Vairāk nekā 40% Latvijas iedzīvotāju šogad sagaida finansiālu labklājību

Šajā gadā vairāk nekā 40% Latvijas iedzīvotāju sagaida, ka viņu finansiālā situācija vismaz mazliet uzlabosies, salīdzinot ar aizvadīto 2024. gadu, noskaidrots Luminor bankas veiktajā aptaujā*. Savukārt neliela daļa tomēr uzskata, ka 2025. gads nesīs finansiālās situācijas pasliktināšanos.
Kopumā pagājušā gada laikā Latvijas iedzīvotāju noskaņojums ir kļuvis mazliet optimistiskāks nekā 2023. gada izskaņā – šobrīd nedaudz vairāk nekā 42% aptaujas respondentu uz šī gada finansiālo situāciju raugās pozitīvi. 22% norādījuši, ka 2025. gads būs finansiāli krietni labklājīgāks nekā aizvadītais gads, un 21% cer uz vismaz mazliet labāku finansiālo situāciju. Savukārt gandrīz ceturtdaļa jeb 24% aptaujāto šo gadu sagaida finansiāli stabilu – viņi paredz, ka finanšu situācija neatšķirsies no pērn pieredzētās.
“Latvijas iedzīvotāju optimistiskais noskaņojums par šī gada finanšu situāciju sakrīt ar kopējo valsts ekonomikas izaugsmes virzienu, tāpēc iedzīvotāju pozitīvās gaidas par šo gadu patiešām varētu piepildīties. Tāpat arī pagājušajā gadā novērojām, ka biežāk finansiālās situācijas uzlabošanos sagaida gados jaunāki cilvēki – vecumā no 18 līdz 24 gadiem vismaz nelielus uzlabojumus paredz 74% respondentu. Tas ir saprotami, jo šajā vecumā vairums cilvēku ir nodarbināti, saredz potenciālas karjeras izaugsmes iespējas un tāpēc par nākotnes finansiālo situāciju mēdz būt optimistiskāki,“ dalās Luminor bankas finanšu eksperte Jekaterina Ziniča.
Tikmēr diemžēl ir arī daļa Latvijas iedzīvotāju, kas 2025. gadu sagaida ar bažām – 16% aptaujas respondentu norādījuši, ka šogad paredz savas finansiālās situācijas pasliktināšanos. Visbiežāk (vairāk nekā 26% respondentu) uz finanšu sarežģījumiem šogad norāda seniori vecumā no 65 līdz 75 gadiem, kuri jau ir pensijas vecumā.
Gadījumā, ja jau šobrīd iespējams paredzēt kādas finanšu grūtības, ar ko nāksies saskarties šajā gadā, eksperte iesaka iespēju robežās tām gatavoties un plānot potenciālos risinājumus. Tomēr ne visus finanšu sarežģījumus dzīvē ir iespējams prognozēt – dažkārt rodas neparedzēti izdevumi saistībā ar veselību, kādreiz darba zaudēšana nāk kā pilnīgi negaidīts notikums. Šie un citi scenāriji var piepildīties ikvienam cilvēkam jebkurā mirklī, tāpēc finanšu drošības spilvenu vienmēr ieteicams uzturēt jebkuram.
“Vidēji katram cilvēkam ieteicams uzturēt iekrājumus aptuveni 3-4 mēnešalgu apmērā, tomēr ideālā gadījumā tās būtu pat līdz 6 mēnešalgām – šāds naudas apjoms ļautu turpināt veikt regulāros maksājumus, kamēr cilvēks atgūstas no neplānotajiem finanšu sarežģījumiem vai atrod jaunu ienākumu avotu. Savukārt gadījumā, ja jau tagad ir iespējams paredzēt kādu konkrētu iemeslu, kas jaunajā gadā var radīt izaicinājumus finansiālajā situācijā, piemēram, kādas lielākas svinības, ceļojums vai plānveida veselības procedūras, ir vērts iespēju robežās sākt gatavoties jau tagad. To var darīt dažādos veidos, piemēram, atliekot brīvos līdzekļus atsevišķā bankas kontā vai uzkrājot kādā citā sev ērtā veidā, lai padarītu savu jauno gadu – un ne tikai – pēc iespējas mierīgāku finanšu jautājumos,” iesaka eksperte.
Vēl par tēmu:
Gāzes cenas atkal kāpj: visvairāk to izjutīsim komunālajos rēķinos
Eiropā dabasgāzes cenas atkal strauji kāpj, taču Latvijas iedzīvotāji šo sadārdzinājumu ikdienas tēriņos neizjutīs uzreiz. Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm Latvijā gāzes cenu...
Lasīt tālākLabklājības ministrija rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu
Labklājības ministrija (LM) rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu, ko vecākiem izmaksā agrīnā bērna vecumposmā. Reformas mērķis ir veidot valsts atbalsta sistēmu vienkāršāku,...
Lasīt tālākKulbergs: valsts budžeta finansējumam NVO jābūt caurskatāmam
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 5. augustā, tikās ar nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar biedrību un nodibinājumu darbību Latvijā...
Lasīt tālākPieci svarīgi soļi finansiāli drošākam ceļojumam
Vasara daudziem ir ilgi gaidītais atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Plānojot atpūtu, it sevišķi ārvalstīs, lielākā uzmanība parasti tiek pievērsta galamērķim, naktsmītnēm un aktivitātēm,...
Lasīt tālākKarstuma viļņi arvien būtiskāk ietekmē ekonomiku Eiropā
Šī gada vasara Eiropā sākusies ar izteiktu karstuma vilni, kas arvien skaidrāk izgaismo klimata pārmaiņu ekonomiskās sekas. Kā liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) pētījumi, ekstremāls...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākKatrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālāk