• Tweet

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera pauž satraukumu par kadastrālās vērtības vairākkārtējas palielināšanas un izrietoši arī nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma draudiem, kas radušies nepārdomātas politikas dēļ. Nevalstiskās organizācijas ir iepazinušās ar Valsts zemes dienesta izstrādāto īpašuma kadastrālās vērtēšanas metodiku un projektētām kadastrālajām vērtībām 2022. gadam. Parakstītāji aicina Kadastrālās vērtības izmaiņas ieviest tikai kopīgi ar izmaiņām nekustamā īpašuma nodokļa politikā un ne agrāk par 2023. gadu.

“Šādas potenciālas nodokļu izmaiņas ir pilnīgi nesamērīgs un nesaprotams slogs, kam nav analogu mūsu kaimiņvalstīs, ar kurām konkurējam par investīciju piesaisti. Izmaiņu rezultātā no 2022. gada nekustamā īpašuma nodokļa maksājums birojiem, ražotnēm un citiem objektiem draud palielināties trīs vai vairāk reižu. Jaunās kadastrālās vērtības faktiski ir pielīdzināmas “jaunam OIK” – tikai šoreiz Latvijas nekustamajā īpašumā, jo investīciju vide šajā sektorā, kas jau līdz šim neizcēlās ar pievilcību, kļūst vēl mazāk konkurētspējīga. To ieviešanas gadījumā, investīcijas birojos, biznesa pakalpojumu centros un citos uzņēmējdarbības projektos pilnīgi noteikti vēl izdevīgākas kļūs Viļņā un Tallinā, un abas kaimiņu galvaspilsētas turpinās mūs apsteigt,” situāciju skaidro Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

“Nekustamā īpašuma nodokļa un saistīto nodevu izmaksas, kas pieaugs, mainot kadastrālo vērtību aprēķināšanas metodiku, bet neizdarot izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa likmēs, radīs papildus izmaksas visiem Latvijas komersantiem un negatīvi ietekmēs to konkurētspēju ārējos tirgos. Mūsu skatījumā šī jautājuma risināšanā nepieciešama mērķtiecīga sadarbība starp divām iesaistītajām ministrijām – Tieslietu ministriju, kuras pārziņā ir kadastrālo vērtību jautājumi, un Finanšu ministriju, kas atbildīga par nodokļu likmēm, lai novērstu nepatīkamu pārsteigumu 2022. gadā. Latvijas uzņēmumu konkurētspēja, investīcijām un uzņēmējdarbībai pievilcīga vide un nodokļu sistēma ir īpaši nozīmīgi faktori veiksmīgai ekonomikas atveseļošanai pēc Covid-19 izraisītās ekonomikas lejupslīdes, un būtu bezatbildīgi, neapdomīgi un netālredzīgi spēlēties ar šiem nozīmīgajiem jautājumiem,” uzsver LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Reaģējot uz šādu varbūtību, organizācijas ir nosūtījušas vēstuli Latvijas Republikas Saeimas frakcijām, Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, finanšu ministram Jānim Reiram, tieslietu ministram Jānim Bordānam un ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam. Vēstulē pausts parakstītāju viedoklis, ka Kadastrālās vērtības izmaiņas drīkst ieviest tikai kopīgi ar izmaiņām nekustamā īpašuma nodokļa politikā un ne agrāk par 2023. gadu.

Vēstulē teikts: Daudzi ēku īpašnieki ir pēdējās dienās aplūkojuši informāciju kadastrs.lv, lai ar lielu un nepatīkamu pārsteigumu konstatētu, ka nekustamā īpašuma “jaunā” kadastrālā vērtība ir vidēji trīs reizes lielāka nekā esošā. Iztrūkstot gan piedāvājumam, gan solījumam mainīt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes, kadastrālās vērtības pieaugums nozīmē to, ka NĪN maksājums par birojiem, ražotnēm, loģistikas centriem, viesnīcām un citiem komerciāliem objektiem palielināsies vidēji trīs reizes, kas nav pieļaujams.

Tādējādi nekustamo īpašumu nozare, kas jau pašlaik cīnās ar ievērojamiem zaudējumiem Covid-19 krīzes ietekmē, tiks iedzīta vēl lielākos zaudējumos nepārdomātas un netālredzīgas rīcības rezultātā. Šādas izmaiņas radīs arī papildus izmaksas citu nozaru komersantiem, kuru īpašumā ir nekustamais īpašums komercdarbības nodrošināšanai. Šāds solis ir pretrunā ar ekonomikas loģiku, kur krīzes apstākļos ekonomiskā attīstība tiek stimulēta, nevis pasliktināta vēl vairāk.

Rezultāts būs darbinieku atlaišana, bezdarba pieaugums, nomas maksu kāpums un investīciju projektu apturēšana.