Uzsākts līgumu slēgšanas process ar depozīta iepakotājiem

Turpinot darbu pie depozīta sistēmas ieviešanas, SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” (DIO) uzsācis līgumu parakstīšanas procesu ar depozīta iepakotājiem par depozīta iepakojuma apsaimniekošanu un laišanu tirgū no 2022. gada 1. februāra, kad Latvijā darbību uzsāks depozīta sistēma. Jau noslēgti pirmie līgumi ar dzērienu ražotājiem SIA “Bauskas alus”, AS “Cido Grupa”, AS “Cēsu Alus”, AS “Latvijas Balzams”, AS “Aldaris”, AS “Tērvetes AL”, kā arī dzērienu iemportētājiem SIA “Maxima Latvija” un Citro zīmola pārstāvi SIA “Latvian Retail Management”.
Līdz š.g. 31. decembrim līgumi jāparaksta visiem depozīta iepakotājiem, kuri plāno laist tirgū produktus depozīta iepakojumā no 2022. gada 1. februāra. Apsaimniekošanas līgumi ar operatoru jāslēdz visiem tiem depozīta iepakotājiem, kuri kalendārā gada laikā saražo vai importē dzērienus depozīta iepakojumā ar kopējo iepakojuma svaru 150 kilogramu vai lielākā apjomā. Visi līgumi ar dzērienu iepakotājiem tiek slēgti ar vienādiem nosacījumiem.
“Depozīta apsaimniekošanas līgumu noslēgšana ir būtisks priekšnoteikums iepakotāja radītā iepakojuma apsaimniekošanai depozīta sistēmā. Šādi speram nākošo soli tuvāk efektīvas un ilgtspējīgas iepakojuma aprites ieviešanai valstī. Mūsu mērķis jau no paša sākuma ir bijis ieviest praksē pārbaudītu un drošu depozīta sistēmu, kas motivē iepakotājus izvēlēties pārstrādei un tādējādi arī videi draudzīgākus iepakojumus. Aicinu visus tos iepakotājus, kuriem likums nosaka dalību depozīta sistēmā un kuri vēl nav sazinājušies ar DIO, vērsties pie mums, lai uzsāktu līguma slēgšanas procesu. Rūpes par vidi ir visu dzērienu apritē iesaistīto pušu – ražotāju, tirgotāju un dzērienu patērētāju – atbildība,” stāsta Miks Stūrītis, SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs.
Iepakotājiem, kuri plāno laist tirgū produktus depozīta iepakojumā, uz dzēriena etiķetes būs jāizvieto speciāla depozīta sistēmas atpazīšanas zīme, kā arī jāmaina preces svītrkods. Ņemot vērā pārejas periodu, līdz 31.07.2022. būs atļauts tirgot arī dzērienus bez depozīta atpazīšanas zīmes, taču tos nodot depozīta sistēmā nevarēs. Savukārt ar 31. jūliju uz visu depozīta sistēmā iekļauto iepakojumu etiķetēm būs jāatrodas depozīta sistēmas atpazīšanas zīmei (vienreizlietojamais vai atkārtoti uzpildāmais (AU) iepakojums).
Balstoties uz Iepakojuma likuma 18.1 pantu, visiem depozīta iepakotājiem, kuri kalendārā gada laikā saražo vai importē dzērienus depozīta iepakojumā 150 kilogramu vai lielākā apjomā, ir pienākums slēgt līgumu ar depozīta sistēmas operatoru. Šī prasība tāpat attiecas uz visām izlejamā alus pārdošanas vietām, bāriem un veikaliem, kuros tiek tirgots izlejamais alus līdzņemšanai kādā no depozīta sistēmā iekļautajiem iepakojuma veidiem – PET vai stikla pudelēs. Visi iepakotāji, kuri plāno laist tirgū produktus depozīta iepakojumā no 2022. gada 1. februāra, ir aicināti pieteikties pie DIO, rakstot uz [email protected]. Plašāka informācija iepakotājiem par dalību depozīta sistēmā, kā arī depozīta iepakojuma apsaimniekošanas līgumu aktuālās versijas pieejamas www.dio.lv, sadaļā “Informācija iepakotājiem”.
2022. gada 1. februārī Latvijā uzsāks darboties vienota depozīta sistēma dzērienu iepakojumam. Depozīta sistēmā varēs nodot stikla, plastmasas (PET) un metāla (skārdenes) bezalkoholisko, visa veida alus un citu alkoholisko (zem 6%) dzērienu iepakojumus. Par katru nopirkto depozīta iepakojumu iedzīvotājam būs jāiemaksā depozīts 0.10 EUR apmērā, ko pēc iepakojuma nodošanas varēs saņemt atpakaļ, ja uz nododamā iepakojuma būs nolasāma speciālā atpazīstamības zīme un svītrkods, kā arī iepakojums būs iztukšots.
Vēl par tēmu:
Faktiskā bezdarba līmenis decembrī bija 7,1 %
2025. gada decembrī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 7,1 %, un kopš novembra tas palielinājies par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins. Salīdzinot...
Lasīt tālākVairāk nekā ceturtdaļa Latvijas uzņēmumu neuzskata kiberdrošību par prioritāti
Kiberuzbrukumu skaits pieaug un apdraudējumu līmenis 2025. gadā Latvijā bija augstākais kāds jebkad redzēts, ziņo CERT. Vienlaikus vēl aizvien ir uzņēmumi, kuriem kiberdrošības jautājumi...
Lasīt tālākRīgas, Liepājas un Ventspils ostās 2025. gadā pārkrauti 32,15 miljoni tonnu kravu
2025. gadā Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās pārkrauti 32,15 miljoni tonnu kravu. Saskaņā ar ostu datiem Rīgas ostas termināļos kopā pārkrauti 16,75 miljoni tonnu kravu, Ventspilī 8,53...
Lasīt tālākVeikalā “Mere” izņem produktus ar beigušos derīguma termiņu
Pārtikas un veterinārais dienests SIA “Latprodukti” pārtikas tirdzniecības vietā “MERE”, Līksnas ielā 9a, Rīgā, no tirdzniecības izņēmis dažādus gaļas produktus ar beigušos...
Lasīt tālākBaltijas pētījums: cilvēki vēlas strādāt organizācijā ar labu reputāciju un talantīgiem kolēģiem
[caption id="attachment_34652" align="alignnone" width="300"] Being part of a white collar environment[/caption] Nozīmīgākie motivējošie faktori Baltijā, kas nosaka darba devēja izvēli, ir uzņēmuma...
Lasīt tālākStājas spēkā jauns rotaļlietu drošuma regulējums
2026. gada 1. janvārī Eiropas Savienībā (ES) ir stājies spēkā jauns rotaļlietu regulējums, kas ievērojami pastiprinās prasības rotaļlietu drošībai un aizsardzībai. Eiropas parlamenta...
Lasīt tālākNegūstot atbildes uz jautājumiem, pasažieru pārvadātāji pamet tikšanos ar satiksmes ministru
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija un pārvadātāji šodien pameta tikšanos ar satiksmes ministru Ati Švinku, jo neieguva apliecinājumu ministra izpratnei par nozares problēmām un...
Lasīt tālākVairumā pārbaudīto kosmētikas piedāvājumu internetā trūkst obligātās informācijas
Ņemot vērā, ka kosmētikas līdzekļu tirdzniecība arvien biežāk notiek tiešsaistē, 2025. gadā Veselības inspekcija veica tematisko kontroli, pārbaudot, kāda informācija par kosmētikas...
Lasīt tālāk6. janvārī stājas spēkā vienotais būves reģistrācijas pakalpojums – ātrāka, lētāka, digitāla būvju reģistrācija
No otrdienas, 2026. gada 6. janvāra, iedzīvotājiem un uzņēmējiem pieejams vienotais būves reģistrācijas pakalpojums, kura ieviešana būtiski samazinās birokrātisko slogu, vienkāršos pakalpojumu...
Lasīt tālāk92 % sieviešu savu finansiālo neatkarību uzskata par būtisku, 38 % ir galvenās pelnītājas ģimenē
Jaunākais “Novatore dzimumu līdztiesības barometrs” liecina, ka 92 % sieviešu ir svarīga sava finansiālā neatkarība, 38 % sieviešu atzīst, ka ir galvenās pelnītājas ģimenē.1 Starptautiskajā...
Lasīt tālāk