Uzņēmēji aicina veidot pārdomātu un uz ekonomikas izrāvienu vērstu nodokļu politiku

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sagatavojušas un kopīgi plāno iesniegt savus priekšlikumus vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai, lai veicinātu izcilas uzņēmējdarbības vides veidošanu un īstenotu Nacionālajā attīstības plānā ietverto ekonomikas izrāvienu.
Abas uzņēmēju organizācijas norāda, ka sagatavotie priekšlikumi ir vērtējami tikai kompleksi un atsevišķu piedāvājumu vai nodokļu izraušana no konteksta nedos nepieciešamo rezultātu. Turklāt viens no svarīgākajiem principiem ir stabilitāte un prognozējamība.
LDDK un LTRK kopīgā vīzija ir izveidot tādu nodokļu politiku, kas palīdzētu veicināt uzņēmējdarbību un līdz ar to vidējais labklājības līmenis pietuvotos Eiropas Savienības vidējam līmenim. Nodokļu politika, kas ir viens no valsts izaugsmes priekšnoteikumiem, var kalpot par pamatu ekonomikas attīstībai, jo izveidojot to konkurētspējīgu reģionā, iespējams piesaistīt investīcijas un palielināt eksporta apjomu.
Stratēģiskais mērķis ir palielināt tādu uzņēmumu skaitu un apgrozījumu, kas fokusējas uz eksportu, augstu produktivitāti un spēj nodrošināt vidējo atalgojuma līmeni virs 1000 eiro mēnesī neto. Kopumā tas palīdzēs celt nodokļu ieņēmumus, jo būs vairāk nodokļu maksātāju, esošie uzņēmumi palielinās pelnītspēju un biznesa apjomu un pieaugs godīgo nodokļu maksātāju motivāciju.
“Nevienam nav noslēpums, ka atslēga visam ir nauda, kas risinās galvenās Latvijas problēmas – demogrāfijas kritumu, nabadzību un drošību. Lai to nopelnītu, būtiski veidot nevis “citrona spiešanas” politiku, prasot maksāt vairāk tiem uzņēmējiem, kuri jau pašreiz darbojas baltajā zonā, bet gan palielināt uzņēmumu skaitu, cīnīties ar ēnu ekonomiku, attīstīt eksportu, piesaistīt investīcijas jeb darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu ekonomikas izrāvienu,” saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone uzsver, ka pēdējo dienu diskusijas par nodokļu politiku un arī darbinieku sociālo nodrošinājumu liecina, ka ir jāsāk nopietnas un uz rezultātu vērstas diskusijas par nodokļu nomaksas sasaisti ar publiskajiem pakalpojumiem, īpaši veselības apdrošināšanu. Taču noteikti nevar būt runa par kāda jauna nodokļa ieviešanu, drīzāk par veselības apdrošināšanas komponentes integrēšanu jau esošajā darba spēka nodokļu paketē.
Vēl viens būtisks ierosinājums saistīts ar 0% uzņēmuma ienākuma nodokļa noteikšanu reinvestētajai peļņai, kas palielinās uzņēmumu motivāciju investēt attīstībā un uzrādīt patiesus finanšu rādītājus, kas savukārt veicinās arī kreditēšanu un uzņēmumu kapitalizāciju.
“Nodokļu ieņēmumus var audzēt divejādi – caur nodokļu likmju celšanu, kas bremzēs attīstību, vai arī caur nodokļu sistēmas instrumentiem, kas veicina uzņēmējdarbības attīstību, investīciju veikšanu, kā arī algu pieaugumu. Tuvākos trīs gadus attīstību daļēji veicinās Eiropas Savienības fondi, tādēļ šis laiks jāizmanto tā, lai ar nodokļu stratēģiju un nodokļu instrumentiem mēs nodrošinātu, ka spējam augt arī pēc šo papildlīdzekļu saņemšanas,” saka LTRK Padomes locekle un nodokļu eksperte Elīna Rītiņa, piebilstot, ka Latvijas nodokļu sistēmai jābūt konkurētspējīgai visas Baltijas reģionā, piedāvājot kompleksus risinājumus, kā to dara LTRK un LDDK, “nevar atrauti skatīt kādu vienu no priekšlikumiem, jo tad nebūs vēlamo rezultātu. Sistēma jāizveido, kā vienots ritenis, kas iet uz priekšu bez problēmām.”
Foto: LDDK
Vēl par tēmu:
Latvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt
Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...
Lasīt tālākIepirkšanās paradumu maiņa svētkos: tas vairs nav pēdējā brīža skrējiens
Kā liecina jaunākie “Maxima Latvija” dati, svētku gaidīšana Latvijā sākas arvien laicīgāk un kļūst apzinātāka - svētki vairs nav tikai dažas intensīvas dienas decembrī, bet gan...
Lasīt tālākUzņēmumi Rīgā ir optimistiskākie, Latgales piesardzīgākie: uzņēmumu prognozes 2026. gadam
Vairāk nekā puse (55 %) Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu nākamgad plāno saglabāt stabilu vai palielināt uzņēmējdarbības izaugsmi salīdzinājumā ar pēdējiem diviem gadiem, liecina jaunākā...
Lasīt tālākVeiksmīgi sadarbojoties Rīgas un Ropažu pašvaldībām, tiks pagarināts 16. autobusa maršruts
Rīgas un Ropažu pašvaldības un VSIA “Autotransporta direkcija” vienojušās pagarināt 16. autobusa maršrutu līdz Sunīšiem. Izmaiņas stāsies spēkā no 13. decembra brīvdienās un...
Lasīt tālākAptauja: kuri Baltijā dāvanas pērk ātrāk un kuri tērē vairāk?
Bankas Citadele aptaujas dati rāda, ka Ziemassvētku dāvanu pirkšanas tempi un budžeti Baltijā būtiski atšķiras – lietuvieši iepērkas visagrāk un tērē vairāk, latvieši visaktīvāk...
Lasīt tālāk“Rail Baltica” pamattrases projektēšanas vadību nodod nacionālajam ieviesējam
Decembrī tika parakstīts trīspusējs līgums starp kopuzņēmumu “RB Rail” AS, SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” un Satiksmes ministriju par “Rail Baltica” pamattrases Latvijā projektēšanas...
Lasīt tālākOktobrī eksporta un importa apjomi turpināja uzrādīt pieauguma tendenci
Oktobrī preču eksports turpināja pieaugt, un gada griezumā saglabājas stabila izaugsmes tendence. Eksporta attīstību lielā mērā nodrošina uzņēmēju spēja ātri un elastīgi pielāgoties...
Lasīt tālāk3. ceturksnī Latvijā bija 19,2 tūkstoši brīvu darbavietu
2025. gada 3. ceturksnī Latvijā bija 19,2 tūkstoši brīvo darbavietu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Privātajā sektorā bija 10,8 tūkstoši brīvo darbavietu, bet sabiedriskajā...
Lasīt tālākTikai 4% daudzdzīvokļu māju renovēti: Valsts kontrole atklāj šķēršļus un piedāvā risinājumus
Latvijā ir vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku un atjaunošana nepieciešama vismaz 26 600 mājām, taču līdz šim renovēti vien ap 4 % no tām. Dzīvokļu iemītnieki ik gadu...
Lasīt tālākPakalpojumu un pārtikas cenu lejupslīde mazina inflācijas spiedienu
Novembrī patēriņa cenu samazinājums atbilda ierastajām sezonālajām tendencēm, ko parasti nosaka lētāki pakalpojumi. Tomēr šogad cenu kritumu īpaši pastiprināja pārtikas preču cenas,...
Lasīt tālāk