• Tweet

Aprīļa vidū Latvija beidzot plāno saņemt pietiekami daudz vakcīnu, lai potēšanu sāktu masveidīgi. Daudzi no apturētajiem sporta un izstāžu biznesiem gribēja, lai vakcināciju organizē viņu telpās, taču izvēlējās divus. Zaudētājiem iepirkuma norisē radušās aizdomas, ka amatpersonas savu izvēli izdarījušas vēl pirms konkursa un prasības pielāgotas diviem pasākumu organizatoriem “Atta” un “BT1”.

Līdz šim Latvijā injicēti tikai 100 000 Covid-19 vakcīnas devu. Otrajā ceturksnī Latvija cer saņemt jau 1,7 miljonus. Tā būs iespēja panākt pārējās Eiropas valstis, taču jābūt gataviem potēt, tiklīdz vakcīnas būs klāt. Valdības sēdē pagājušajā nedēļā nebija skaidrības, kā to izdarīt. Masu vakcinācijas vietas vēl nebija zināmas, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”. Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa skatījumā masu vakcinācijas centriem ir jābūt gataviem 1. aprīlī.

Vakcinācijas punkti būs visā Latvijā teritorijā pašvaldību sporta centros un koncertzālēs. Bet Rīgā vēl nomās divus īpaši lielus privātus centrus. Tur katrā vakcinēs 20 tūkstošus cilvēku nedēļā. Nomas izvēlei apsvēra piecus objektus.

11. marta sēdē apspriestie privātie centri:

Volvo halle
Izstāžu centrs Ķīpsala
”Atta Centre”
”Fantadroms”
Skonto halle

Paši savu kandidatūru pieteica “Playoff” arēnas vadītāji. Šī vieta vakcinācijas plānotāju radaram bija paslīdējusi garām.

“Playoff” arēnas valdes loceklis Kristofers Ritovs norāda: “Ik dienas, bez pārtraukuma drošos un modernos apstākļos vienuviet mēs jau aprīlī varam nodrošināt 34 vakcinācijas kabinetus, kur katrs no tiem ir vismaz 25 kvadrātmetrus liels.”

Zāles futbola arēna tika atklāta pagājušā gada rudenī, un pandēmijas dēļ tā īsti darbu nav sākusi. Halles komanda uzrunāja vairākus veselības centrus un ekspertus un kopā izdomāja, kā varētu potēt 62 tūkstošus cilvēku mēnesī. Plānu februārī nosūtīja visām atbildīgajām iestādēm un amatpersonām. Bija sarēķinājuši, ka varētu pat strādāt tikai par tarifu, ko valsts maksā vakcinācijas kabinetiem – vidēji 9 eiro par katru poti. Ritovs apgalvo, ka jēgpilna komunikācija ar valsts pusi tā arī nav notikusi.

Vakcinācijas birojs izlēmis atsevišķi nomāt vietas un atsevišķi – mediķus, kas tajās strādās. Tikai pagājušajā nedēļā “Playoff” izdevās pievērst Veselības ministrijas uzmanību, un saņemt uzaicinājumu piedalīties vakcinācijas vietu konkursā.

“Tirgus izpētē tiek prasīta vakcinācijas jauda no 160 līdz 320 vakcinācijas epizodēm stundā. Tam vajadzīgas astoņas komandas. Mēs varam redzēt septiņus futbola laukumus, un mēs redzam šo kafejnīcas zonu, mēs iegūstam astoņas vietas, kur strādāt. Katrs laukums ir 220 kvadrātmetru liels. Tas nozīmē, ka mēs, neko nepielāgojot, četriem brašiem puišiem pastrādājot četras stundas, pārnēsājot galdus un krēslus, ar iekārtošanas izmaksām nulle eiro 160 vakcinācijas epizodes stundā. 320 vakcinācijas epizodes stundā nozīmē, ka mums ir jādubulto šī te jauda, ko mēs izdarīsim, mēs pavisam vienkārši novilksim vienu metāla trosi, novilksim otru metāla trosi,” norāda Ritovs.

Esošais iekārtojums zālē esot perfekts, lai ar minimāliem izdevumiem to pārtaisītu par vakcinācijas centru. Ritovs uzskata, ka citās hallēs būs lieli iekārtošanas izdevumi. Taču Veselības ministrijas eksperti apsekot potenciālās vakcinācijas vietas pirms lēmuma pieņemšanas nedevās.

Uz vakcinācijas centru konkursu pieteicās astoņas vietas. Izvēlējās lielākās: izstāžu zāli “BT1” Ķīpasalā un konferenču centru “Atta” Krasta ielā. Centrus nomās aprīlī un maijā, ja būs vajadzība, līgumus var pagarināt līdz augustam.

“Atta” ir Baltijā lielākais konferenču centrs. Par tā iznomāšanu valsts maksās 45 ar pusi tūkstošus eiro mēnesī. Vēl 12 tūkstošus centrs vēlas saņemt par telpu dezinfekciju un uzkopšanu.

Izstāžu zāle “BT1” pieteikusi vienu no izstāžu kompleksa ēkām par pārsteidzoši zemu cenu – 29 tūkstošiem, vēl pierēķinot aptuveni piecus tūkstošus par elektroenerģiju.

Izstāžu halles ”BT1” direktors Jānis Zvirbulis norāda: “Tā kā šī nepieciešamā kapacitāte ir attiecīgi tikai, kas ir lielāka 5000 kvadrātmetriem, šī zāle ir 6700 kvadrātmetri ar četriem ieejas blokiem, kas ir neatkarīgi viens no otra. Tad loģiskākais šis novietojums un pie piedāvātās telpas ir šīs.”

Vakcinācijas projekta biroja vadītāja Eva Juhņēviča uzsver – tiklīdz būs pieņemts lēmums un mēs nokļūsim tajās telpās iekšā, tad attiecīgi tiek pēc tās shēmas, kas ir standarta shēma, kādiem visiem šiem centriem ir jāizskatās, tad attiecīgi tiks arī plānots un tiks rēķināts, un tad jau mēs tālāk informēsim, cik katrs centrs ir izmaksājis.”

Nemāku komentēt, jo šādu pieprasījumu nav bijis. Mēs to visu varam izdarīt, arī ikdienā mēs to darām, gan šī sadalošās apbūves sienas, ko mēs varam izbūvēt, plūsmu vadība, papildu komunikāciju izveidošana, reklāmas, cilvēki, kas reģistrē, kontrolē. Iespējas ir ļoti plašas, bet šobrīd tāda pieprasījuma nav.

Vakcinācijas birojs centru iepirkumā noteicis prasību – tiem jābūt vismaz piecus tūkstošus kvadrātmetru plašiem. Tas automātiski atsijā piecus no astoņiem pieteiktajiem centriem. Tāpat tas izslēdz arī valstij pierošās telpas, piemēram, Gaismas pili. Taču “Playoff” arēnas vadītājs apgalvo, ka plānotajam potēšanas vērienam tik plašas telpas nemaz nav vajadzīgas.

“Izdalot šos te pieprasītos kvadrātmetrus uz 16 kabinetiem, mēs iegūstam, ka katrs kabinets būs 412 kvadrātmetrus liels. Mūsuprāt, nav nepieciešams masu vakcinācijas centrā veidot 412 kvadrātmetrus lielus kabinetus,” norāda Ritovs.

Eva Juhņēviča savukārt norāda, ka “robežlimits 5000 ir ļoti svarīgs, jo mūsu mērķis ir 20 000 vakcinācijas epizodes nedēļā šajā centrā, lai mēs sasniegtu noteikto vakcinācijas tempu, kas tātad ir noteikts līdz 150 000 vakcinācijas epizodes nedēļā, mums, galvaspilsētai, nepieciešami šādi lielie centri. Savukārt, lai ievērotu epidemioloģiskos ierobežojumus un prasības, ko prasa iekštelpas, tehniskais aprīkojums un šis sanitārais protokols, mums šai platībai ir jābūt vismaz 5000 kvadrātmetru. Ja mēs tā paskatāmies godīgi, tad Rīgā – nu, nav jābūt ļoti gudram, lai izdomātu, kādas ir lielās vietas, un saprotot to, ka patiesībā, ja ir 8 līdz 10 vietas vispār Rīgā, tad mēs saprotam, ka tā izvēle nebūt nav tik liela.”

Vēl pirms divām nedēļām Vakcinācijas birojs valdību informēja, ka masu potēšanas sākšanai vēl vajadzīgas 350 vakcinācijas brigādes jeb 1750 cilvēku. Nacionālā veselības centra iepirkumā pieteikusies tikai trešdaļa no vajadzīgā.

Privātie veselības aprūpes uzņēmumi savu brigāžu nepieteikšanu pamato ar neskaidrību par to, kur tieši būs jāstrādā. “Playoff” arēnas vadītājs apgalvo, ka tieši šī iemesla dēļ trīs kompānijas, kas bija gatavas te kopīgi ierīkot vakcinācijas centru, savus mediķus valsts iepirkumā nav pieteikušas.

Lai vakcinēt varētu māsas, ārstu palīgi, vecmātes un citas ārstniecības personas, kas ikdienā ar to nenodarbojas, ir paredzēts apmācīt 500 cilvēkus. Par apmācību veicēju februārī izvēlējās Rīgas Stradiņa universitāti, kas par katru studentu saņem 80 eiro. Desmit reizes lētāk to pašu piedāvāja darīt arī Austrumu slimnīca. Tur speciālisti bijuši gatavi lekcijas pasniegt pat par brīvu. Līdz šim apmācībām pieteikušies ap 120 cilvēku.