Vai ātrie kredīti ir iegriba?
Visu šo nedēļu ritēja publisko paziņojumu sacensības gan starp valsts iestādēm un ātros kredītus izsniedzošām firmām, gan arī starp dažādām valsts iestādēm par to, kura puse labāk izprotot ātro kredītu izsniegšanas radītās problēmas.
Faktu un viedokļu publiskā apmaiņa beidzās ar mēnesi ilga pārdomu perioda izsludināšanu. Pēc 1. aprīļa Ekonomikas ministrija došot priekšlikumus ātrās kreditēšanas ierobežošanai un Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas personā vērtēs, vai tie ir likumu labojumu cienīgi.
Iepriekšējo publisko kampaņu pret ātro kredītu izsniegšanu valsts iestādes realizēja 2010. gada otrajā pusē. Tā izrādījās idejiskais pamats ierēdņu kolektīvās labklājības celšanai – kreditētāju licencēšanai, prasot par šādu pakalpojumu 50 tūkstošus latu ar tālāku licences pagarināšanu par 10 tūkstošiem latu gadā no katra kreditētāja. Valsts iestādes stāstīja viena otrai, ka tādā gadījumā kredītus izsniegšot tikai nopietni uzņēmumi, kas ievērošot arī valsts un sabiedrības intereses. Pirms pāris mēnešiem ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts sāka jaunu kampaņu, ka šīs intereses tomēr esot smagi cietušas. Viņš sola turpmāk vairs «nepieļaut iedzīvošanos uz visneaizsargātāko iedzīvotāju rēķina». Kā šāda iedzīvošanās vispār ir iespējama – kā iespējams gūt visaugstāko peļņu tieši uz to Latvijas iedzīvotāju rēķina, kuri patiešām ir vistrūcīgākie? Kā viņi spēj maksāt par kredītu tūkstošiem procentu gadā, kad sākotnējiem procentiem pierēķina soda, kavējuma un kredīta apkalpošanas maksas? «Uz tā rēķina, ka daži šīs soda sankcijas samaksā, nozare ir kļuvusi ārkārtīgi pievilcīga,» skaidro D. Pavļuts. Tomēr tiem jābūt tik tiešām dažiem gadījumiem, kad trūkumā dzīvojoši trūcīgi cilvēki pēc parādu piedzinēju pamudinājuma atceras par savu naudu aizmirstā bankas kontā. Ja principā maksātnespējīgas publikas kreditēšanas zaudējumi patiešām tiktu segti uz šādu gadījumu rēķina, tai būtu jau jāiznīkst bez valsts ierobežojumu palīdzības.
Līdzšinējās diskusijas par ātro kredītu nozari nav viesušas skaidrību par naudas apriti tajā. Tādā gadījumā nav pat saprotams, vai valstij patiešām jācenšas panākt, lai nabags nekādā gadījumā nespētu aizņemties 10 latus, bez kuriem ārsts neķersies klāt viņa sāpošam zobam. Valsts panākumi šādā gadījumā var izvērsties par vai nu vēl viena iedzīvotāja nāvi, vai 10 tūkstošu latu izdevumiem no medicīnas budžeta, lai izglābtu cilvēku ar sastrutojumu galvaskausā.
Avots: nra.lv /Arnis Kluinis
Vēl par tēmu:
Pārtikas atkritumu apjoms Latvijā joprojām liels – visvairāk to rodas mājsaimniecībās
Latvijā 2024. gadā radīti vairāk nekā 269 tūkstoši tonnu pārtikas atkritumu. Gadā vidēji viens iedzīvotājs saražo 144 kg pārtikas atkritumu. Jaunākie pētījuma dati liecina, ka vislielākais...
Lasīt tālākSprindžuks: Rīgas osta ir neatņemama pilsētvides un ekonomikas daļa
Rīgas osta ir pilsētas ekonomikas un infrastruktūras stūrakmens, kas stiprina Latvijas saikni ar pasauli. Sadarbība starp valsti, Pierīgas pašvaldībām, uzņēmējiem un ostas vadību ir būtiska,...
Lasīt tālākFaktiskā bezdarba līmenis jūnijā bez izmaiņām
2025. gada jūnijā faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,8%, un tas ir palicis nemainīgs, gan salīdzinot ar šā gada maiju, gan 2024. gada jūniju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālākMaijā tūristu mītnēs par 9,4% vairāk viesu nekā pirms gada
2025. gada maijā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 250,3 tūkstoši ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 9,4% pieaugumu pret 2024. gada maiju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Viesi...
Lasīt tālākAS “Augstsprieguma tīkls” tarifa izmaksas saglabāsies nemainīgas; tarifs elektroenerģijas lietotājiem nepieaugs
Trešdien, 16. jūlijā, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis tikās ar AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) vadības pārstāvjiem, lai pārrunātu AST tarifu projektu 2026.–2028. gadam....
Lasīt tālākLTRK indekss: Optimisms uzņēmēju vidū pieaug, cerības par uzņēmējdarbības vides uzlabošanos nedrīkst sagraut
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izvērtējot jaunākos LTRK indeksa datus par uzņēmēju noskaņojumu šī brīža ekonomiskajos apstākļos,...
Lasīt tālākLaikapstākļi pārbauda lauksaimniekus – kā pielāgoties?
Pēdējo mēnešu laikapstākļi būtiski apdraud vasarāju ražas – kā liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra informācija, Zemgalē un Kurzemē situācija ir labāka, bet...
Lasīt tālākVienota biļete vilcienam un Rīgas sabiedriskajam transportam
Ieviesta “Rīgas vienotā biļete” – jauns risinājums pasažieriem, kuri izmanto gan vilcienu pasažieru pārvadātāja Vivi pakalpojumus, gan “Rīgas satiksmes” transportu. Tā ļauj par...
Lasīt tālāk“Rail Baltica” dzelzceļa pamattrasē dota zaļā gaisma liela mēroga būvdarbiem
“Rail Baltica” projekta ieviesējs Latvijā – uzņēmums “Eiropas Dzelzceļa līnijas” – un “Rail Baltica” pamattrases būvnieks “ERB Rail” parakstījuši aktu par plaša mēroga...
Lasīt tālākKas interesē darba devējus? Atlases speciāliste sniedz ieteikumus, kā sagatavoties darba intervijai
] Veiksmīga intervija var kļūt par izšķirošu soli karjeras attīstībā, taču lai mērķtiecīgi un pārliecinoši sagatavotos darba pārrunām, būtiski jau iepriekš pārdomāt atbildes uz...
Lasīt tālāk