrolē valdības...
Lasīt tālākRīga šogad turpinās vērienīgo ielu atjaunošanu: plānots uzlabot segumu 46 asfaltētajās ielās vai to posmos
Rīga šogad turpinās pērn aizsākto vērienīgo ielu atjaunošanu – plānots, ka šosezon asfalta ielu seguma atjaunošana notiks 46 ielās vai to posmos, tam atvēlot 32 miljonus eiro. Vieni...
Lasīt tālākRatnieks: Jaunais metropoles likums gatavo augsni jaunam obligātam maksājumam Rīgai un Pierīgas pašvaldībām
Rīgas vicemērs un “Rīgas Metropole” līdzpriekšsēdētājs Edvards Ratnieks norāda, ka Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) šobrīd sagatavotais Rīgas...
Lasīt tālākTieslietu padome izsludina atklātu konkursu uz ģenerālprokurora amatu
Piektdien, 10. janvārī, Tieslietu padome izsludināja atklātu konkursu uz ģenerālprokurora amatu. Pieteikumi jāiesniedz līdz 31. janvārim. Lai piedalītos konkursā, pretendentam jāatbilst...
Lasīt tālākAptauja: trešdaļa rīdzinieku vēlas atcelt bezmaksas elektroauto novietošanu pilsētā
Trešdaļa rīdzinieku (33%) uzskata, ka Rīgas robežās, tai skaitā, Vecrīgā, atvieglojumi elektromobiļiem ir jāatceļ vispār, piemērojot tādus pašus nosacījumus kā citiem transportlīdzekļiem,...
Lasīt tālākGada dzīvnieks 2025 – ezis
Par Latvijas Nacionālā dabas muzeja 180. jubilejas gada dzīvnieku izvēlēts ezis – nelielā auguma apaļīgais zīdītājs, kura raksturīgākā pazīme ir ar adatām segta ķermeņa virspuse....
Lasīt tālākLembergs: Latviešu skaits mūsu zemē samazinās, kamēr citu tautību – pieaug
Latviešu Latvijā kļūst arvien mazāk – pēdējos gados iedzīvotāju skaits samazinājies par trešdaļu, sacīja politiķis Aivars Lembergs. “Kāds ir Latvijas drošības nacionālais jautājums?...
Lasīt tālākRīgā Ziemassvētku eglītes daudzviet izvedīs bez maksas
Atkritumu apsaimniekotāji 2025. gadā Rīgā no daudzdzīvokļu mājām un lielākajā daļā pilsētas arī no privātmājām Ziemassvētku eglītes izvedīs bez maksas. Iedzīvotāji aicināti pievērst...
Lasīt tālāk