• Rīga
    Sunny
    25°C
     
15/07/2020, Kategorija: Izglītība, Sabiedrība, Svarīgākais
Autors: NRA.LV

still-life-851328_1920

Krišjāņa Kariņa valdība izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas personā ir apņēmības pilna līdz šā gada 1. septembrim ne tikai slēgt, bet pārdot 700 atlikušo skolu ēkas, lai par iegūto naudu nopirktu planšetdatorus pilnīgi visiem Latvijā atlikušajiem 215 tūkstošiem skolēnu.

Apņēmība ir laba lieta, bet tās rezultāti ir cita lieta. Šeit nosauktā mērķa sasniegšana varētu notikt ne 2020., bet 2030. gada 1. septembrī kaut vai tā vienkāršā iemesla dēļ, ka valsts ne līdz 1. septembrim, ne līdz nākamā gada 1. janvārim, ne līdz nākamā gada 1. septembrim, ne vēl tālākā nākotnē neatradīs pircējus ne 700, ne septiņām skolu ēkām. Toties Valsts kasē ir ieripojuši Covid-19 vārdā nosauktie eiro miljardi, kas ne tikai paver valdībai plašākas iespējas dažādiem manevriem, bet arī mudina saņemt drosmi šo manevru izpildei. Ļaunas mēles piebilst, ka nauda taču nav dota tāpat vien. K. Kariņam būšot jāatskaitās, ka viņa laikā par Covid-19 naudu Latvijā iznīcināts viss, kas te vēl bija palicis pāri no izglītības un dzimstības.

Nav nekādas vajadzības demonizēt ne K. Kariņu, ne I. Šuplinsku komplektā ar Jauno konservatīvo partiju (JKP). Viņi visi dara tikai to, ko darīt viņus piespiež situācija gan Latvijā, gan pasaulē. Jebkurš, kas tagad būtu viņi vietā, darītu tieši to pašu. Vienīgi tikai ne jebkurš cilvēks piekristu būt viņu vietā, ja jādara tas, kas viņiem tagad jādara.

Runājot par situāciju Latvijā, pietiek norādīt uz matemātikas mācīšanu Latvijas skolās. Protams, matemātika nav tieši tas pats, kas pamatskolas un vidusskolas izglītība kopumā. Tomēr šāds vienkāršojums ir pieļaujams, jo kopējā situācija ir tiešām tik vienkārša kā pirms pāris gadiem plašsaziņas līdzekļus minētais fakts, ka Latvijā tajā gadā augstskolas diplomu saņēmusi viena jauna matemātikas skolotāja. No tā izriet visvienkāršākā matemātiskā izteiksme, ka viens jauns matemātikas skolotājs katrai no skolām tiks piešķirts reizi 700 gados.

Lielas cerības tiek liktas uz administratīvi teritoriālo reformu, kas ļaušot daudz straujāk samazināt skolu skaitu, lai jau pārskatāmā nākotnē saīsinātu jauna skolotāja piegādes laiku katrai skolai līdz 600 un varbūt tikai līdz 400 gadiem.

Vēl citus risinājumus nācās meklēt tāpēc, ka diemžēl neizdodas skolēnu skaitu samazināt tik strauji kā skolu skaitu.

Uzreiz tika atmests priekšlikums palielināt matemātiku studējošo skaitu, jo Latvijā nav ne jauniešu, no kuriem savākt matemātiku mācīties un citiem mācīt gribošu un varošu studentu grupu, ne augstskolu, kur viņiem studēt. Starp visiem citiem priekšlikumiem labākais izrādījās priekšlikums nedarīt neko un gaidīt, kad risinājums atradīsies pats no sevis. Precīzāk sakot, kad, kā jau parasti, risinājums uzradīsies no ārzemēm. Tieši tā tas bija ar Pirmo pasaules karu un Otro pasaules karu, ar “perestroiku” nesenākā pagātnē un tā tas ir ar Covid-19 tieši tagad.

Visu cieņu šādiem risinājumiem par spēju uzrasties īstajos brīžos. Vēl pirms pāris gadiem skolas, skolotāji un skolēnu vecāki daudz stingrāk nekā šajā mirklī turējās pie pēdējo gadu desmitu prakses savākt vispirms pāri par 60, bet tagad pāri par 70 un 80 gadiem vecākus matemātikas un tāpat arī fizikas vai ķīmijas skolotājus un vismaz 1. septembrī uzstutēt viņus klases priekšā, lai viņi parunā vai nu par savu priekšmetu, vai par savu skaisto jaunību, ar ko pietiek mācību stundas iegrāmatošanai. Tikpat derīgi ir arī nedēļu ilgi kursi dziedāšanas skolotājiem, lai viņi varētu aizvietot neesošos matemātikas skolotājus. Proti, lai prastu nevis uz labu laimi, bet pilnīgi kompetenti nosaukt numurus lappusēm matemātikas un varbūt vēl citu mācību grāmatās, ko attiecīgās stundas laikā skolēniem izlasīt.

Pagaidām skolas vēl spēj sameklēt savus priekšmetus kaut cik pārzinošus un mācīt spējīgus skolotājus vismaz epizodiskam darbam. Viņu pienākums ir pirms 9. vai 12. klases eksāmeniem kaut tikai daļai skolēnu iemācīt ne gluži savu priekšmetu, bet iepriekšējo gadu eksāmenu uzdevumu veidus jeb secību, ar kādu jāpārveido attiecīgajā uzdevumā dotie skaitļi un citi simboli. Cik lielā mērā skolēnam izdodas atpazīt vai uzminēt līdzību starp vecajiem uzdevumiem un jaunajiem uzdevumiem, tik sekmīgi skaitās nokārtoti eksāmeni. Ticēsim, ka Latvijā pagaidām vēl masveidā nenotiek tā, ka vienīgā skolotāja kompetence būtu spēja kaut kā iegūt un pateikt priekšā skolēniem eksāmenu uzdevumu pareizās atbildes.

Uz vienādības 0=0 var balstīt apgalvojumu, ka jauniešu izglītības līmenis pēc visu, t.i., visu valsts skolu slēgšanas samazināšoties daudz nebūtiskāk, nekā izdevumi skolu uzturēšanai kopā par 800 miljoniem eiro šā gada cenās. Varbūt tikai astoņus miljonus gadā izmaksātu darbināt vienu lielu datoru, no kura tiktu pārraidīti attālināto mācību stundu materiāli visos priekšmetos visām klasēm. Labākajā gadījumā šajā pašā tāmē izdosies iekļaut gan datu apmaiņu, kurā katrs skolēns apliecinās savu atrašanos pie planšetdatora stundu laikā, gan 9. un 12. klašu atestātu izdrukāšanu un izsūtīšanu visiem, kuri spējuši pietiekami daudz reižu apliecināt savu atrašanos pie datora.

Vēl otrus astoņus, bet varbūt visus 80 miljonus eiro gadā valdoša koalīcija gatava atdot dažām it kā privātskolām, kas īstenībā būs vienīgās valsts uzturētās skolas tikai un vienīgi augstāko ierēdņu, politiķu un bagātnieku bērniem. Vienīgi tajās tiks saglabāta klātienes apmācība, dodot šiem skolēniem kaut jel kādu zināšanu un prasmju priekšrocības attiecībā pret valsts skolu atestātu saņēmējiem. Šādu naudas dalīšanas shēmu tapšanu valdošajā koalīcijā parāda Neatkarīgās 3. jūlija publikācija “JKP mēģina iedot miljonu savai favorītskolai“.

Pat ja klātienes un attālināto apmācību rezultāti neko daudz neatšķirsies pēc iegūto zināšanu daudzuma, skolas izslēgšana no bērnu un jauniešu socializācijas izraisīs būtiskas novirzes viņu uzvedībā. Te atliek vien atkārtot Elitas Veidemanes jau rakstīto, ka “bērni, sociālajā izolācijā tupēdami pie datoriem (vienalga – ar mācību vai izklaides mērķi), paliek par neatgriezeniskiem zombijiem”.

Lai cik vilinoša politiķiem būtu uz skolu slēgšanas rēķina iegūtās naudas sadalīšana, K. Kariņa valdība neuzņemtos šādu risku uz savu roku. Valdībai ir atstāta izvēle vai nu pašlikvidēties, vai uzņemties jauniešu un viņu vecāku uzvedības iegrozīšanu atbilstoši Latvijas iedzīvotāju lomai pārveidojumos, kādi jau sākti pasaules mērogā.

741 skatījumi




Video

Piedāvā GMI noteikt 109 eiro apmērā, bet vecuma pensijas bāzi celt līdz 163 eiro

07/08/2020

Labklājības ministrija rosina garantētos minimālos ienākumus (GMI) noteikt 109 eiro apmērā un vienlaikus ievērojami palielināt slieksni minimālajām vecuma un invaliditātes pensijām. Labklājības...

Lasīt tālāk
Video

Zini savas darba tiesības! Īpašs seminārs par darba tiesībām personāla speciālistiem, grāmatvežiem un uzņēmumu vadītājiem

07/08/2020 | Autors: Publicitātes materiāls

Darbā ir ne tikai pienākumi, bet arī tiesības. Darba tiesības skar ikvienu, kas grasās sākt strādāt vai jau ir nodibinājis darba tiesiskās attiecības. Lai arī ikviens no mums ir informēts,...

Lasīt tālāk
Video

Viņķele par algu pieaugumu mediķiem par 20%: Šis parāds ir jānokārto

07/08/2020 | Autors: Jānis Lācis, Labdien.lv

Šogad neizdarītais jeb nesegtais parāds mediķiem ar nepiešķirto pusi no plānotā algojuma pieaugumu jaunais algu modelis nekādi zem tepiķa nepaliek, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma”...

Lasīt tālāk
Video

LVSADA vadītājs: Šī sasaiste – algas būs tad, kad būs reformas, – ir hroniski nodeldēta mantra

07/08/2020

Valdība mediķiem pūš miglu acīs, intervijā "Neatkarīgajai" pauda Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītājs Valdis Keris. Keris atzina, ka LVSADA...

Lasīt tālāk
Video

Latvijā reģistrē 6 jaunus Covid-19 gadījumus

07/08/2020 | Autors: Labdien.lv

Latvijā aizvadītajā diennaktī reģistrēti seši jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informācija. Pēdējās 24 stundās veikti 2137...

Lasīt tālāk
Video

Viņķele pieļauj iespēju mainīt ar Covid-19 saistītos ierobežojumus

07/08/2020 | Autors: Zane Grodiņa, Labdien.lv

Pēc gaidāmajām brīvdienām tiks vērtēts, vai ar Covid-19 saistītie ierobežojumi ir mīkstināmi vai gluži pretēji - pastiprināmi, piektdien intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" sacīja...

Lasīt tālāk
Video

Līdz nedēļas beigām būs karsts laiks, bet nākamnedēļ pakāpeniski kļūs vēsāks

07/08/2020

Līdz nedēļas beigām virs Latvijas atradīsies anticiklons – daudzviet būs karsts un saulains laiks, informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Šonedēļ ievērojami...

Lasīt tālāk
Video

Unikāla iespēja apmeklēt semināru par pārtikas kvalitātes kontroles principu pielietošanu

06/08/2020 | Autors: Publicitātes materiāls

Mūsdienu pasaulē viena no būtiskākajām pārtikas uzņēmumu klientu un patērētāju prasībām ir produktu kvalitāte un drošums. Pārtikas drošības apdraudējumi var rasties jebkurā pārtikas...

Lasīt tālāk
Video

Uzņēmēji pauž trauksmi par kadastrālās vērtības pieauguma draudiem

06/08/2020

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera pauž satraukumu par kadastrālās vērtības vairākkārtējas palielināšanas un izrietoši arī nekustamā...

Lasīt tālāk
Video

Latvijā reģistrēti 18 jauni Covid-19 gadījumi

06/08/2020

Latvijā aizvadītajā diennaktī reģistrēti 18 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informācija. Pēdējās 24 stundās veikti 1829...

Lasīt tālāk