Uzņēmēji aicina atbildīgi izturēties pret nākamā gada valsts budžeta veidošanu
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) uzskata, ka 2018.gada valsts budžeta veidošanai jānotiek atbildīgi, vispirms pārskatot izdevumus un atsakoties no liekajiem tēriņiem, lai pēc tam lemtu par papildu iniciatīvu realizēšanu.
LTRK jau vairākus gadus norāda, ka ministrijām un atbildīgajām iestādēm vajadzētu atteikties no tiem tēriņiem, kuri nav nepieciešami.
LTRK aicina izturēties pret valsts budžetu atbildīgi un neprasīt papildu līdzekļus jaunām iniciatīvām, bet gan censties strādāt efektīvi un izlietot piešķirto finansējumu saimnieciski un pārdomāti, regulāri pārskatot izdevumus un meklējot iekšējās rezerves vajadzību nodrošināšanai. “Pirms mēneša veiktā biedru aptauja pierādīja, ka uzņēmēji uzskata, ka valstij būtu jāpārskata savi tēriņi, tādējādi spējot ieekonomēt līdz pat 20% izdevumu. Manuprāt, šāda pieeja būtu daudz godīgāka pret iedzīvotājiem, tā vietā, lai turpinātu cerēt uz izaugsmi, lai arī trūkst instrumentu tās nodrošināšanai,” saka A.Rostovskis.
Biedrība jau pērn uzstāja uz to, ka jāatgriežas pie nulles budžeta principa. Pašreizējā pieeja ir pretrunā ar labas saimniekošanas principiem, jo ministrijas un dažādas iestādes meklē veidus, kā paprasīt vairāk naudas, tā vietā, lai atteiktos no liekā. “Vispirms nauda ir jānopelna, lai pēc tam domātu par tās tērēšanu. Veidojot budžetu uzņēmējdarbībā, pirmkārt, tiek vērtēts, vai nav jāatsakās no kādiem izdevumiem, tādējādi optimizējot šo sadaļu, lai pēc tam domātu, kā iespējams un vai vispār nepieciešams tērēt papildu līdzekļus darbības nodrošināšanai vai paplašināšanai. Diemžēl nākas secināt, ka arī šis gads nav izņēmums, un valsts budžets tiek veidots ar domu, ka gan jau nodokļi tiks nomaksāti un tērēt varēs vairāk nevis pēc principa – vispirms atteiksimies no liekā,” uzsver LTRK prezidents Aigars Rostovskis.
Tāpat LTRK norāda, ka valsts amatpersonas un ierēdņi ir aktīvi uz papildu ieņēmumu pārdali, tā vietā, lai padomātu par to, kur ietaupīt, kaut vai tērējot mazāk papīra utt. “Mēs jau sen vairs nerunājam par to, kas palielinātu Latvijas ekonomiku, bet gan tikai par to, kur pietrūkst naudas un kā to iztērēt. Ar steigu jāmeklē instrumenti, kā palielināt budžetu, veicināt tautsaimniecību un atgriezt Latvijā aizbraukušos cilvēkus, lai visi kopumā varētu dzīvot labāk,” piebilst A.Rostovskis.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk