Matisone: nodokļu administrācijas PVN piemērošanas prakse izmitināšanas pakalpojumiem rada risku uzņēmējiem pāriet ēnu ekonomikā

“Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas prakse viesu izmitināšanas jomā rada risku, ka mazie uzņēmumi varētu pāriet ēnu ekonomikā un vairs nemaksāt nodokļus. Tas ir absolūti nepieņemami, un te ar steigu ir jārod kāds saprātīgs risinājums,” otrdien, 7.oktobrī, pauda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas priekšsēdētāja Linda Matisone.
L.Matisone informēja, ka Saeimā vērsušies vairāki uzņēmēji, norādot uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) praksi ar atpakaļejošu datumu pieprasīt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samaksu par visiem pēdējos trijos gados sniegtajiem izmitināšanas pakalpojumiem.
Apakškomisijas priekšsēdētāja arī uzsvēra, ka šie izmitināšanas pakalpojumu sniedzēji pirms reģistrēšanās atvieglotajā kārtībā konsultējušies VID un saņēmuši apliecinājumu, ka PVN nav jānomaksā, ja vien uzņēmuma apgrozījums nav sasniedzis noteikto PVN reģistrēšanās slieksni – 50 tūkstošus eiro. “Šāda VID prakse uzņēmējiem var radīt šaubas, vai vispār izmantot atviegloto nodokļa maksāšanas kārtību, jo visticamāk viņus par to sodīs, prasot samaksāt par iepriekšējiem gadiem,” sacīja L.Matisone.
Tāpat L.Matisone akcentē, ka Saeima pagājušā gada decembrī pieņēma grozījumus, lai atvieglotu PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās. “Gribu ticēt, ka šo labo lietu izmantos arvien vairāk tūrisma jomā darbojošos uzņēmēju, nevis tā paliks tikai kā laba iespēja, ko neviens vairs negribēs izmantot,” apakškomisijas sēdē uzsvēra L.Matisone.
Apakškomisijas deputāti šodien uzklausīja arī VID un Finanšu ministrijas pārstāvju skaidrojumus un aicināja sīki izpētīt, vai un kādas kļūmes notikušas PVN regulējuma interpretācijā un komunikācijā ar nodokļu maksātājiem. “Pēc mēneša pie šī jautājuma atgriezīsimies un lemsim par risinājumiem, tostarp vai būs nepieciešamas kādas izmaiņas likumdošanā,” informēja apakškomisijas vadītāja.
Vēl par tēmu:
2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākKabatas nauda skolēnam: cik dot, cik bieži un par ko ļaut lemt pašam
Jaunā mācību gada sākums bērniem nozīmē atgriešanos pie ierastās ikdienas un lielāku patstāvību. Ceļš uz skolu un pulciņiem, pusdienas, ārpus skolas izklaides vai nelieli pirkumi kopā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākNeraugoties uz pārtikas cenu kritumu, augustā inflāciju veicināja dārgāka degviela
Augustā cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica straujš degvielas cenu kāpums, savukārt tā ietekmi daļēji mazināja sezonālais pārtikas, kā arī apģērbu un apavu cenu kritums. Saskaņā...
Lasīt tālākTautsaimniecības komisija: krīzes brīdī neviens novads nedrīkst palikt bez pieejas degvielai
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 8. septembrī, turpināja analizēt augusta vētrā izgaismotās problēmas. Deputātu uzmanības centrā bija degvielas...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākKP: lielākie pārtikas mazumtirgotāji PVN likmes samazinājumu patērētājiem pārsvarā nodevuši pilnā apmērā
Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pilotprojektu un pārtikas produktu uzcenojumu”, kas uzsākta 28.05.2026., vērtē samazinātās...
Lasīt tālākMēneša laikā degvielas cenas pieauga par 8,8%
2026. gada augustā, salīdzinot ar 2026. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai pieauga par 8,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākā ietekme uz degvielas...
Lasīt tālākSatiksmes ministrija: sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai tiks novirzīti papildu 9,8 milj. eiro
Piektdien, 4. septembrī, Satiksmes ministrija iesniedza pieprasījumu par papildu nepieciešamajiem 9,8 miljoniem eiro sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas nepārtrauktībai. Finansējums...
Lasīt tālākFM: apstrādes rūpniecības pieaugums jūlijā sasniedzis 8,2%
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada jūlijā pieauga par 8,2% attiecībā pret 2025. gada jūliju, kas ir lielākais pieaugums šā gada laikā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālāk