• Tweet

Ar augstskolu padomju ieviešanu ir paredzēts panākt lielāku caurspīdīgumu, šorīt intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” pauda Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš (JKP).

Kā zināms, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien konceptuāli atbalstīja grozījumus Augstskolu likumā, kas paredz augstskolu tipoloģijas un iekšējās pārvaldības modeļa maiņu.

“Ar augstskolu padomju ieviešanu ir paredzēts panākt lielāku caurspīdīgumu gan finanšu izlietojumā, gan stratēģiskās vīzijas veidošanā,” pauda Znotiņš.

“IZM uzskata, ka mums ir jādod iespēja profesionāļiem no citām valstīm kandidēt rektora vēlēšanās. Mēs piedāvājam, ka amata kandidāts varētu nezināt sākotnēji latviešu valodu, bet, ja viņu apstiprina amatā, tad pienākums būtu to iemācīties noteiktā līmenī,” sacīja politiķis.

Augstskolas paredzēts iedalīt trīs veidos – universitātes, lietišķo zinātņu augstskolas, mākslas un kultūras augstskolas –, likumā nosakot konkrētus atbilstības kritērijus, tostarp arī minimālo studējošo skaitu. Plānots, ka universitātēs jābūt ne mazāk kā 4000 studējošo, bet lietišķo zinātņu augstskolās – ne mazāk kā 1000 studējošo. Šo kritēriju iecerēts nepiemērot, ja universitāte vai lietišķo zinātņu augstskola reģistrēta zinātniskā institūta reģistrā un zinātniskās institūcijas starptautiskajā novērtējumā ir ieguvusi aritmētisko vidējo vērtējumu vismaz 3,5 (skalā no 1 līdz 5).

Kā norādīts anotācijā, atbilstības kritērijos tiek noteikts augstākās izglītības politikas mērķis – nostiprināt pētniecībā balstītu augstāko izglītību, paredzot, ka pētniecības kvalitāte ir kritērijs ar lielāku ietekmi nekā studējošo skaits.

Kritēriju par studējošo skaitu plānots nepiemērot mākslas un kultūras augstskolām, kā arī Latvijas Nacionālajai aizsardzības akadēmijai, Lutera Akadēmijai un Latvijas Kristīgajai akadēmijai.

Universitātēs vismaz 65 procentiem vēlētā akadēmiskā personāla jābūt zinātnes doktora grādam, lietišķo zinātņu augstskolās – vismaz 50 procentiem, bet mākslas un kultūras augstskolās – vismaz 20 procentiem vēlētā akadēmiskā personāla jābūt zinātnes doktora grādam un augstskolā jābūt arī vēlētam akadēmiskajam personālam ar profesionālo doktora grādu mākslās.

Augstskolām trīs gadu laikā būs jānodrošina atbilstība likumā noteiktajiem kritērijiem, pretējā gadījumā to izslēgs no Augstskolu reģistra, paredz grozījumi. Kā norādīts anotācijā, Izglītības un zinātnes ministrija veido izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu, kas sekos arī atbilstības kritērijiem, un tajā būs iestrādāta arī agrīnās brīdināšanas sistēma.

Grozījumi paredz ieviest jaunu iekšējās pārvaldības institūciju – augstskolas padomi -, kas būs atbildīga par augstskolas stratēģisko, administratīvo, saimniecisko un finanšu vadību. Likumprojekts arī aptver jautājumu par valsts dibinātas augstskolas padomes kompetenci, kā arī tās locekļu atlases un nominēšanas kārtību. Grozījumi precizē arī satversmes sapulces un senāta kompetenci.

Iecerēts precizēt normatīvo regulējumu attiecībā uz augstskolas rektoru, tostarp ievēlēšanas kārtību. Grozījumi paredz, ka pretendentus uz valsts dibinātas augstskolas rektora amatu atklātā starptautiskā konkursā atlasīs augstskolas padome. Tāpat likumā plānots nostiprināt tiesības rektora amatā ievēlēt ārvalsts pilsoni. Rektoram jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu pildīšanai, vai arī augstskolai ir jānodrošina tulkojums valsts valodā.

Savukārt Ministru kabinetam grozījumi paredz deleģējumu noteikt valsts augstskolas rektora amata pretendentu pieteikšanās nosacījumus, kārtību, kādā atlasa un vērtē pretendentus, kā arī kārtību, kādā rektoru ieceļ un atbrīvo no amata.

Likumprojekts precizē augstskolas izdoto normatīvo aktu vai faktiskās rīcības apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību. Tāpat ar grozījumiem plānots likvidēt Augstākās izglītības padomi, tās funkcijas nododot Latvijas Zinātnes padomei un Studiju kvalitātes komisijai, kurai plānots deleģēt pieņemt lēmumus arī par augstskolu un koledžu akreditāciju.

Lai grozījumi Augstskolu likumā stātos spēkā, tie vēl trīs lasījumos jāskata Saeimai.