• Tweet

Krāpšanas mēģinājumi Latvijā ir kļuvuši par daļu no sabiedrības ikdienas – ar tiem pēdējā gada laikā saskārušies 86 % iedzīvotāju, liecina bankas Citadele aptauja. Turklāt 28 % respondentu norāda, ka krāpnieki viņus uzrunājuši vairāk nekā piecas reizes gada laikā.

Pārliecina pārdot mājokli un “ieguldīt drošībā”

Tikai 14 % iedzīvotāju atzīst, ka pēdējā gada laikā nav saskārušies ar krāpšanas mēģinājumiem. Krāpnieki prasmīgi izmanto aktuālas tēmas, finanšu tirgus svārstības un steidzamības sajūtu, lai radītu drošības ilūziju un panāktu ātru lēmumu pieņemšanu.

“Šogad redzam, ka krāpniecības shēmas kļūst arvien izsmalcinātākas un psiholoģiski mērķtiecīgākas. Līdztekus klasiskajiem datu izkrāpšanas scenārijiem, telefonkrāpšanā arvien biežāk parādās shēmas, kurās cilvēki tiek pārliecināti piedalīties it kā slepenās krāpnieku atmaskošanas “operācijās”, kuru ietvaros tiek pat pārdoti upuru nekustamie īpašumi un iegūtā nauda atdota krāpniekiem. Tāpat aktuālas ir investīciju krāpšanas shēmas, kur iedzīvotājus mudina ieguldīt zeltā, izmantojot sabiedrībā valdošo ekonomisko nenoteiktību, un nodot to “drošā glabāšanā” krāpnieku rokās,” saka bankas Citadele Krāpšanas novēršanas daļas vadītāja Līga Everte.

Visbiežāk uzrunāti darbspējas vecuma iedzīvotāji

Ar krāpniekiem īpaši bieži saskaras ekonomiski aktīvā sabiedrības daļa. Vairāk nekā piecas reizes gada laikā uzrunāti 31 % iedzīvotāju vecumā no 30 līdz 39 gadiem un tikpat – 50 līdz 59 gadu vecumā. Arī 40–49 gadu vecuma grupa bieži piedzīvo krāpšanas mēģinājumus.

Seniori (60–74 gadi) retāk norāda uz ļoti biežu saskarsmi, tomēr kopumā arī šajā vecuma grupā ar krāpniekiem saskārušies 86 % respondentu.

Salīdzinoši augstāks finansiālo zaudējumu īpatsvars novērojams jauniešu (18–29 gadi) un senioru (60–74 gadi) vidū. Savukārt 30–39 gadu grupa, lai gan visbiežāk saskaras ar krāpniekiem, visretāk cieš finansiālus zaudējumus.

Kā norāda bankā, izkrāptās summas nereti mērāmas tūkstošos vai pat desmitos tūkstošu eiro. Īpaši smagas sekas ir investīciju krāpšanas un tā saukto “glābšanas” scenāriju gadījumos, kad cilvēki tiek pārliecināti pārskaitīt ievērojamas summas vai pat uzņemties kredītsaistības.

Aktivizējas arī sezonālie krāpniecības viļņi

“Tuvojoties gada ienākumu deklarāciju iesniegšanas termiņam, var aktivizēties krāpniecības shēmas, kur iedzīvotāji saņem viltus ziņas it kā no Valsts ieņēmumu dienesta ar aicinājumu precizēt datus vai saņemt nodokļu pārmaksu. Šādas ziņas bieži satur saites uz viltotām mājaslapām, kur tiek izkrāpti personas dati un bankas piekļuves informācija,” norāda Līga Everte.

Drošība sākas ar vienkāršiem ieradumiem – nesteigties ar lēmumiem, neatklāt savus piekļuves datus, nekad nepārskaitīt naudu pēc sveša zvana vai e-pasta un vienmēr patstāvīgi pārbaudīt informāciju, sazinoties ar iestādi, izmantojot oficiālos saziņas kanālus.