Uzņēmēji aicina veidot pārdomātu un uz ekonomikas izrāvienu vērstu nodokļu politiku
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sagatavojušas un kopīgi plāno iesniegt savus priekšlikumus vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai, lai veicinātu izcilas uzņēmējdarbības vides veidošanu un īstenotu Nacionālajā attīstības plānā ietverto ekonomikas izrāvienu.
Abas uzņēmēju organizācijas norāda, ka sagatavotie priekšlikumi ir vērtējami tikai kompleksi un atsevišķu piedāvājumu vai nodokļu izraušana no konteksta nedos nepieciešamo rezultātu. Turklāt viens no svarīgākajiem principiem ir stabilitāte un prognozējamība.
LDDK un LTRK kopīgā vīzija ir izveidot tādu nodokļu politiku, kas palīdzētu veicināt uzņēmējdarbību un līdz ar to vidējais labklājības līmenis pietuvotos Eiropas Savienības vidējam līmenim. Nodokļu politika, kas ir viens no valsts izaugsmes priekšnoteikumiem, var kalpot par pamatu ekonomikas attīstībai, jo izveidojot to konkurētspējīgu reģionā, iespējams piesaistīt investīcijas un palielināt eksporta apjomu.
Stratēģiskais mērķis ir palielināt tādu uzņēmumu skaitu un apgrozījumu, kas fokusējas uz eksportu, augstu produktivitāti un spēj nodrošināt vidējo atalgojuma līmeni virs 1000 eiro mēnesī neto. Kopumā tas palīdzēs celt nodokļu ieņēmumus, jo būs vairāk nodokļu maksātāju, esošie uzņēmumi palielinās pelnītspēju un biznesa apjomu un pieaugs godīgo nodokļu maksātāju motivāciju.
“Nevienam nav noslēpums, ka atslēga visam ir nauda, kas risinās galvenās Latvijas problēmas – demogrāfijas kritumu, nabadzību un drošību. Lai to nopelnītu, būtiski veidot nevis “citrona spiešanas” politiku, prasot maksāt vairāk tiem uzņēmējiem, kuri jau pašreiz darbojas baltajā zonā, bet gan palielināt uzņēmumu skaitu, cīnīties ar ēnu ekonomiku, attīstīt eksportu, piesaistīt investīcijas jeb darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu ekonomikas izrāvienu,” saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone uzsver, ka pēdējo dienu diskusijas par nodokļu politiku un arī darbinieku sociālo nodrošinājumu liecina, ka ir jāsāk nopietnas un uz rezultātu vērstas diskusijas par nodokļu nomaksas sasaisti ar publiskajiem pakalpojumiem, īpaši veselības apdrošināšanu. Taču noteikti nevar būt runa par kāda jauna nodokļa ieviešanu, drīzāk par veselības apdrošināšanas komponentes integrēšanu jau esošajā darba spēka nodokļu paketē.
Vēl viens būtisks ierosinājums saistīts ar 0% uzņēmuma ienākuma nodokļa noteikšanu reinvestētajai peļņai, kas palielinās uzņēmumu motivāciju investēt attīstībā un uzrādīt patiesus finanšu rādītājus, kas savukārt veicinās arī kreditēšanu un uzņēmumu kapitalizāciju.
“Nodokļu ieņēmumus var audzēt divejādi – caur nodokļu likmju celšanu, kas bremzēs attīstību, vai arī caur nodokļu sistēmas instrumentiem, kas veicina uzņēmējdarbības attīstību, investīciju veikšanu, kā arī algu pieaugumu. Tuvākos trīs gadus attīstību daļēji veicinās Eiropas Savienības fondi, tādēļ šis laiks jāizmanto tā, lai ar nodokļu stratēģiju un nodokļu instrumentiem mēs nodrošinātu, ka spējam augt arī pēc šo papildlīdzekļu saņemšanas,” saka LTRK Padomes locekle un nodokļu eksperte Elīna Rītiņa, piebilstot, ka Latvijas nodokļu sistēmai jābūt konkurētspējīgai visas Baltijas reģionā, piedāvājot kompleksus risinājumus, kā to dara LTRK un LDDK, “nevar atrauti skatīt kādu vienu no priekšlikumiem, jo tad nebūs vēlamo rezultātu. Sistēma jāizveido, kā vienots ritenis, kas iet uz priekšu bez problēmām.”
Foto: LDDK
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk