• Tweet

Kopš pagājušā gada visā Eiropā noteikta vienota sodu politika uzņēmumiem, kas māna un krāpj patērētājus. Latvijā jaunā kārtība kavējas. Lielie uzņēmumi uzstāj, ka lielos sodus jāpiemēro tikai tiem, kas strādā vairākās valstīs, bet par pārkāpumiem pret Latvijas iedzīvotājiem, sankcijām jābūt mazākām, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Pirms trim gadiem Eiropas Komisija un Parlaments apstiprināja tā saukto Omnibusa direktīvu. Tās mērķis ir palielināt patērētāju aizsardzību Eiropā un noteikt līdzīgu sodu politiku par negodīgu komercpraksi. Direktīvā noteikts, ka par smagākajiem pārkāpumiem sodam jābūt 4% no uzņēmuma pagrozījuma. Valstis var noteikt arī lielākas sankcijas, bet ne zemākas. Taču tas attiecas tikai uz pārrobežu darījumiem. Cik bargi sodīt negodīgus uzņēmumus, kuru klienti ir cietuši pašu valstī, ir nacionālo valdību un parlamentu ziņā.

Eiropas noteikumi Latvijas likumos bija jāievieš jau līdz pagājušā gada maijam, bet tas vēl nav izdarīts. Ekonomikas ministrijas piedāvājums ir attiecībā uz gadījumiem, kur cietušie ir tikai patērētāji Latvijā, noteikt mazāku sodu.

Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Andris Čuda pauž: “Mēs esam saņēmuši vēstuli no Eiropas Komisija, ka, ja tuvāko divu mēnešu laikā neredzēs virzību šiem noteikumiem, tad viņi piemēros mums soda sankcijas, sāksies pārkāpuma procedūra.”

Patlaban Latvijā maksimālais sods par smagiem pārkāpumiem ir 100 000 eiro. Aprīlī Ekonomikas ministrija valdībā iesniedza grozījumus, paredzot, ka uz pārrobežu pārkāpumiem soda griesti būs Eiropas prasītie 4% no apgrozījuma, bet valsts iekšienē – 200 000 eiro, tātad divreiz vairāk nekā līdz šim.

Bijušais tieslietu ministrs (“Konservatīvie”) Jānis Bordāns (2022. gada 12. aprīļa valdības sēde) norāda: “Kāpēc tas uzņēmums, kurš kaut ko nedaudz pārdod Lietuvā, viņam ir citas kvalifikācijas attiecībā uz sodiem, bet tas, kurš 100% Latvijā strādā, piemēram, tie ir arī “Tet” un “Latvenergo”, tādi uzņēmumi.”

“Šis ir patērētāju likums, nozaru aizsardzībai ir daudz, daudz, daudz likumu. Šis ir vienīgais vai viens likums, kas aizstāv patērētāju tiesības,” pauda Bijušais finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”).

“Es jūtu, ka Ekonomikas ministrija, gatavojot šo likumprojektu ir nostājusies nevis patērētāju, bet komersantu pusē,” sacīja bijušais satiksmes ministrs Tālis Linkaits (“Konservatīvie”).

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) norāda: “Mēs lūdzam vēlreiz Ekonomikas ministrijai, piemēram, ar Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju vēl pastrādāt, es domāju, ka te varēs atrast kopīgu valodu.”

Trīs mēnešus vēlāk valdībā nonāca izlabota versija, kur pārkāpumiem valsts robežās noteica griestus 300 tūkstošus. To valdība apstiprināja bez diskusijām.

Nākamnedēļ Saeimas Tautsaimniecības komisija likumu skatīs galīgajā lasījumā. “Nacionālā apvienība” atbalsta mazākus sodus uzņēmējiem, kas strādā tikai vietējā tirgū. “Jaunā Vienotība” un “Progresīvie” grib vienotu sistēmu visiem. Pārējās partijas, ieskaitot koalīcijā esošo “Apvienoto sarakstu” vēl svārstās.

Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja Linda Matisone (“Apvienotais saraksts”) norāda: “Mēs uzklausījām visas iesaistītās puses, tai skaitā uzņēmēju pārstāvjus – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvjus, Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvjus, mēģināsim rast kādu kompromisu.”

“Nekā personīga”: “Jūsu lēmums būs komisijas sēdē nevis pirms tam?”
Matisone: “Tieši tā.”

Saeimas Tautsaimniecības komisijas sekretārs Mārtiņš Felss (“Jaunā Vienotība”) norāda: “Mēs droši vien paliekam pie tā varianta, kuru ir piedāvājis [Saeimas] Juridiskais birojs un Tieslietu ministrija.”

“Nekā personīga”: Respektīvi, to, ka visiem ir vienāds regulējums.
Felss: “Es domāju, ka tas būtu pareizākais risinājums, lai mūsu patērētājam arī aizsardzība būtu pietiekami plaša un analoģiska kā citiem Eiropas valstu iedzīvotājiem.”
Arnolds Jātnieks, Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāts (“Nacionālā apvienība”): “Ja mēs visi strādājam godīgi savu darbu, tad nav svarīga tā summa. Redzēsim, kāds būs [Saeimas] Juridiskā biroja slēdziens, es domāju, ka tai summai nav nozīmes.”
“Nekā personīga”: Tomēr būs jāizšķiras…
Mārtiņš Felss, Saeimas Tautsaimniecības komisijas sekretārs (“Jaunā Vienotība”): “Es domāju, ka mums jau nevajag būt savādākiem nekā Zviedrija vai citas kaimiņvalstis, droši vien jābūt līdzīiem nosacījumiem kā tas ir citu Eiropā.”
“Nekā personīga”: “Jūsuprāt tā nav diskriminācija pret Latvijas iedzīvotāju?”
Mārtiņš Felss, Saeimas Tautsaimniecības komisijas sekretārs (“Jaunā Vienotība”): “Es domāju, ka noteikti nē.”

Uzņēmēju organizāciju un Ekonomikas ministrijas arguments ir tāds, ka kaimiņvalstīs arī eksistē divas atšķirīgas sodu sistēmas. Tiesa gan, deputāta Jātnieka pieminētajā Zviedrijā rudenī Eiropas smagie sodi attiecināti uz visiem uzņēmumiem.

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas valdes loceklis Andrejs Vanags pauž: “Šie jaunie noteikumi palielina spiedienu uz komersantu, liek rīkoties atbildīgāk. Ja mēs runājam par tiem jaunajiem [noteikumiem], kuri tagad tiek piedāvāti, tā ietekme būs diezgan ierobežota, pavisam neliela, jo maksimālo sankciju palielinājums ir diezgan neliels. Un, ja mēs skatāmies uz tiem nodarīto zaudējumu apjomiem, kur ir miljoni, tad ietekme nebūs liela.”

Mūsu bažas, kas saistītas ar šo likumprojektu, nav saistītas ar parasto uzņēmēju, kurš, visticamāk, sadarbosies ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru un visas savas attiecības sakārtos. Stāsts ir par lielajiem uzņēmējiem, kas izdarot milzīgus pārkāpumus, nodarot patērētājam lielus zaudējumus, netiek motivēti sadarboties ar iestādi, ātrāk novērst pārkāpumu un turpmāk vairs nepieļaut pārkāpumus.

Vislielākie pārkāpumi līdz šim konstatēti ātro kredītu kompānijām. Vienā gadījumā uzņēmums ik mēnesi iekasēja neadekvāti lielas summas no klientiem par maksātspējas vērtēšanu, kā arī kredītu pagarināšanu. No tā nopelnīja vairāk nekā divus miljonus eiro. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs piemēroja 90 000 eiro sodu. Citā gadījumā sodus piemēroja astoņām ātro kredītu firmām. Tās ar pārmērīgām pagarināšanas maksām iekasēja vairāk nekā piecus miljonus eiro, bet sodi bija no 3000 līdz 80 000. Piespiedu zemes nomas sāgā negodprātīgo uzņēmumu sodīja ar 50 000 sodu. Arī firmai, kas pie lielveikaliem apkalpo it kā bezmaksas stāvvietas un no visiem, kas aizmirsa reģistrēties, iekasēja 35 eiro līgumsodu, bija jāmaksā 50 000. PTAC gan atzīst, ka īpaši uzlabojumi ar stāvvietām arī pēc soda nav notikuši.

“Būtiskas izmaiņas nav veiktas soda naudām. Ja nemaldos, samazināja šo soda naudu par pieciem eiro praksē. Mūsu skatījumā tā tāpat nav atbilstoša un pamatota, arī tiesa to ir atzinusi,” norāda Patērētāju tiesību aizsardzības centra vadītāja Baiba Vītoliņa.

Faktu, ka centrs nevienā gadījumā nav piemērojis maksimālo 100 tūkstošu sodu, uzņēmēju organizācijas un Ekonomikas ministrija min kā argumentu, ka griestus palielināt nav īpašas vajadzības. Patērētāju aizsardzības centrs gan uzsver, ka tam pēc likuma sods jāsamazina, piemēram, ja uzņēmums pārtrauc pārkāpumu, sadarbojas ar iestādi.

Baiba Vītoliņa norāda: “Kas ir atbilstošs sods mazākam uzņēmumam, bet lielam uzņēmumam, kurš var nodarīt būtisku kaitējumu patērētājam, šis sods nereti var būt mazāks nekā ieguvums, ko uzņēmums var iegūt no izdarītā pārkāpuma. Tas ir izdevīgi pārkāpt un netikt sodītam.”

“Loģiski būtu, ka sankciju sistēma veidot pēc principa, jo smagāks pārkāpums, jo smagākas sekas, jo mēs nevēlamies pieļaut smagus pārkāpumus, bet šajā gadījumā mēs nez kāpēc vēlamies darīt otrādi,” teica Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas valdes loceklis Andrejs Vanags.

Latvijas likumdevējam piedāvā novērtēt Latvijas patērētāju intereses zemāk nekā citu valstu patērētāju intereses. Ja tas ir Latvijas patērētājs, tad tas nav tik liels pārkāpums – pēc definīcijas. Neatkarīgi no tā, cik daudz patērētāji ir cietuši, kādas summas viņi ir zaudējuši, tas nav būtiski, jo tas ir Latvijas patērētājs.

Pret lielākiem sodiem vietējiem uzņēmumiem ir Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Daba devēju konfederācija. Viņi apgalvo, ka pretējā gadījumā pasliktināsies uzņēmējdarbības vide.

“Šis likumprojekts skar uzņēmējdarbības un investīciju vidi Latvijā. Mēs esam uzrakstījuši četrus dažādus atzinumus ar saviem priekšlikumiem, jo mēs tiešām rūpējamies par to, lai uzņēmējdarbības vide un investīciju vide būtu prognozējama Latvijā,” norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Ilona Kiukucāne.

“Nekā personīga”: “Vai, jūsuprāt, atšķirīga pieeja pret ārvalstu iedzīvotājiem un mūsu pašu iedzīvotājiem – vai tas konceptuāli ir labi?”

Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Ilona Kiukucāne: “Protams, ka tas nav labi. Bet te arī jāskatās, vai uzņēmums, kas īsteno šādu praksi, to dara vienā valstī vai visā Eiropas Savienībā, vai tā ir globāla ķēde. Mēs šeit visbiežāk saskaramies ar nacionāla līmeņa spēlētāju pārkāpumiem.”

Arī uzņēmēju vidū ir atšķirīgi viedokļi. Ārvalstu investoru padome uzskata, ka dalīšana diskriminēs tos, kas strādā ārpus valsts robežām. Tā arī veicinās agresīvu un maldinošu komercpraksi pašu mājās.

“Komercprakse, kas tiek izvērsta plašākā teritorijā, iet pēc lielākiem sodiem. Te ir jautājums, vai ārvalstu uzņēmumi, kas skatās uz Latviju kā uz noieta tirgu vai biznesa vietu, vai viņiem būtu jāveido savu komercpraksi atbilstoši nacionāliem sodiem vai arī tomēr vienoti,” pauda Ārvalstu investoru padomes Godīgas konkurences apakšgrupas vadītājs Māris Butāns.

Aiz kameras iesaistītās puses min, ka liela ietekme Ekonomikas ministrijas nostājā ir lielo valsts kapitālsabiedrību viedoklim. Datu valsts inspekcija nesen “Tet” piemērojusi 1,2 miljonu eiro sodu. Tādu instrumentu arī PTAC rokās lielās kompānijas nevēlas redzēt.

“Mēs esam saņēmuši vēstuli no Eiropas Komisija, ka, ja tuvāko divu mēnešu laikā neredzēs virzību šiem noteikumiem, tad viņi piemēros mums soda sankcijas, sāksies pārkāpuma procedūra,” pauda Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Andris Čuda (“Nacionālā apvienība”).

“Nekā personīga”: Tur nesanāk interešu konflikts?
Čuda: “Es neņemos komentēt par interešu konfliktu, jo neesmu skatījies to šādā griezumā.”
“Nekā personīga”: Vai “Tet” intereses ņemat vērā?
Čuda: “Mēs, izstrādājot normatīvos aktus, ņemam vērā kopējo valsts politiku, nevis kāda uzņēmuma vai kapitālsabiedrības intereses.”

“Tet” “Nekā personīga” rakstiskā atbildē komentēja, ka nostāja pret lielākiem sodiem nav nekāds īpašs viedoklis, un tas sakrīt ar citiem uzņēmēju organizāciju biedriem.