Uzsākts līgumu slēgšanas process ar depozīta iepakotājiem
Turpinot darbu pie depozīta sistēmas ieviešanas, SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” (DIO) uzsācis līgumu parakstīšanas procesu ar depozīta iepakotājiem par depozīta iepakojuma apsaimniekošanu un laišanu tirgū no 2022. gada 1. februāra, kad Latvijā darbību uzsāks depozīta sistēma. Jau noslēgti pirmie līgumi ar dzērienu ražotājiem SIA “Bauskas alus”, AS “Cido Grupa”, AS “Cēsu Alus”, AS “Latvijas Balzams”, AS “Aldaris”, AS “Tērvetes AL”, kā arī dzērienu iemportētājiem SIA “Maxima Latvija” un Citro zīmola pārstāvi SIA “Latvian Retail Management”.
Līdz š.g. 31. decembrim līgumi jāparaksta visiem depozīta iepakotājiem, kuri plāno laist tirgū produktus depozīta iepakojumā no 2022. gada 1. februāra. Apsaimniekošanas līgumi ar operatoru jāslēdz visiem tiem depozīta iepakotājiem, kuri kalendārā gada laikā saražo vai importē dzērienus depozīta iepakojumā ar kopējo iepakojuma svaru 150 kilogramu vai lielākā apjomā. Visi līgumi ar dzērienu iepakotājiem tiek slēgti ar vienādiem nosacījumiem.
“Depozīta apsaimniekošanas līgumu noslēgšana ir būtisks priekšnoteikums iepakotāja radītā iepakojuma apsaimniekošanai depozīta sistēmā. Šādi speram nākošo soli tuvāk efektīvas un ilgtspējīgas iepakojuma aprites ieviešanai valstī. Mūsu mērķis jau no paša sākuma ir bijis ieviest praksē pārbaudītu un drošu depozīta sistēmu, kas motivē iepakotājus izvēlēties pārstrādei un tādējādi arī videi draudzīgākus iepakojumus. Aicinu visus tos iepakotājus, kuriem likums nosaka dalību depozīta sistēmā un kuri vēl nav sazinājušies ar DIO, vērsties pie mums, lai uzsāktu līguma slēgšanas procesu. Rūpes par vidi ir visu dzērienu apritē iesaistīto pušu – ražotāju, tirgotāju un dzērienu patērētāju – atbildība,” stāsta Miks Stūrītis, SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs.
Iepakotājiem, kuri plāno laist tirgū produktus depozīta iepakojumā, uz dzēriena etiķetes būs jāizvieto speciāla depozīta sistēmas atpazīšanas zīme, kā arī jāmaina preces svītrkods. Ņemot vērā pārejas periodu, līdz 31.07.2022. būs atļauts tirgot arī dzērienus bez depozīta atpazīšanas zīmes, taču tos nodot depozīta sistēmā nevarēs. Savukārt ar 31. jūliju uz visu depozīta sistēmā iekļauto iepakojumu etiķetēm būs jāatrodas depozīta sistēmas atpazīšanas zīmei (vienreizlietojamais vai atkārtoti uzpildāmais (AU) iepakojums).
Balstoties uz Iepakojuma likuma 18.1 pantu, visiem depozīta iepakotājiem, kuri kalendārā gada laikā saražo vai importē dzērienus depozīta iepakojumā 150 kilogramu vai lielākā apjomā, ir pienākums slēgt līgumu ar depozīta sistēmas operatoru. Šī prasība tāpat attiecas uz visām izlejamā alus pārdošanas vietām, bāriem un veikaliem, kuros tiek tirgots izlejamais alus līdzņemšanai kādā no depozīta sistēmā iekļautajiem iepakojuma veidiem – PET vai stikla pudelēs. Visi iepakotāji, kuri plāno laist tirgū produktus depozīta iepakojumā no 2022. gada 1. februāra, ir aicināti pieteikties pie DIO, rakstot uz [email protected]. Plašāka informācija iepakotājiem par dalību depozīta sistēmā, kā arī depozīta iepakojuma apsaimniekošanas līgumu aktuālās versijas pieejamas www.dio.lv, sadaļā “Informācija iepakotājiem”.
2022. gada 1. februārī Latvijā uzsāks darboties vienota depozīta sistēma dzērienu iepakojumam. Depozīta sistēmā varēs nodot stikla, plastmasas (PET) un metāla (skārdenes) bezalkoholisko, visa veida alus un citu alkoholisko (zem 6%) dzērienu iepakojumus. Par katru nopirkto depozīta iepakojumu iedzīvotājam būs jāiemaksā depozīts 0.10 EUR apmērā, ko pēc iepakojuma nodošanas varēs saņemt atpakaļ, ja uz nododamā iepakojuma būs nolasāma speciālā atpazīstamības zīme un svītrkods, kā arī iepakojums būs iztukšots.
Vēl par tēmu:
Finanšu nozare aicina lauksaimniekus ārkārtējās situācijas laikā laikus vērsties pie bankām
Ņemot vērā Ministru kabineta 2025. gada 5. augusta lēmumu līdz šī gada novembrim izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā saistībā ar lietavu un plūdu izraisītajām sekām,...
Lasīt tālāk“Selga” paplašina sortimentu un pārsteidz ar divu jaunu garšu dubultajiem cepumiem
Latvijā iecienītākais cepumu zīmols “Selga” turpina attīstīt savu produktu portfeli un šajā sezonā iepazīstina ar gardiem jaunumiem “Selga Treat” cepumu kolekcijā – divām jaunām...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: Rīgas dome krīzes laikā liedz palīdzību lauksaimniekiem nogādāt ražu ostā
Laikā, kad lauksaimniecība piedzīvo smagu krīzi, Rīgas dome ir noraidījusi biedrības “Zemnieku saeima” lūgumu ražas novākšanas periodā – no 22. jūlija līdz 1. novembrim – atļaut...
Lasīt tālākAtis Švinka: dzelzceļš ir jāstiprina, lai mēs varētu nodrošināt iedzīvotāju mobilitāti
Šodien, 26. augustā, valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto rīkojumu par “Par apropriācijas pārdali”, kas paredz veikt 26 miljonu eiro maksājumu valsts publiskās lietošanas...
Lasīt tālākSpēcīga kaimiņu kopiena – daudzdzīvokļu ēku drošības balsts lielās krīzēs
Ikvienam cilvēkam ir vajadzīgas mājas – visdrošākā vieta pasaulē, kur justies labi. Diemžēl ziņu virsraksti nemitīgi atgādina, cik daudz dažādu nelaimju var piemeklēt civilo infrastruktūru:...
Lasīt tālākPlāno apturēt sīkpaku un paku sūtījumu plūsmu uz ASV
No 2025. gada 23. augusta VAS “Latvijas Pasts” uz nenoteiktu laiku ir spiests pārtraukt pieņemt sūtījumus, kas satur priekšmetus, jeb sīkpakas un pakas piegādei uz Amerikas Savienotajām...
Lasīt tālākLM skaidro plānotās izmaiņas Darba likumā attiecībā uz darba laiku
[caption id="attachment_35999" align="alignnone" width="300"] Business people in a meeting at the office[/caption] Valdība 19. augustā atbalstīja grozījumus Darba likumā, kurā tostarp ietvertas...
Lasīt tālākBūtiski audzis atsavināto degradēto būvju skaits
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2025. gada pirmajā pusgadā atsavinājusi 26 vidi degradētas būves 14 adresēs. To vietā nākušas 11 būves sešās adresēs. Salīdzinot ar 2024....
Lasīt tālākLikvidēs AS “Ventas osta”
Otrdien, 19. augustā, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Satiksmes ministrijas (SM) priekšlikumu izbeigt līdzdalību akciju sabiedrībā “Ventas osta”, to likvidējot. AS “Ventspils osta”...
Lasīt tālākValdība atbalsta grozījumus Darba likumā
Neskatoties uz sociālo partneru – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas – atšķirīgajiem viedokļiem vairākos jautājumos, kā arī to iespējamiem...
Lasīt tālāk