• Tweet

Šodien, 14. septembrī, augstākā līmeņa domēna lv reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas turētājs NIC ir izplatījis paziņojumu uzņēmējiem, aicinot tos savlaicīgi reģistrēt savas mājaslapas nosaukuma latvisko versiju (ar garumzīmēm un mīkstinājuma zīmēm), pirms to ir paspējis kāds cits.

NIC norāda, ka pēdējā gada laikā ir dubultojies latvisko domēna vārdu skaits un šo strauji pieaugošo interesi izmanto arī domēnu investori, kuri aktīvi reģistrē un, iespējams, otrreizējā tirgū par daudz dārgāku naudu pārdod šos latviskos domēna vārdus.

Juridiskā un patentu biroja “Komercbirojs” pārstāvis Andris Bērziņš, komentējot NIC paziņojumu, uzsver, ka domēna vārda lietošanas tiesības iegūst tas, kurš pirmais to reģistrējis, līdz ar to tā saucamajiem domēnu investoriem neko nevar pārmest. To gan nevarot teikt par uzņēmējiem, kuri savlaicīgi nav izmantojuši iespēju reģistrēt arī latvisko domēnu.

“Ja kādam jāpateicas par šo sarežģīto situāciju ar latviskajiem domēniem, tad tikai un vienīgi uzņēmējiem, kur nav pietiekami cienījuši latviešu valodu. Ir pagājuši 17 gadi, kopš ikviens var reģistrēt latviskos domēnus. Ja šo gadu laikā tas joprojām nav izdarīts, tad var teikt, ka uzņēmēju bezatbildība un nekompetence tiem šobrīd ir pilnā mērā atspēlējusies,” uzsver A. Bērziņš.

Tāpat viņš norāda uz to, ka uzņēmējiem bija iespēja piereģistrēt arī vārdisko preču zīmi LR Patentu valdē visās iespējamās klasēs, kā rezultātā nevienam domēnu ar šādu nosaukumu nebūtu tiesības lietot.

“Skaidrs, ka latvisko domēnu vārdi nemaksā tik dārgi, lai šādu iespēju vienkārši neizmantotu – tie ir tikai 8,47 eiro gadā. Ja NIC norāda, ka otrreizējā tirgus cenas svārstās no 500 eiro līdz pat 15 000 eiro, tad man gribētos teikt, ka uzņēmējs būs tikai ieguvējs, ja viņam izdosies sev vēlamo domēnu otrreizējā tirgū vispār iegādāties,” turpina A. Bērziņš.

Viņš pieļāva, ka, ņemot vērā izraisīto ažiotāžu, domēnu investori varētu atteikties šos domēnus pārdot vispār. “Tam, kurš ir reģistrējis kāda uzņēmuma latvisko domēna vārdu, nav nekāda pienākuma pārdot to tālāk. Neviens likums to nenosaka. Protams, uzņēmumi, kas nav paguvuši reģistrēt savu domēnu arī latviski, būs situācijas zaudētāji, bet, iespējams, tas mudinās viņus turpmāk daudz nopietnāk attiekties pret tādiem saviem nemateriāliem aktīviem kā preču zīmes un interneta domēni,” norāda A. Bērziņš.

Vaicāts, ko darīt uzņēmumiem, kuru latvisko domēnu piereģistrējis kāds cits, Bērziņš norāda, ka atliek tikai divi varianti – vai nu vienoties ar domēna esošo lietotāju par domēna iegādi, vai arī samierināties ar esošo situāciju, kad necieņa pret latviešu valodu tiem dārgi atspēlējusies.