Vairāk nekā 40% Latvijas iedzīvotāju šogad sagaida finansiālu labklājību
Šajā gadā vairāk nekā 40% Latvijas iedzīvotāju sagaida, ka viņu finansiālā situācija vismaz mazliet uzlabosies, salīdzinot ar aizvadīto 2024. gadu, noskaidrots Luminor bankas veiktajā aptaujā*. Savukārt neliela daļa tomēr uzskata, ka 2025. gads nesīs finansiālās situācijas pasliktināšanos.
Kopumā pagājušā gada laikā Latvijas iedzīvotāju noskaņojums ir kļuvis mazliet optimistiskāks nekā 2023. gada izskaņā – šobrīd nedaudz vairāk nekā 42% aptaujas respondentu uz šī gada finansiālo situāciju raugās pozitīvi. 22% norādījuši, ka 2025. gads būs finansiāli krietni labklājīgāks nekā aizvadītais gads, un 21% cer uz vismaz mazliet labāku finansiālo situāciju. Savukārt gandrīz ceturtdaļa jeb 24% aptaujāto šo gadu sagaida finansiāli stabilu – viņi paredz, ka finanšu situācija neatšķirsies no pērn pieredzētās.
“Latvijas iedzīvotāju optimistiskais noskaņojums par šī gada finanšu situāciju sakrīt ar kopējo valsts ekonomikas izaugsmes virzienu, tāpēc iedzīvotāju pozitīvās gaidas par šo gadu patiešām varētu piepildīties. Tāpat arī pagājušajā gadā novērojām, ka biežāk finansiālās situācijas uzlabošanos sagaida gados jaunāki cilvēki – vecumā no 18 līdz 24 gadiem vismaz nelielus uzlabojumus paredz 74% respondentu. Tas ir saprotami, jo šajā vecumā vairums cilvēku ir nodarbināti, saredz potenciālas karjeras izaugsmes iespējas un tāpēc par nākotnes finansiālo situāciju mēdz būt optimistiskāki,“ dalās Luminor bankas finanšu eksperte Jekaterina Ziniča.
Tikmēr diemžēl ir arī daļa Latvijas iedzīvotāju, kas 2025. gadu sagaida ar bažām – 16% aptaujas respondentu norādījuši, ka šogad paredz savas finansiālās situācijas pasliktināšanos. Visbiežāk (vairāk nekā 26% respondentu) uz finanšu sarežģījumiem šogad norāda seniori vecumā no 65 līdz 75 gadiem, kuri jau ir pensijas vecumā.
Gadījumā, ja jau šobrīd iespējams paredzēt kādas finanšu grūtības, ar ko nāksies saskarties šajā gadā, eksperte iesaka iespēju robežās tām gatavoties un plānot potenciālos risinājumus. Tomēr ne visus finanšu sarežģījumus dzīvē ir iespējams prognozēt – dažkārt rodas neparedzēti izdevumi saistībā ar veselību, kādreiz darba zaudēšana nāk kā pilnīgi negaidīts notikums. Šie un citi scenāriji var piepildīties ikvienam cilvēkam jebkurā mirklī, tāpēc finanšu drošības spilvenu vienmēr ieteicams uzturēt jebkuram.
“Vidēji katram cilvēkam ieteicams uzturēt iekrājumus aptuveni 3-4 mēnešalgu apmērā, tomēr ideālā gadījumā tās būtu pat līdz 6 mēnešalgām – šāds naudas apjoms ļautu turpināt veikt regulāros maksājumus, kamēr cilvēks atgūstas no neplānotajiem finanšu sarežģījumiem vai atrod jaunu ienākumu avotu. Savukārt gadījumā, ja jau tagad ir iespējams paredzēt kādu konkrētu iemeslu, kas jaunajā gadā var radīt izaicinājumus finansiālajā situācijā, piemēram, kādas lielākas svinības, ceļojums vai plānveida veselības procedūras, ir vērts iespēju robežās sākt gatavoties jau tagad. To var darīt dažādos veidos, piemēram, atliekot brīvos līdzekļus atsevišķā bankas kontā vai uzkrājot kādā citā sev ērtā veidā, lai padarītu savu jauno gadu – un ne tikai – pēc iespējas mierīgāku finanšu jautājumos,” iesaka eksperte.
Vēl par tēmu:
Zemākais algas nodokļu plaisas īpatsvars kopš 2020. gada
Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais algas nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) – plaisas novērtējums...
Lasīt tālākSaeima pieņem likuma grozījumus latviešu valodas lietojuma stiprināšanai kredītiestādēs
Saeima ceturtdien, 12.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu kredītiestādēs. “Kredītiestādēs darba valodai...
Lasīt tālākPētījums: Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024. gadā turpinājis mazināties
Atbilstoši jaunākajiem Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” datiem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024....
Lasīt tālākFM: degvielas cenas uz brīdi piebremzē inflācijas kāpumu
Patēriņa cenu pieaugums Latvijā maijā ir kļuvis nedaudz lēnāks – pret iepriekšējo mēnesi cenas ir samazinājušās par 0,1%, bet pieaugums pret pērnā gada attiecīgo mēnesi sarucis līdz...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija galīgajam lasījumam atbalsta principu “parāds seko dzīvoklim”
Par dzīvokļa parādiem atbildīgs būs tā jaunais īpašnieks, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā otrdien, 3. jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Dzīvokļa...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1757 eiro
2025. gada 1. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1757 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati (vidējās algas aprēķins veikts pēc darba dienu un sezonāli...
Lasīt tālākBudžeta komisija: arī mikrouzņēmumiem paredzēta atvieglota PVN piemērošana
Arī mikrouzņēmumi varēs izmantot atviegloto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu, paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien, 28. maijā, galīgajam lasījumam...
Lasīt tālākLatvijas Banka: Latvijas pārtikas cenu inflācija jārisina ar konkurences veicināšanas instrumentiem
Šodien Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tikās ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini un Konkurences padomes priekšsēdētāja p. i. Ievu Šmiti, lai iepazīstinātu ar Latvijas Bankas...
Lasīt tālākPētnieki: Dzīvojamo telpu īres likums veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā
Dzīvojamo telpu īres likums ir veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā. Tas atzīts, veicot likuma ex-post ietekmes izvērtējumu. 29. maijā Valsts kanceleja sadarbībā ar Ekonomikas ministriju...
Lasīt tālākBaltijas valstu ekonomikas ministri: aizsardzības jomas attīstīšana ir mūsu visu interesēs
Šodienas sanāksmē Rīgā Baltijas valstu ekonomikas ministri vienojās, ka spēcīga investīciju vide ir izdevīga visām trim valstīm. Galvenās jomas ir stratēģiskās investīcijas, sadarbība...
Lasīt tālāk