• Tweet

Kanādiešiem piederošais degvielas uzpildes staciju tīkls Statoil šogad tika pārdēvēts latviešiem neizrunājamā Circle K [sēklkej], dziļi simboliski parādot, cik augstprātīga ir ārvalstu investoru attieksme pret Latvijas iedzīvotājiem. Nevarat izrunāt? Pielāgojieties! Un tad sekoja ierosinājums oficiāli atļaut valsts pārvaldē un uzņēmējdarbībā angļu valodas lietošanu.

Priekšlikums ir iesniegts valdībā. Ārvalstu investoru padome skaidro, ka tā mērķis ir samazināt laiku, kas ārzemniekiem nepieciešams saziņai ar valsts iestādēm, kā arī izvairīties no vietējo ekspertu piesaistes «nenozīmīgu jautājumu risināšanā». Proti, nenāktos algot tulkus. Un ne jau tikai gada pārskatus angļu valodā iesniegt vēlas investori. Viņi grib runāt angliski ikdienā ar Valsts ieņemumu dienestu, Konkurences padomi, Valsts darba inspekciju, Datu valsts inspekciju un Patērētāju tiesību aizsardzības centru. Angļu valodu arī lielajos publiskajos iepirkumos. Pēc būtības tas nozīmētu, ka ierēdņiem tiktu uzlikts par pienākumu runāt angliski. Ekonomikas ministrija šīs idejas pilnībā atbalsta, jo arī pats ministrs Arvils Ašeradens pat latviešu auditorijā labprāt izsakās angliski. Vienīgā valsts institūcija, kas strikti iestājas pret valsts pārvaldes angliskošanu, ir Valsts valodas centrs. Konkurējot vienai valodai ar otru, lielākā apēd mazāko. Un kur tad vēl citur runāt latviski, ja ne Latvijā. Taču idejas par latviešu valodas lomas mazināšanu birst no visām pusēm. Piemēram, topošie zobārsti no ārzemēm nevēlas mācīties latviešu valodu, un ir politiķi, kuru ieskatā ārzemnieku neapgrūtināšana vairošot Latvijas konkurētspēju un augstākās izglītības eksportu. Tā priekšlikumu atteikties no valsts valodas augstākajā izglītībā pamatoja deputāte Ilze Viņķele, un pati viņa pārcēlās dzīvot uz ASV.

Tikmēr vidusskolās valsts valodas pārbaudījumus Izglītības un zinātnes ministrija izdomājusi integrēt citos mācību priekšmetos. It kā tāpēc, ka pāriet uz kompetencēs balstītu izglītību, tomēr svešvalodā tāpat kā līdz šim tiks saglabāts atsevišķs eksāmens.

Spiediens mazināt latviešu valodas nozīmi šogad nāca ne tikai no īstu un kārklu anglofilu puses. Ir arī gana daudz krievu, kas nevēlas runāt latviešu mēlē. Šoruden notikušas pāris publiskas akcijas, atbalstot valsts apmaksātu izglītību krievu valodā. Tajās piedalījās galvenokārt vecie ļaudis, kas skolas solus sen jau atstājuši. Tomēr skaidrs, ka šogad sākušies procesi, kas vērsti uz valsts valodas lomas mazināšanu, turpināsies arī nākamajā gadā. Latviešu valoda daudziem sprūst rīklē.