Uzņēmēji aicina valdību rast risinājumus energoresursu cenu kāpumam
Tautsaimniecības padomes ārkārtas sēdē š.g. 9. decembrī ar uzņēmējiem un lielāko uzņēmējus pārstāvošo organizāciju pārstāvjiem ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs pārrunāja elektroenerģijas cenas pieaugumu, to ietekmi uz tautsaimniecības nozarēm, kā arī aicināja Tautsaimniecības padomes locekļus sniegt viedokli un priekšlikumus par iespējamiem atbalsta risinājumiem.
“Situācija tautsaimniecības nozarēs saistībā ar straujo energoresursu rēķinu pieaugumu ir kritiska, un ar steigu jārod risinājumi, lai kompensētu papildu radušās izmaksas, kas var novest gan pie pirmās nepieciešamības preču cenu pieauguma, gan mazināt uzņēmumu konkurētspēju, gan veicināt maksātnespējas riskus. Uzskatu, ka šis ir svarīgs visas valdības jautājums, un koalīcijas partneriem jārod komplekss risinājums, lai samazinātu izmaksas gan mājsaimniecībām, gan uzņēmējiem,” pēc sarunas ar uzņēmējiem pauž ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Sanāksmes laikā daudzu nozaru komersanti norādīja, ka šobrīd novērotais energoresursu cenu pieaugums ir izteikti kritisks Latvijas uzņēmumu konkurētspējas saglabāšanai. Ne tikai elektroenerģijas, bet arī dabasgāzes cenu piegums ir jūtams gan kokrūpniecības, vieglās rūpniecības, pārtikas ražošanas, metālapstrādes un būvmateriālu ražošanas nozarēs, kas tuvākajā laikā var atspoguļoties preču cenu kāpumā. Tāpēc uzņēmēji aicināja valdību rast papildu īstermiņa risinājumus situācijas stabilizēšanai, jo īpaši ņemot vērā, ka virkne uzņēmumu joprojām ikdienu saskaras ar Covid-19 pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, kas kopā būtiski apgrūtina uzņēmējdarbības veikšanu un konkurētspējas saglabāšanu pasaulē.
Sanāksmes laikā uzņēmumi un organizācijas atzinīgi novērtēja jau iepriekš ministrijas izstrādātos atbalsta instrumentus, mazinot uzņēmējiem elektroenerģijas pieaugošās izmaksas, piemēram, samazinājusi OIK vidējo likmi nākamajam gadam par 57%, paplašinājusi atbalstu energointensīvajiem uzņēmējiem.
Ekonomikas ministrija, apkopojot arī uzņēmēju sniegtos priekšlikumus, jau nākamā sadarbības sanāksmes sēdē piedāvās izskatīšanai atbalsta kopumu, lai mazinātu negatīvo ietekmi saistībā ar straujo energoresursu cenu pieaugumu.
Kā zināms, jau no š.g. 1. novembra visiem aizsargātajiem lietotājiem ir palielināts atbalsts ikmēneša elektroenerģijas izmaksu segšanai. Vienlaikus no nākamā gada 1. janvāra tiek samazināta elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) likme līdz 7,55 EUR/MWh, kas ir 57% samazinājums, kas nodrošinātu, ka elektroenerģijas gala lietotāju rēķini varētu samazināties vidēji par 5-6%. Tāpat paplašināts atbalsts energointensīvajiem uzņēmumiem, kā arī tiek sniegts ikmēneša atbalsts vakcinētiem senioriem dažādu maksājumu segšanai.
Tautsaimniecības padome ir Ekonomikas ministrijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas izveidota konsultatīva institūcija, kas savā darbā, lai sekmētu profesionālu, ar uzņēmējdarbības politiku saistīto jautājumu risināšanu, piesaista nozaru asociācijas un neatkarīgos ekspertus. Tās darbības mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides politikas veidošanu un īstenošanu Latvijā, kā arī veicināt ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstības principu ieviešanu valstī un sekmēt tās procesu un sabiedrības līdzdalību tajā.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk