03/08/2022, Kategorija: Auto, Svarīgākais

Ansis Valdovskis - 2

Nesen Rīgā norisinājās pirmais kravas elektrotransportam veltītais pasākums Baltijas valstīs. Nozares eksperti un energokompāniju pārstāvji tajā norādīja, ka būtiskas pārmaiņas ceļā uz ilgtspēju notiks tikai tad, ja tiks radīta atbilstoša uzlādes infrastruktūra. Tam nepieciešamas ne tikai lieljaudas publiskās uzlādes stacijas, bet arī loģistikas centriem pielāgoti uzlādes risinājumi.

Auto pieslēgšana uzlādes punktam ir vien pēdējais solis garā apgādes ķēdē. Šī infrastruktūra ietver daudzus elementus, un viss sākas ar elektrības ražošanu. Tai var izmantot dažādas energonesējus, tostarp fosilo kurināmo un atomenerģiju. Var izmantot arī atjaunīgos resursus – ūdeni, vēju un sauli. Pēdējiem ir ārkārtīgi svarīga loma, plānojot pāreju uz ilgtspējīgu smago transportu, jo reālu nulles piesārņojumu var panākt tikai tad, ja kravas auto akumulatorus uzlādē zaļi.

Transporta nozare saskaras ar trīskāršu izaicinājumu

Scania uzlādes risinājumu un produktu izstrādes vadītājs Braņislavs Milosavļevičs norāda – lai gan starp degvielas uzpildes un elektrības uzlādes stacijām ir zināmas līdzības, uzlādes punktu efektivitāte un ierīkošanas izmaksas būtiski vairāk iespaido kravas elektroauto kopējo ekspluatācijas ciklu un šī cikla izdevumus.

Lai elektriskie lieljaudas transportlīdzekļi būtu efektīvi un ērti izmantošanā, ir svarīgas trīs uzlādes iespējas: attiecīgas iekārtas loģistikas centros, publiskās stacijas pie automaģistrālēm un iespējas rezervju papildināšanai galamērķī. Scania lēš, ka līdz 2025. gadam 80% pilsētās izmantojamo smago elektromašīnu tiks uzlādētas loģistikas centros. Tālsatiksmes pārvadājumiem šis īpatsvars būs mazāks un sasniegs aptuveni 65 procentus.

Tiesa, uzņēmumiem, kas plāno uzstādīt uzlādes iekārtas, nāksies saskarties ar nopietnu izaicinājumu. Ir nepieciešamas ne vien ātrās stacijas, bet arī mazākas jaudas lādētāji (Wallbox) un pat mobilās stacijas. Daži no šiem aparātiem ir visai dārgi, taču ilgtermiņā tie atmaksāsies. “Dārgas ir, piemēram, lieljaudas stacijas, taču, ja uzņēmums uzstādīs vairākas stacijas, tad būs gatavs jaunās paaudzes akumulatoriem, kas ar laiku nonāks tirgū. Tas ir prātīgs ieguldījums,” saka Braņislavs Milosavļevičs.

Eksperts pauž nožēlu, ka lielāku projektu īstenošana Eiropas valstīs ir diezgan ilgs process. Uzņēmuma darbības un elektrotīklu analīze, projekta sagatavošana, nepieciešamo atļauju iegūšana, kā arī iekārtu piegāde un uzstādīšana – tas viss var aizņemt no pusotra līdz diviem gadiem. Dažos gadījumos termiņš ir vēl garāks.

Elektrotīkla jauda ir sensitīvs temats

Iespēju uzstādīt un izmantot uzlādes iekārtas var ierobežot ne tikai finanses, bet arī elektrotīkla kapacitāte. Tā ir globāla problēma, ar kuru saskarsies ne tikai Baltijas valstis, bet arī citi reģioni. Piemēram, Zviedrijas ziemeļu daļā elektrotīkla kapacitāte ir visai liela, bet dienvidos tās trūkst.

“Ja elektrotīkla kapacitāte nav pietiekama, uzņēmums kādā brīdī vienkārši nevarēs uzlādēt savas mašīnas. Var būt arī, ka kapacitāte ir pietiekama, bet paša patērētāja enerģijas piegādes līgums nav noslēgts par pietiekami lielu jaudu. Arī šādā situācijā var rasties problēmas,” norāda Braņislavs Milosavļevičs.

Papildu sarežģījumus rada tas, ka loģistikas uzņēmums ir tikai viens no daudziem elektrības patērētājiem. Elektrotīklus nopietni noslogo pat tas uzņēmuma patēriņš, kas biznesam nepieciešams ikdienā, piemēram, lieljaudas iekārtām darbnīcā un automātiskajās automazgātavās. Šo negatīvo ietekmi var arī samazināt. “Uzņēmumi, kas saskaras ar enerģijas trūkumu, var sākt ražot elektrību neatkarīgi. Tikai tad būtu ieteicams iegādāties attiecīgas uzkrāšanas iekārtas. Starp citu, te var pietikt arī ar salīdzinoši nelieliem akumulatoriem, kas uzglabā enerģiju no atjaunojamiem avotiem. Uzkrāto pēc tam var izmantot jebkurā laikā,” stāsta speciālists.

Nav viena universāla risinājuma

Braņislavs Milosavļevičs atzīst, ka pāreja uz elektrificētu transportu uzņēmumiem radīs daudz jautājumu un katras kompānijas gadījumā atbildes var būt citas. Risinājumi būs atkarīgi no dažādiem faktoriem, tostarp no uzņēmējdarbības veida, satiksmes plūsmām un nākotnes plāniem. Kravas mašīnu enerģijas patēriņš būs ļoti līdzīgs, tāpēc vislielāko ekonomisko ieguvumu dod tieši efektīva uzlāde.

“Ja kravas auto tiks lādēts laikā, kad elektrības tarifs ir visaugstākais, ekspluatācija sadārdzināsies un palielināsies pakalpojumu izmaksas. No otras puses, transporta piespiedu dīkstāve nevar būt veids, kā samazināt izmaksas. Papildus tam ir jānodrošina akumulatoru ilgmūžība un transportlīdzekļa bojājuma gadījumā jāspēj ātri saņemt rezerves daļas. Viens no variantiem ir uzticēt to visu šo auto ražotājiem,” saka Braņislavs Milosavļevičs.

Scania pārstāvis norāda, ka kravas elektroauto lādes princips ir savādāks nekā citām mašīnām. Uzņēmumiem ir svarīgi enerģijas rezerves papildināt tieši tik daudz, cik nepieciešams konkrētam uzdevumam. Piemēram, ja mašīnas enerģijas patēriņš ir 1,3 kW/1 km un attālums līdz galamērķim ir 100 km, uzlādei nevajadzētu aizņemt vairāk par vienu stundu.

Enerģiju nepieciešamajā apjomā varētu nodrošināt jau šodien

Latvenergo elektrotransporta uzlādes tīkla vadītājs Ansis Valdovskis apliecina, ka uzņēmuma biznesa plānā 2022.–2027. gadam uzlādes infrastruktūra Baltijas valstīs ir viens no stratēģiskajiem uzdevumiem, un Latvenergo sola pievērst vairāk uzmanības arī smago transportlīdzekļu stacijām.

Ansis Valdovskis ir pārliecināts – pat ja viss sauszemes transports tiktu darbināts tikai ar elektrību, Baltijas valstu energoapgādes uzņēmumi jau tagad varētu apmierināt visas vajadzības. Latvijā elektrības patēriņš pašlaik ir aptuveni 7 teravati gadā, bet kravas elektroauto būtu nepieciešami tikai 1,4 teravati.

“Ziņkārības vadīti, veicām aprēķinus un noskaidrojām – ja šodien visu transportu darbinātu ar elektrību vien, enerģijas pietiktu. Runa nav tikai par vieglajiem elektroauto, bet arī par autobusiem, kravas mašīnām, vilcieniem un dažādiem citiem transportlīdzekļiem. Elektroenerģijas piegādātājiem tas nebūtu nekas īpašs,” norāda Ansis Valdovskis.

Pirms trīs četrām desmitgadēm, kad Latvijā darbojās lielās rūpnīcas, kopējais enerģijas patēriņš bija no 10 līdz 11 teravatiem. Tagad šāds līmenis netiktu sasniegts pat tad, ja tiktu elektrificēts pilnīgi viss transports.

“Ne mazāk interesants ir fakts, ka Latvijā, kur dominē iekšdedzes dzinēji, tiek patērēti aptuveni 15 teravati enerģijas, bet tikai 30 procenti tiek pārvērsti efektīvā darbā – kustībā. Pārejai uz elektrisko piedziņu pietiktu ar aptuveni 5 teravatiem,” norāda energoapgādes uzņēmuma pārstāvis.

566 skatījumi




Video

Lembergs: Sabiedriskos medijus kontrolē valdība, tāpēc mans viedoklis tur netiek atspoguļots

09/08/2022 | Autors: Labdien.lv redakcija

Latvijā tā saucamie sabiedriskie mediji patiesībā ir valdības mediji, sacīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) premjera amata kandidāts Aivars Lembergs. “Kam Latvijā pieder galvenie ziņu...

Lasīt tālāk
Video

Valdība akceptē energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma atbalsta pasākumus

09/08/2022

Lai uzlabotu mājokļa pabalsta pieejamību, dodot iespējas saņemt šo pabalstu lielākam cilvēku lokam ar augstākiem ienākumiem, par periodu no 2022. gada 1. septembra līdz 2023. gada 30. aprīlim...

Lasīt tālāk
Video

Kariņš pieļauj, ka valsts atbalsts energoresursu krīzē varētu pieaugt: Mums faktiski izvēles nav

09/08/2022 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Energocenu krīzē valsts atbalsts vēl pieaugs, intervijā Latvijas Radio sacīja premjers Krišjānis Kariņš (JV), norādot, ka plānots atbalsts arī uzņēmumiem. Pēc viņa teiktā, aktīvākas...

Lasīt tālāk
Video

Linkaits: Valstij nāksies dotēt “Latvijas dzelzceļu”

09/08/2022 | Autors: Jānis Lācis, Labdien.lv

Kravu tranzītā sliktākais scenārijs nav piepildījies, tomēr "Latvijas dzelzceļam" vajadzēs dotācijas, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” pastāstīja satiksmes ministrs Tālis...

Lasīt tālāk
Video

Lembergs: Tie, kas grib iet atvaļinājumā, lai iet prom no valdības

08/08/2022 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Ņemot vērā esošās problēmas valstī, tas nav pieņemams, ka valdības vadītāji uz mēnesi devušies atvaļinājumā, raidījumā "Veidosim mūsu valsti" sacīja Zaļo un zemnieku savienības...

Lasīt tālāk
Video

“Rīgas siltums” iesaka veikt energotaupības pasākumus mājokļos

08/08/2022 | Autors: Zane Grodiņa, Labdien.lv

Sagaidāms straujš cenu kāpums – apkure kļūs vēl dārgāka, tā šorīt TV3 atzina "Rīgas siltums" (RS) valdes loceklis Uģis Osis. Viņš atgādināja, ka šī gada 15. augustā stāsies...

Lasīt tālāk
Video

Ministrs: Valdība būs gatava domāt par papildu atbalsta pasākumiem energoresursu izmaksu kompensēšanai

08/08/2022 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Labklājības ministrs Gatis Eglītis (K) iesaka celt minimālo mēnešalgu, ja valsts sniegtais atbalsts apkures sezonā būs nepietiekami liels. Šorīt LTV raidījumā "Rīta Panorāma" Eglītis...

Lasīt tālāk
Video

Nedēļas sākumā vietām vasarīgs lietus, nedēļas otrajā pusē gaidāms sauss un karsts laiks

08/08/2022

Darba nedēļas sākumā gaisa masa virs Latvijas nemainīsies - naktis būs salīdzinoši vēsas, bet dienās termometra stabiņš pakāpsies vien pāris grādus virs +20° atzīmes. Nedēļas otrajā...

Lasīt tālāk
Video

Līgatnes dabas takas aicina piedzīvot Susuru vakaru

05/08/2022

Susuri ir Latvijas savvaļā mītoši zvēriņi, par kuriem ikdienā dzirdam pavisam maz, jo tie ir labi noslēpušies no svešām acīm. Susuru dzīve ir aizraujoša un iepazīšanas vērta, tāpēc...

Lasīt tālāk
Video

Indriksone: siltumapgādei nepieciešamais šķeldas apjoms Latvijā ir pietiekošs

05/08/2022

Latvijas siltumapgādei nepieciešamais šķeldas apjoms šai apkures sezonai ir pietiekošs. To vairākās tikšanās reizēs ar ekonomikas ministri Ilzi Indriksoni ir apliecinājusi gan Latvijas...

Lasīt tālāk