• Tweet

Visos laikos ir notikušas politiskās cīņas, intrigas un sazvērestības, bet īsta valsts nozagšana nekad nav bijusi tik reāla, kā šobrīd. Iedomāsimies situāciju, kad kaut kur pasaulē žurnālistu mafija kāro nozagt valsti. Nevis teritoriju vai tās iedzīvotājus, bet tieši valsts varu. Vai tas ir izdarāms un kā tas izpaužas? Elementārākais veids, kā to panākt – izmantot cilvēku tieksmi kaut kam ticēt, veidojot fanātisku piekritēju kustību. Kā atzīst daudzu bestselleru autors Roberts Grīns (Robert Greene), cilvēkiem piemīt visaptverošas alkas kaut kam ticēt. Lai sasniegtu dzirdīgas ausis, šādā situācijā informācija jāpasniedz neskaidra, bet tai jābūt daudzsološai, augstāk par jēgu un domu skaidrību jāliek entuziasms.

Vienā no savām populārākajām grāmatām “48 varas likumi” Grīns postulē ideju par to, kā ar šarlatānisma meistarību piecos soļos radīt kultu, uzsverot – ja izdodas aizraut ļaužu masas, var pavērties visas iespējas apmāna ceļiem. Grīns sāk ar ievadu pagātnē, kad jau 16. gadsimtā ar sabiedrību sāka manipulēt Eiropas šarlatāni, gadu desmitiem aukstasinīgi vērojot notiekošo, eksperimentējot un pēc iedvesmas piemērojoties arvien jaunām situācijām, šarlatāni pūļa piesaistīšanas un iekarošanas mākslu izkopuši līdz pilnībai. Šarlatānu viltīgie paņēmieni mūsdienās var šķist arhaiski, taču arī tagad mūsu vidū ir tūkstošiem šarlatānu, kuri izmanto tos pašus laika pārbaudi izturējušos paņēmienus, kurus viņu priekšteči noslīpējuši jau pirms daudziem gadsimtiem. Viņi tikai maina eliksīru nosaukumus un modernizē savu kultu ārējo veidolu.

Kā ceļu uz kulta izveidi panākt piecos soļos? (pēc Grīns, 2016)

Pirmais solis. Esiet vienkāršāks, esiet aptuvenāks.

Primārais uzdevums ir piesaistīt uzmanību, vislabāk to panākot ar miglainiem un mānīgiem vārdiem, jāsola kas īpašs un izcils, no otras puses – jābūt pavisam netverami aptuvenam un nekonkrētam. Tādējādi klausītāji sāks rosināt savu iztēli, sāks vilkt paralēles, kaut ko piedomāt klāt, saskatīt to, ko bija vēlējušies ieraudzīt. Nenodarbojieties ar reālās dzīves un tās lielo un sarežģīto izskaidrojumu analīzi, atgriezieties pie mūsu senču primitīvajām receptēm, noslēpumainām panacejām.

Otrais solis. Pievērsiet lielāku uzmanību ārējam tēlam un emocijām, nevis intelektam.

Kad ļaudis sāks grupēties ar jums, jārēķinās ar diviem draudiem: garlaicību un skepsi. Garlaikotos vajag izklaidēt, bet skeptiķus – padarīt nekaitīgus. Labākais veids, kā to panākt, ir teātris vai kaut kas tamlīdzīgs. Tādējādi jūs nomaskēsiet savu ideju nejēdzību un notušēsiet pretrunas jūsu uzskatu sistēmā un rīcībā.

Trešais solis. Veidojot grupu, aizgūstiet reliģiskās organizācijas struktūras.

Ļoti augstas, svētas asociācijas ar reliģiju var ekspluatēt līdz bezgalībai. Lai pasvītrotu pseidoreliģisko nokrāsu, runājiet un rīkojieties kā pravietis. Jūs neesat diktators, bet gan priesteris, guru, zintnieks, šamanis – atrodiet jebkuru citu vārdu, lai slēptu savu patieso varu aiz reliģijas dūmakainā aizsega.

Ceturtais solis. Slēpiet savu ienākumu avotu.

Kad sekotāju grupa ir piesaistīta un savu atsaucību tā izrāda, atverot savus naudas makus, jūs nekādā gadījumā nedrīkstat izrādīt interesi par naudu un varu, kuru tā dod, tāpat – ienākumu avots ir jāslēpj. Jūsu piekritēji grib ticēt, ka tad, ja viņi sekos jums, viņu rokās iekritīs visi iespējamie labumi. Neatklājiet, ka jūsu bagātību faktiski saziedojuši tieši jūsu piekritēji, radiet iespaidu, ka to nodrošinājušas jūsu idejas un pareizās metodes.

Piektais solis. Sagatavojiet stimulu “Kas nav ar mums, tas ir pret mums”.

Kad jūsu grupa ir liela un zeloša, lai uzturētu tās biedros tonusu, jums tagad jāpaveic tas, kas zināms visām reliģijām un ideoloģijām: jārada stimuls “Kas nav ar mums, tas ir pret mums”. vispirms jāpārliecina sekotāji, ka tie ir iekļuvuši priviliģēto klubā un viņus vieno kopīgs mērķis, lai nostiprinātu vienotību – paziņojiet, ka uzradies ienaidnieks, kas vēlas jūs iznīcināt. Ja jums nav ienaidnieku, izdomājiet tos!

Tāds lūk ir ceļš, lai sasniegtu varas apcirkņus, vismaz tā tas tiek aprakstīts teorijā. Bet kā notiek reālajā dzīvē un vai patiesība ir tāli atrauta no ideālistiskiem uzskatiem, kas tiek pausti šajā un līdzīgās grāmatās, vai arī notikumi dzīvē ir tuvu saistīti teorijai un mediju mafija ir cītīgi studējusi šos principus? Kas notiek mūsdienu pasaulē un kā mēs kā sabiedrības daļa riskējam pazaudēt savu prāta un domu skaidrību, spriestspēju un cilvēktiesības, kamēr ik uz soļa kāds šamanis un manipulators cenšas mūs apvārdot un padarīt mūs aklus un notrulināt mūsu spēju paust pašiem savu viedokli?

I Kompromitēt kādu citu pie varas esošo

Pirmais solis, ko šāda žurnālistu mafija varētu darīt, ir kompromitēt pie varas esošās amatpersonas, piedēvējot tām visas sliktākās īpašības, safabricēt vai pārfrāzēt to teikto un ne līdz galam patiesi atstāstīt darīto. Tādējādi paši būdami varas kāri, tie mēģinātu pastumt no ceļa kādu citu, kas šajā ceļā var traucēt. To var panākt publiskojot it kā notikušas politiķu sarunas, kurās atklājas to plāni iegūt kontroli pār kādu valsts iestādi, palielināt savu ietekmi valstiski nozīmīgos uzņēmumos un virzīt uz augstiem amatiem savus cilvēkus. Nav nozīmes, vai šādas sarunas jebkad ir eksistējušas, jo šajā situācijā svarīgāks ir to inscenējums – atrast īstos vārdus, piedēvēt neesošas ambīcijas un uzburt murgainu drāmu, kuras mērķi ir nomelnot iesaistītās amatpersonas, tādējādi panākot, ka sabiedrība tām zaudē uzticību.

II Sēt sabiedrībā šaubas

Otrais solis ir šīs it kā notikušās sarunas, kuras patiesībā, iespējams, ir viena medija vai žurnālista pilnīgs fantāziju lidojums, izplatīt citos plašsaziņas līdzekļos un ar to palīdzību sēt šaubas sabiedrībā. Svarīgi tautai rosināt domu, ka notiek valsts nozagšanas mēģinājums, kuru var apturēt tikai tad, ja tauta izies ielās un rīkos naida mītiņus. Neatkarīgi no tā, cik utopiska un nereāla ir jūsu taktika, esiet pārliecināts un nelokāms – un jums ticēs.

III Celt savu politisko simpātiju reitingu

Trešais paņēmiens, ko šāda žurnālistu mafija varētu izmantot – popularizēt un pozitīvā gaismā atainot savus favorītus politikā, kuri sniegtu sabiedrībai šajā situācijā tik nepieciešamo cerību uz labāku dzīvi. Populistiski solījumi un piedāvājums atlaist negodprātīgos deputātus, sasēdināt cietumā noziedzniekus un iznīcināt korupciju vienmēr skan iedarbīgi un situācijā, kad zaudēta uzticība esošajai valsts varai, tie nāks kā salda mūzika tautas ausīm.

IV Apšaubīt tiesiskuma varu valstī

Ceturtais solis ir pamest zem ceļa ruļļa kādu augsta ranga amatpersonu, piemēram, ģenerālprokuroru, apšaubot tā godīgumu un sēt sabiedrībā šaubas, ka šī persona visu šo laiku bijusi iesaistīta kādā politiskā sazvērestībā un strādājusi noteiktu personu interesēs.

V Iefiltrēt sev pietuvinātas personas valdībā

Piektais solis ir iniciēt kādu parlamentārās izmeklēšanas komisiju ar skaļu saukli, iesaistot tajā žurnālistu politiskos favorītus un sniedzot tiem iespēju celt savu reitingu vēlētāju vidū, nomelnot konkurentus un turpināt sarīdīt tautu pret esošo varu. Tikai neaizmirstiet – tas jādara ļoti pārliecinoši, jābūt labam aktierim un manipulatoram.

VI Maldināt sabiedrību un šķelt to

Sestais, ne mazāk svarīgs solis, ir manipulēt ar sabiedrības viedokli. Ja konkrēta sabiedrības daļa neatbalsta uzsāktās raganu medības pret amatpersonām, pret kurām vērsies konkrētais medijs un žurnālisti, tātad tā ir slikta un nemīl savu tautu, savukārt to, kuru izdevies pārliecināt, droši jau varam saukt par loģiski spriest nespējošu daļu, kura dzīvo ar domu, ka tiesiskums valstī neeksistē un žurnālisti, kuri publiskojuši kaut kādus sarunu fragmentus, kuru autentiskums nav apstiprināts, ir valsts īstais un vienīgais glābējs.

VII Veicināt domu, ka žurnālisti strādā tautas interesēs

Septītais solis ir veicināt sabiedrībā domu, ka publiskojot dažādu amatpersonu personīgās sarunas, e-pastus, fotogrāfijas vai video, ir pavisam pieļaujami tiesiskā valstī, jo taču notiek cīņa par taisnību. Tātadd pieļaujams ir viss – arī savā īpašumā ilgstoši glabāt valsts noslēpuma saturošu informāciju, nesadarboties ar valsts institūcijām, kas varētu atklāt patieso sazvērestību, kā arī turpināt uzsvērt, ka likuma pārkāpumi uz atklāto iespējamo noziedzīgo darbību ir mazsvarīgi.

VIII Radīt masveida histēriju un aicināt tautu uz nemieriem

Visbeidzot astotais solis ir izvest tautu ielās un radīt masu nemierus. Pasniegt to kā iespēju tautai izgāzt neapmierinātību un dusmas par notiekošo valstī uz šim konkrētajam amatpersonām, aicinot to ar skaļiem saukļiem panākt valdības atlaišanu, kā rezultāta vara tiek patieso valsts nozadzēju pietuvinātiem politiskajiem spēkiem.

Iespējams, lasot par šo valsts nozagšanas plānu, saredzējāt līdzību ar valsti, kurā dzīvojat vai personām, kuras zināt, visbeidzot ar medijiem, kurus lasāt, taču nekad neiedomājāties, ka esat kļuvis par daļu no skandalozas afēras, kuru it kā notiekoša nozieguma ēnā cenšas īstenot žurnālisti. Taču viņiem neizdosies nozagt valsti, ja netiks īstenots pēdējais plāna punkts un tauta spēs atšķirt veselo saprātu no vājprāta, un atšifrēt žurnālistu mafijas patiesās intereses.

Ceram, ka valsts, kuru, iespējams, šobrīd grasās nozagt pāris žurnālisti, slēpjoties aiz varoņu sejām, neļaus sev kļūt par atklātas manipulācijas un alkatības upuri!

Piezīme. Publikācija sagatavota izglītojošos nolūkos, informācija sastādīta bez atsevišķām nozīmīgām detaļām, kas nepieciešamas šādas manipulācijas sekmīgai īstenošanai.