• Tweet

Kompetencēs balstītais mācību saturs pakāpeniski ienāk skolās – tas mainījis gan skolēnu, gan skolotāju darbu. Tā ietvaros mācību satura apguve notiek 3 līmeņos. Vairums vecāku gan satraukušies, ka pedagogi nav gatavi mācību satura izmaiņas reāli ieviest. Par pedagogu sagatavotību bažas jau iepriekš, pat pirms vairākiem gadiem, paudis arī Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Lembergs par šo jautājumu izteicies neskaitāmas reizes, norādot, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātais kompetenču pieejā balstītais izglītības modelis nav sagatavots un nebūs veiksmīgs.

To, ka mācību satura ieviešana būs sarežģīta, Lembergs brīdinājis jau pirms gadiem, kad vēl tikai tika spriests par jaunu pieeju mācībām vispārējās izglītības posmā.

Lembergs norādījis uz to, ka jaunajā mācību saturā ierakstītais neatbilst pašreizējām pedagogu prasmēm, bet valsts nedara itin neko, lai viņus sagatavotu jaunajam izglītības saturam.

Viņš skaidroja, ka ir tāda shēma, kur ir uzskaitīti obligātie priekšmeti, obligātie izvēles priekšmeti un izvēles priekšmeti.

“Kopumā no tā jaunā izglītības satura iznāk tā, ka skolēnam tiek vidusskolā piedāvāti 24 priekšmeti. Pirmais jautājums jau ir tāds, vai ir tik daudz pedagogu, kuriem ir attiecīgā kvalifikācija? Kuri ir gatavi šāda veida jaunos mācību priekšmetus pēc jaunā mācību satura mācīt? Vai tam ir nepieciešams metodiskais materiāls? Es jums varu atbildēt – nav. Nav tādu pedagogu, kuri būtu sagatavoti mācīt drāmu, kurā, kā es dzirdēju no [tā laika izglītības ministra] Kārļa Šadurska, mācīs arī publisko runu,” izteicās Lembergs, norādot, ka “tas, kas šobrīd ir skaisti sarakstīts jaunajā mācību saturā, neatbilst pedagogu prasmēm.”

“Tas, kas tur sarakstīts, jau nav kaitīgs, bet viena lieta ir tas, ko pacieš papīrs, bet otra – kam ir gatava izglītības sistēma, mācību iestāde, katrs pedagogs,” norādīja Lembergs, piebilstot, ka šobrīd nav izstrādāts ne dokuments, ne nodrošināti kursi, lai skolotāji apgūtu nepieciešamās prasmes.

“Es nesaku, ka skolotāji nevar sagatavoties, bet šobrīd tā gatavība ir ļoti zema,” jau pirms diviem gadiem norādīja Lembergs.

Arī tagad Ventspils mērs neatkāpjas no iepriekš paustā un uzskata, ka pēc pāris gadiem varētu nākties konstatēt, ka šī stikla kalna virsotne izglītībā nav sasniegta un tā vietā, lai būtu labāk izglītoti, bērni un jaunieši būs sliktāk izglītoti, jo viņi nebūs spējīgi apgūt to, ko no viņiem prasa.

Arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA ) brīdinājusi, ka plānojot un īstenojot pārmaiņu procesus izglītībā, nepieciešams nodrošināt atbilstošus materiāltehniskos resursus, cilvēkresursus un profesionālu atbalstu pārmaiņu īstenotājiem, citādi pārmaiņu ieviešana var būt apdraudēta.

Foto: F64